Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Vaicāta par garšīgākajām bērnības atmiņām, aktrise un rakstniece Zane Daudziņa pastāsta, ka viena atmiņa ir diezgan skarba: "Trīs gadu vecumā nokļuvu sanatorijā pēc plaušu karsoņa, tur vecākus nelaida klāt, varēja tikai kaut ko atnest un nodot. Mamma reiz bija atnesusi mandarīnus, atceros, ka tos ļoti taupīju un pa vienai daiviņai baudīju…
Bet ikdienā man nekā netrūka, augu kā vienīgais bērns, kuram nekas tā ļoti netika liegts, arī saldumus dabūju.
Pavisam citādi bija laukos, kad vasarās dzīvoju pie vecmāmiņas – salīdzinot ar pilsētu, tur bija trūcīgi apstākļi. Reizi dienā vecmāmiņa man iedeva krūzīti svaigi slaukta piena un vienu (tikai vienu!) gotiņas konfekti. Skrubināju pa mazam gabaliņam un pat neiedomājos paprasīt, vai nevar dabūt vēl!
Labi, ka Vilis (aktieris Vilis Daudziņš, Zanes vīrs – aut.) prot izvārīt ekselentas gotiņas! Reizes trīs viņš tās mūsu kopdzīves laikā ir pagatavojis – reti, bet saprotami, jo pasākums ir ilgs un darbietilpīgs, jāstāv un jāmaisa.
Litrs piena un kilograms cukura, un stāvi un maisi, un vāri…
Pēdējo reizi viņš vārīja gotiņas, mācoties tekstu izrādei «Vectēvs» – vai, tas, šķiet, bija pirms 15 gadiem! Steidzami jālabo šis laika nogrieznis, laiks gotiņām!" smejas aktrise.
