Rīga +11°C 
Viegla dienas struktūra palīdz bērnam justies droši
«Brīvlaikā nav jāatkārto skolas režīms, tomēr ir svarīgi saglabāt dažus ikdienas ritma elementus – līdzīgu celšanās un gulētiešanas laiku, rūpes par sevi, ēdienreizes un ikdienas aktivitātes,» skaidro klīniskā un veselības psiholoģe.
Viņa norāda, ka īpaši jaunākiem bērniem palīdz vienkārša un saprotama dienas struktūra, kurā ir vieta gan kustībai un aktīvām nodarbēm, gan arī mierīgākiem brīžiem. Ieteicams vairāk laika pavadīt ārpus telpām, kā arī ieplānot brīvo laiku spēlēm, radošām aktivitātēm vai mierīgākām nodarbēm, kas ļauj bērnam atgūt spēkus.
Savukārt pusaudžiem svarīgāka par stingru dienas plānu bieži ir kopīga vienošanās par dažiem dienas pieturpunktiem, piemēram, miega režīmu, laiku ārpus ekrāniem vai regulāru fizisko aktivitāti. Psiholoģe uzsver, ka bērna ķermenis un nervu sistēma vislabāk atpūšas tad, ja dienā ir gan paredzamība un struktūra, gan arī vieta spontanitātei un brīvībai.
Dažādas aktivitātes, kas palīdz prātam atpūsties
Atpūta nenozīmē pilnīgu «atslēgšanos». Bērns bieži jūtas vislabāk tad, ja viņam ir pieejamas dažādas radošas un praktiskas nodarbes, kas ļauj mainīt dienas ritmu un piedzīvot jaunas pieredzes bez spiediena vai vērtēšanas.
«Dienas laikā bērnam ieteicama aktivitāšu maiņa – no strukturētākām, piemēram, galda spēlēm vai lasīšanas pēc paša izvēles, uz radošām vai praktiskām nodarbēm, piemēram, zīmēšanu, krāsošanu, kopīgu ēdiena pagatavošanu, būvēšanu vai sportiskām aktivitātēm ārā,» skaidro psiholoģe Slūka. Šādas aktivitātes turpina stimulēt bērna domāšanu, taču bez sacensības vai vērtējuma, ļaujot bērnam patiesi atpūsties no skolas pienākumiem.
Psiholoģe arī norāda, ka vecākiem nereti rodas jautājums, cik daudz brīvības bērnam brīvlaikā dot. Vislabāk darbojas līdzsvars starp dažām skaidrām robežām un iespēju bērnam pašam pieņemt lēmumus par dienas aktivitātēm. «Ir labi pieturēties pie dažām skaidrām robežām, piemēram, miega režīma, ekrānlaika, laika ārā vai kopīgām ģimenes aktivitātēm. Pārējo dienu var vairāk ļaut bērnam izvēlēties, ko darīt,» norāda Slūka.
Ja bērnam ir grūtāk izdomāt, kā pavadīt brīvo laiku, vecāki kopā ar bērnu var izveidot ideju sarakstu, piemēram, «ko darīt, kad nav ko darīt».
Tajā var iekļaut dažādas radošas, kustību veicinošas vai kopīgas aktivitātes. Vienlaikus psiholoģe atgādina, ka arī garlaicība bērnam var būt vērtīga, jo tieši šādos brīžos bieži rodas jaunas idejas, attīstās fantāzija un radošums.
Kā pamanīt, ka bērnam nepieciešams mierīgāks ritms?
Lai gan brīvlaiks parasti saistās ar atpūtu, reizēm pārāk liela slodze vai izjaukts dienas ritms bērnam var radīt nogurumu. Psiholoģe Slūka skaidro, ka pārslodze bieži atspoguļojas bērna uzvedībā – bērns var kļūt viegli aizkaitināms vai noslēgts. Tāpat var novērot, ka bērns sāk izrādīt vēlmi iesaistīties konfliktsituācijās. Arī mirkļos, kad aktivitāšu ir par daudz un izjūk miega režīms, bērns var ātrāk mentāli un fiziski izsīkt.
Šādos gadījumos ir noderīgi atgriezties ierastajā dienas ritmā un dot iespēju bērnam vienkārši atpūsties bez konkrētiem plāniem vai pienākumiem. Arī brīvlaikā iespējams saglabāt nelielu saikni ar mācīšanos, taču svarīgi to darīt rotaļīgā un nepiespiestā veidā. «Bērni labprāt mācās neformālā veidā – caur sarunām, spēlēm un kopīgām aktivitātēm. Piemēram, skolēnam var patikt 10–15 minūtes lasīt interesantā veidā – lasīšana lomās vai uz maiņām pa rindkopām, vai, piemēram, izvēloties grāmatu, kas saistīta ar bērna interesēm, hobijiem. Tāpat ir iecienītas arī galda spēles, kur nepieciešams loģiski domāt, vai mācīšanās ikdienas situācijās, piemēram, plānojot pirkumus vai gatavojot ēdienu,» skaidro psiholoģe.
Psiholoģe piebilst, ka vecāki var rotaļīgā veidā sasaistīt ikdienas aktivitātes ar skolas priekšmetiem – kopīga lasīšana var kļūt par «literatūras stundu», loģikas spēles par «matemātiku», bet ēdiena gatavošana par «dizainu un tehnoloģijām». Tādējādi bērns var ieraudzīt, ka mācīšanās nav tikai pienākums klasē, bet daļa no ikdienas dzīves aktivitātēm.
Plānojot bērna brīvlaiku, svarīgi pievērst uzmanību arī drošībai, īpaši situācijās, kad bērni vairāk laika pavada ārpus mājām – pie draugiem, rotaļu laukumos vai dažādās aktivitātēs.
«Lai bērns varētu brīvlaiku pavadīt droši, vecākiem ir svarīgi pārrunāt vienkāršus drošības noteikumus – kur bērns drīkst doties, kā sazināties ar vecākiem un kā rīkoties negaidītās situācijās. Bērnam ir svarīgi zināt, ka viņš vienmēr var paļauties uz pieaugušo atbalstu. Tāpat šobrīd, kad vakari vēl ir tumši, ir svarīgi bērniem atgādināt par ceļu satiksmes noteikumiem un pārliecināties, ka, pārvietojoties ārā, viņiem ir atstarotāji vai citi redzamību uzlabojoši elementi,» uzsver Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.
Galvenokārt, plānojot un pavadot skolēnu brīvlaiku, svarīgi atcerēties, kādēļ tie ir nepieciešami. Tāpat kā pieaugušajiem atvaļinājumi – tie palīdz bērniem atpūsties no spraigā mācību procesa, atjaunot enerģiju un uzlabot koncentrēšanās spējas. Šis ir laiks, kad bērns var patiesi atpūsties, novēršot pārslodzi, lai atgriežoties skolā mācīšanās būtu vieglāka un produktīvāka.
