Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
-Zane, tev garšojot viss – vai tiešām nav kāds ēdiens vai produkts, kas nu nemaz negaršo?
Man tiešām garšo pilnīgi viss. Bet tas arī nav nemaz tik viegli, kad viss garšo! (smejas) Nu, ja tā apdomājas, man negaršo netalantīgi pagatavots ēdiens. Ak, jā, vēl man netīk anīss, kas laikam ir bērnības trauma no visādiem dīvainiem klepus sīrupiem. Tomēr interesanti, ka laikā, kad strādāju par aukli Dānijā, es speciāli centos, lai man iegaršotos lakrica, jo biju dzirdējusi, ka tai piemīt arī vērtīgas īpašības.
Ir brīži, kad manas attiecības ar ēdienu sarežģītas – piederu tiem kompulsīvajiem ēdājiem, kuri mēdz uzēst arī uztraukuma brīžos, tāpēc man sevi jāpieskata un reizēm jāuzsit, kā saka, pašai sev pa nagiem.
Jo man viss garšo, arī saldumi jau kopš bērnības… Ne tik daudz šokolāde vai konfektes, bet bulciņas, kūciņas, smalkmaizītes, cepumi.
Es saprotu, ka to cukuru tak nevajag un miltus arī ne, un kopumā cenšos sevi ierobežot. Tajās dienās, kad izdodas izslēgt cukurus, jūtos labāk!
-Aktrise un diētas. Vai tev ir šāda pieredze?
Es jau savā Dienasgrāmatā diezgan detalizēti aprakstīju savus ēšanas paradumus un visādas diētas. Piemēram, viena japāņu diēta – no rīta tikai divas ēdamkarotes rīsu, kas pa nakti izmērcēti un no rīta četras reizes novārīti. Tos apēd un pēc tam četras stundas neko. Rezultāti ir! Pēc šīs diētas man bija viegli pāriet uz intervālo ēšanu, kad sešos vakarā beidz ēst un brokasto tikai nākamā rītā desmitos.
-Vai rakstot neprasās našķoties?
Nē, esmu piestrādājusi pie tā, ka paēdu kārtīgi ēdienreizēs un starplaikos liekos mierā. Brokastoju no rītiem tikai pēc saviem rituāliem – elpošanas vingrinājumi, mazliet vingrošana, tad vēl padzeru tēju un parakstu dienasgrāmatu, un tikai tad gatavoju brokastis. Beidzamā laikā esmu iecienījusi brangās brokastis, kur ir, piemēram, zaļumi, avokado, gurķis, salātlapas, divas olas – vienalga, ceptas vai vārītas. Pēc tam man ir garāks darba posms, kad tikai padzeros ūdeni, dažkārt arī kafiju, ap četriem pēcpusdienā ēdu vēlās pusdienvakariņas.
Un vakarā, ja ir izrāde, izdzeru kafiju un apēdu kaut ko saldu.
Rakstot nenašķojos, bet man ir cits pastāsts. Bērnībā daudz dzīvojos viena un izklaidēju sevi ar grāmatām. Reizēm, kad grāmatā bija kāda vieta, kur varonis gatavo ēst vai ēd kaut ko garšīgu, es noliku grāmatu, devos uz virtuvi, arī pagatavoju sev kaut ko labu, un atgriezos pie lasāmā ar šķīvi… Un tā nu ir sanācis, ka joprojām daru to, ko visi speciālisti iesaka nedarīt – es mēdzu ēdot lasīt! Tas novēršot uzmanību no ēšanas un tas neesot labi… Bet man tik ļoti patīk!
Ieskaties arī te!
