Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Ja tev tikai darbā roka stiepjas pēc našķiem, tu vari iemācīties pamanīt citādi reaģēt uz situācijām, kas izraisa tādu stresu, ka jāēd. Parasti šādos brīžos sakāpinātas emocijas ilgst tikai 10 minūtes līdz stundai –, līdz ar to tev sevi jācenšas atturēt no ēšanas uz neilgu laiku – tikmēr, kamēr emocijas norimst. Tu varētu ēšanas vietā darīt ko citu – doties desmit minūšu garā pastaigā, parunāt ar kolēģi, piezvanīt draudzenei, uzsākt kādu nomierinošu darbu. Pauzes ieturēšana no ēdiena pamazām arī iemāca izvairīties no pārēšanās.
- Ja tev ir emocionālie, kompulsīvie vai nakts ēšanas traucējumi, vispirms sakārto ēšanas režīmu: ievies trīs vai četras regulāras ēdienreizes dienā – brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas, lai tu nekad nejustos pārāk izsalcis. Pie reizes paskaties – varbūt vari atteikties no kaut kā trekna vai cukurota, aizstājot to ar kaut ko veselīgāku un, iespējams, garšīgāku.
- Neturi ne mājās, ne darbā tādus neveselīgus našķus, kā cepumi, konfektes, saldējums un čipsi. To vietā savā ledusskapī liec veselīgu (šķiedrvielām bagātu, pilngraudu un tādējādi apetīti nomācošu) pārtiku. Tas arī palīdz veidoties veselīgas ēšanas ieradumam.
- Ja iet grūti ar šo kārtības ieviešanu, izveido savu ēšanas dienasgrāmatu, kurā ieraksti visu, ko esi apēdis un kas notika laikā, kad nevarēji atturēties no ēšanas, piemēram, vai juties izsalcis, vai bija stress… Vari izmantot lietotnes mobilajā tālrunī, tās var palīdzēt gan skaitīt kalorijas, gan sekot līdzi tam, ko un cik daudz ēd, un pat izvēlēties veselīgu ēdienu.
- Nekas nemainīsies, ja nesāksi normāli ēst un arī kustēties. Izveido sarakstu, kas tev jāizdara, piemēram, jāpastaigājas vai fiziski jāizkustas vismaz 10–15 minūtes (ir ļoti labi savu stresu izlikt fiziskajās aktivitātēs, dziedāt, dejot, kaut vai plaukstā mīcīt pretstresa bumbiņas, iemācīties atslābināties). Ik reizi, kad būsi fiziski izkustējies, pretī iegūsi gandarījumu un citu skatu uz dzīvi, pabarosi savas emocijas, iztiekot bez ēdiena iesaistīšanas.
- Jebkuri ēšanas traucējumi, kas mūsu veselībai nodara kaitējumu, ir tikai aisberga redzamā daļa. Neredzamā daļa – kāpēc tas ar mums notiek? Lūdzot psihoterapeita palīdzību, iekodē sev, ka nekas pats no gaisa nekrīt, arī sevis emocionālā sakārtošana ir regulārs darbs, un ne vienmēr tas ir patīkami – runāt par savām jūtām, emocijām, bet tas ir vienīgais veids, kā situāciju mainīt. Svarīgi noskaidrot jautājumu: kas ir apakšā tam, ka ēd par daudz.
- Pārēšanās stresa dēļ saistīta ne tikai ar milzīgu nekārtību ēšanā, bet arī nekārtību emocijās un dzīvesveidā. Var palīdzēt komandas darbs – uztura speciālists palīdz ieviest kārtību ēšanas ieradumos, psihoterapeits (tā apmeklējumiem jānotiek regulāri un konkrētā laikā) palīdz labāk sevi saprast un sakārto domāšanu, fitnesa treneris vai fizioterapeits palīdz uzsākt un noturēties pie sporta aktivitātēm. Šāds rīcības plāns tad arī būtu optimāls.
- Ja tomēr gadās neveiksme (tā var gadīties, jo tas viss ir ļoti, ļoti grūti), viss uzreiz neizdodas, galvenais ir nepadoties – celies un turpini no tās vietas, kur pakriti. Vieglāk turpināt iesākto, nevis atkal sākt visu no sākuma.
- Ir gadījumi, kad cilvēks pārāk daudz ēd depresijas vai trauksmes dēļ. Iespējams, šādos gadījumos var palīdzēt antidepresantu lietošana (par to lemj ārsts). Nebaidies – pierašana pie tiem nerodas!
- Neizvirzi pārāk lielus mērķus, nefiksējies uz kilogramiem, kas jānomet, ja ir ēšana radījusi lieko svaru. Vairāk domā par to, kas tev nāktu par labu, kā tu varētu parūpēties par savu veselību, izskatu un emocionālo labsajūtu.
