Profesija – dzīvokļu zaglis. Kāda ir viņu stratēģija?

Zaglis
Kaija Zemberga
Ievas Stāsti
Ievas Stāsti
26. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vidēji diennaktī galvaspilsētā un Rīgas reģionā zagļi apzog piecus mājokļus. Garnadži, kuru vienīgais ienākumu avots ir citu darba augļi, upuri izvēlas gan pēc rūpīgi izstrādāta plāna, gan pēc nejaušības principa. Kā pasargāt savu īpašumu no nevēlamiem viesiem?

Zagļu rokraksts ir atšķirīgs – vieni ņem visu pēc kārtas, nedomājot, vai spēs nozagtās mantas realizēt, bet citi zina guvuma vērtību un atraduši mantu uzpircēju. Par to, kā strādā zaglis ierindnieks, liecina zādzību sērija Jelgavā 2012. gada oktobrī un novembrī.

Laikā no 17. oktobra pēcpusdienas līdz nākamās dienas rītam Eduards (Visu sodīto personu vārdi ir mainīti. – aut.), izsitot loga rūti, iekļuva kādā privātmājā un vairākos piegājienos iznesa mantas 647 latu apmērā. Īpašnieks, pārradies mājās, konstatēja, ka paņemtas divas degvīna pudeles, viena pudele vermuta, viena pudele melnā balzama, urbjmašīna Bosch, laivas elektromotors, galda piederumu komplekts Berghoff, sešas metāla tējkarotes, sieviešu džinsa bikses, četri spiningi, elektriskais bārdas dzenamais aparāts Braun, Bībele dermatīna vākos, vilnas sega, veste ar baltu akotu, divas kristāla vāzes, kastīte ar zvejas vizuļiem, rokas pulkstenis un lukturītis ar baterijām.

Pēc brangā ķēriena Eduards turpināja rosīties arī nākamajā dienā, bet nākamo upuri bija noskatījis kopā ar paziņu Frici. Uzlaužot kāda dzīvokļa durvis, īpašnieka prombūtnes laikā viņi aiznesa mantas 10 663 latu vērtībā! Iespaidīgajā guvumā bija metāla skapis, televizors, dators, fotoaparāts Nikon, automašīnas Audi A6 atslēgas, sienas pulkstenis, soma, četras piecu latu monētas ar Mildu, viena cara Nikolaja zelta monēta, zīmoggredzens, divas zelta ķēdītes, pieci gredzeni, trīs mobilie telefoni, 200 grami senlaicīgas zeltlietas 4440 latu vērtībā, 75 grami senlaicīgas zeltlietas 1335 latu vērtībā, 1431 lats, simts dolāri un citas mantas. Nokāpuši ar mantām pagalmā, viņi ar mašīnas atslēgas signalizāciju meklēja Audi, taču auto tur nebija. Tad viņi piezvanīja paziņai, kas atbrauca un ar zagtajām mantām aizveda viņus uz mājām. Atverot metāla skapi, zagļi tajā atrada Krievijā rūpnieciski ražotu Springfield kalibra divstobru medību bisi IZH-94, Krievijā rūpnieciski ražotu 12. kalibra divstobru medību bisi IZH-58 MAE un vairāk nekā simts rūpnieciski ražotu patronu. Zagļi bija apzaguši augstskolas lektora dzīvokli. Īpašniekam viens no lielākajiem zaudējumiem bija datora cietais disks ar lekciju materiāliem un sagatavēm nākamajām lekcijām.

Trešo reizi, izsitot logu, Eduards iekļuva dzīvoklī un nozaga divus televizora dekoderus, divus mobilos telefonus, DVD atskaņotāju un radiotelefonu.

Zagtās mantas zagļi nodeva lombardā, tirgoja internetā un paziņām.

Šaujamieročus neizdevās realizēt, tāpēc pēc aizturēšanas viņiem izvirzīja apsūdzību arī par nelikumīgu šaujamieroču glabāšanu.

