Doždj žurnāliste Jekaterina Kotrikadze: Krievijā cilvēki izvēlas neredzēt un nezināt

Intervija tika vērtēta ļoti pretrunīgi – daļa uzskatīja, ka tā ir nekorekta iejaukšanās Latvijas iekšējā politikā, citi apgalvoja, ka viss ir bijis profesionāli, jo nav tādu jautājumu, ko žurnālists nedrīkst uzdot.

Gudra, skaista un par sevi pārliecināta – tāda ir Jekaterina. Un viņas dzīvesstāsts ir gandrīz kā no Holivudas kino.

Pieturzīmes

•  Dzimusi 1984. gadā Gruzijā.
•  Kā TV žurnāliste strādājusi Gruzijā, Krievijā un Amerikā (telekompānija RTVi).
•  Kopš 2020. gada TV Doždj raidījumu vadītāja.
•  Precējusies. Vīrs – kolēģis, TV Doždj žurnālists Tihons Dzjadko.
•  Divi dēli – Dāvids (8 gadi) un Mihails (2 gadi).

Mani burtiski sagrāva stāsts par tēvu, kurš atrod sava vienpadsmit gadu vecā dēla līķi.

– Nu jau otrais mēnesis, kopš strādājat Latvijā. Kādas ir sajūtas? 
– Profesionālā ziņā labas – ir gan iedvesma, gan enerģija. Atzīšos, pirms atsākām regulārus raidījumus no Rīgas, mums bija zināmas šaubas – vai spēsim, raidot no ārzemēm, atgūt auditoriju un piesaistīt jaunu; vai spēsim noturēt pietiekami augstu profesionālo līmeni… Tagad redzu, ka vismaz pagaidām viss izdodas. Vēl jau mēs raidām mazāk, nekā vajadzētu profesionālam TV ziņu dienestam. Bet mēs augsim. 

Savukārt personīgajā ziņā sajūtas ir visai juceklīgas. Joprojām nespēju saprast, kā savākt savu dzīvi, kur atrast pieturas punktus. Sešus mēnešus dzīvoju ar sajūtu, ka kaut kur peldu un īsti nespēju sataustīt zemi. Cenšamies iekārtot savu dzīvi un sadzīvi – noīrējām dzīvokli, aizbraucām uz IKEA, nopirkām bērniem gultiņas, traukus, salikām to visu pa vietām, apsēdāmies un… Un tik un tā joprojām nav līdz galam skaidrs, kā šo dzīvi dzīvot. Glābj darbs.

– Jūs pamatā orientējaties uz Krievijas auditoriju?
– Ne tikai. Jā, lielākā auditorijas daļa ir cilvēki, kas palikuši Krievijā, viņi mūs skatās YouTube, bet otra daļa izbārstīti visā pasaulē. Gan tie, kas no Krievijas aizbraukuši jau agrāk, gan tie, kas pameta valsti pēc 24. februāra.