Kad Eduardu un viņa rokaspuisi Frici aizturēja policija, daudzas zagtās mantas tika atdotas atpakaļ īpašniekiem. Tiesa Eduardam piesprieda trīs gadus cietumā ar divu gadu policijas uzraudzību, līdzdalībniekam aiz restēm bija jāpavada astoņi mēneši.  

Krietni vērienīgākam ķērienam gatavojās Andris. Pēc rūpīgi izstrādāta plāna viņi kopā ar Jāni tam piederošajā BMW un Ivaru 2012. gadā naktī uz 12. janvāri ap pulksten 5 ieradās Jaunpiebalgas novada Zosēnos. Jānis palika gaidīt auto, bet kompanjoni, paņēmuši somu ar instrumentiem, devās uz Piebalgas novada Mākslas darbu krātuvi, kur atskrūvēja loga restes un ar akmeni izsita logam stiklu. Andris palika gaidīt pie loga, lai paņemtu pretī nozagto, bet Ivars caur izsisto logu iekļuva telpās, kur rāva nost pie sienām piestiprinātās gleznas. Zagļi nozaga gleznu Anna (autors V. Tone) 14 228,72 eiro vērtībā, gleznu Pilsētas nomale (autors J. Cielavs) 8537,23 eiro vērtībā, gleznu Melngalvju nams (autors J. Strazdiņš) 1138,30 eiro vērtībā.

Viņi mēģināja nozagt arī citas gleznas, taču iedarbojās signalizācija. Ivars trīs nozagtās gleznas padeva pa logu Andrim, un abi atgriezās pie automašīnas. Nozagtos darbus salika auto un brauca uz Rīgu. Nodoms realizēt nozagtos mākslas darbus gan neizdevās, jo viņus aizturēja policija. Tiesa galveno vainīgo Andri sodīja ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un deviņiem mēnešiem ar policijas kontroli uz vienu gadu.

Katram sava specializācija

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 2. nodaļas priekšnieks Dāvis Ķepītis stāsta, ka dzīvokļu un privātmāju apzadzēju rokraksts atšķiras. «Zādzības no privātmājām pārsvarā veic organizētas noziedznieku grupas, kurās katram ir sava loma. Grupējumā ir šoferis, izlūki, kas novēro apkārtni vairākas dienas pirms iekļūšanas mājā, viņi stāv sardzē arī nozieguma izdarīšanas brīdī, lai tiešā uzdevuma veicējs netiktu iztraucēts. Apzagt privātmājas ir grūtāk ne tikai tāpēc, ka īpašnieki tajās ierīkojuši signalizāciju, bet kaimiņi cits citu pazīst un var pamanīt svešu cilvēku rosīšanos blakus sētā un ziņot policijai.

Savukārt daudzstāvu namos kaimiņi ne vienmēr cits citu pazīst, turklāt zaglis var ātri pazust cilvēku pūlī un viņu grūti noķert.

Apzogot privātmājas, noziedzniekiem garantēts brangāks ķēriens, jo, vizuāli novērtējot ēkas fasādi un automašīnas, kas stāv pagalmā, var nojaust, ka būs, ko ņemt. Privātmājās pa lielajiem logiem, kuriem bieži vien nav aizkaru, tumšā laikā var novērot, kurā ēkas daļā biežāk uzturas cilvēki un kur kas vērtīgs atrodas. Ne visas mājas aprīkotas ar signalizāciju, citām tā ir, bet ēka nav pieslēgta pie apsardzes pults. Bet arī apsardzes sistēma profesionāļiem nav šķērslis, jo viņi ir noskaidrojuši, cik ilgā laikā ierodas apsardzes firmas darbinieki.  

Dzīvokļu zādzības pārsvarā notiek spontāni. Zaglis vai zagļu grupa sāk darbadienu, kad cilvēki aizgājuši uz darbu, un parasti strādā savos iecienītākajos rajonos. Piezvanot pie durvīm vai paskatoties, vai griežas elektrības skaitītājs, viņi pārliecinās, ka dzīvoklī neviena nav. Droša garantija, ka saimnieka nav mājās, ir vairākas dienas no pastkastītes neizņemts pasts. Statistikas dati liecina, ka 20–25 procentos gadījumu zagļi brīvi iekļūst dzīvoklī pa neaizslēgtām durvīm vai neaizvērtu logu, 20 procentos – uzlauž durvis vai ieiet mājoklī, sabojājot slēdzenes. Atmūķēt parastas durvis ar roratslēgu vai citiem pielāgotiem rīkiem – tas viņiem ir dažu sekunžu jautājums. Savukārt 20 procentos zādzību garnadži iekļūst mājoklī pa balkonu un ar pielāgotiem laužņiem atspiež paketes logu. Dzīvokļus, kuriem ir metāla durvis, uzlauž reti, bet ir speciālisti, kas ar urbi atmūķē arī tās. Katram zaglim ir sava darba specializācija – ja viņš lien mājoklī pa logu, tad necentīsies uzlauzt durvis, bet, ja viņš ir iesitis roku uzlauzt slēdzeni, tad nelīdīs pa balkonu.  

Privātmājās parasti iekļūst caur logiem, atspiežot paketi vai izurbjot logā punktus un izņemot stiklu. Durvis zagļi uzlauž retāk, jo, ķimerējoties ap slēdzenēm, zaudē dārgo laiku. Parasti no mājas aiznes nelielas, bet vērtīgas lietas – naudu, pulksteņus vairāku tūkstošu vērtībā, planšetdatorus, mobilos telefonus, vērtslietas. Ja mājas iemītnieki uz darbu ir aizbraukuši ar vienu mašīnu, bet otra stāv pagalmā, turklāt atslēga atstāta zagļiem redzamā vietā, viņi aizdzen arī auto.

Privātmājas bieži apzog laikā, kad iemītnieki ir mājās – vai nu guļ, vai sēž pie televizora. Novērotājs no ārpuses seko mājas iemītniekiem, bet tikmēr zaglis iztīra pirmo vai otro stāvu. Novērots, ka lielāks uzlidojums privātmājām ir pavasarī un rudenī, kad vakarā vēl ir tumšs un nav sniega, kurā paliek pēdas. Arī suns dzird sniega čirkstēšanu zem svešinieka kājām.»

Kā pasargāt savu īpašumu

Dāvis Ķepītis stāsta, ka zagļu darba specifika nemainās, taču mājokļu īpašniekiem vajadzētu būt atbildīgākiem pret savu mantu un īpašumu. Pirmām kārtām vēlams vērtīgākās lietas apdrošināt, jo, lai arī policija garnadžus noķer, nozagtās mantas ne vienmēr izdodas atgūt, jo tās ir realizētas uzpircējiem.

«Lai pasargātu savu īpašumu, ir jāaizslēdz durvis un jāaiztaisa logi,» speciālists uzsver elementāru patiesību.

«Uzticams sargs ir suns, taču zagļu grupa dzīvniekam var kaut ko iebarot. Vēlams pie mājas izvietot gaismas sensorus, kas iedegas, ja kāds tumsā tuvojas ēkai. Ieteicams ēku aprīkot ar apsardzes sistēmu, kas pieslēgta pie apsardzes firmas pults, novietot novērošanas kameras. Dažreiz pietiek ar butaforiju, lai aizbiedētu zagļus. Viņi parasti darbavietā ierodas, maskējušies ar maskām, rokās ir cimdi, kājās bahilas, taču dažreiz kamerā fiksēta sveša mašīna, kas beidzamās nedēļas laikā redzēta privātmāju ciematā, un tās sazīmēšana var dot vērtīgu informāciju izmeklētājiem. Tumšajā laikā privātmājās vēlams aizvilkt aizkarus vai žalūzijas. Vērtīgas lietas ieteicams glabāt seifā. Tam ir jābūt pietiekami smagam vai kārtīgi piestiprinātam pie sienas vai grīdas, lai zagļi seifu nevar aiznest. Ja saimnieki brauc prom uz ilgāku laiku, vēlams lūgt kaimiņiem pieskatīt māju.

Dzīvokļus no ielaušanās var pasargāt labas metāla durvis. Pirmā stāva iemītnieki parasti balkonu aprīko ar metāla režģi, taču zagļi pa restotajām lodžijām lien augšā uz otro, trešo, ceturto stāvu un caur balkonu iekļūst dzīvokļos. Kādam narkomānam pat restes nebija šķērslis iekļūt balkonā. Pirms pāris gadiem aizturējām zagli, kas uzlauza durvis, iztīrīja dzīvokli un izlīda laukā pa balkonu. Sākumā nevarējām saprast, kāpēc viņam ir noberzti deniņi. Viņš bija ļoti tievs, izkāmējis un izlīda caur balkona restēm. Kāds narkomāns ielīda 11. stāva dzīvoklī, pārlienot pāri balkoniem! No dzīvokļa ar zagtajām mantām viņš gan bija izgājis pa durvīm…

Dzīvokli, tāpat kā privātmāju, vēlams aprīkot ar signalizāciju, kas pieslēgta pie apsardzes firmas pults. Dodoties prom uz vairākām dienām, ieteicams palūgt kaimiņiem izņemt pastu no pastkastītes. Zagli var aizkavēt suns, kas bieži vien sāk riet, izdzirdot soļus kāpņutelpā. Dažreiz cilvēki pie durvīm vai uz palodzes novieto vāzi vai lietussargu, kas, verot vaļā durvis, ar skaļu blīkšķi nogāžas uz grīdas. Nav vēlams sociālajos tīklos vai draugu lokā dižoties ar vērtīgām lietām, jo arī tuvu paziņu vidū var būt cilvēki, kas noplūdina informāciju. Daži feisbukā vai draugos ievieto bildes ceļojuma laikā un pat neiedomājas, ka tās aplūko arī zagļi. Atgriežoties no ceļojuma, viņi konstatē, ka mājās kāds ir bijis…

Zagļi reti ir vardarbīgi noskaņoti. Iztraucēti parasti bēg, neiesaistās fiziskā konfliktā un nepielieto ieroci.

Tomēr, ja cilvēks naktī pamostas un ierauga pa mājokli staigājam zagli, neiesakām viņu censties aizturēt, jo noziedznieka rīcība nav prognozējama.

Cilvēka veselība un dzīvība ir dārgāka par aiznestām lietām. Mēģināt aizturēt zagli var tikai labi trenēts, par sevi pārliecināts cilvēks. Kad zaglis izgājis pa durvīm, nekavējoties jāziņo policijai, jāizstāsta, kā viņš izskatās, ar kādu mašīnu aizbraucis. Nereti operatīvajam patruļdienestam izdodas viņu aizturēt. Manā praksē bijis gadījums, kad zaglis vāc dzīvoklī mantas, bet saimnieks redz, ka viņu apzog. Arī zaglis redz, ka ir pamanīts, bet ne viens, ne otrs nereaģē. Kad laupītājs ar guvumu izlien pa logu un dodas prom, upuris viņam seko un vienlaikus paziņo policijai. Zaglis uz karstām tika notverts.»

 Zemākā kategorija – raustītāji

«Mūsu klienti mums ir zināmi, viņu darba metodes pazīstamas,» stāsta kriminālpolicists. «Cietums viņus pārsvarā nemaina, un viņi visu mūžu turas pie tā, ko vislabāk pieprot. Zādzības parasti notiek sērijveidā. Ja īsā laikā kādā mikrorajonā notikušas simts zādzības, tas nenozīmē, ka tās paveikuši simts cilvēki. Pārsvarā rosījušies daži zagļi, un pēc viņu rokraksta identificējam, kas tie varētu būt. Kad zaglis vai grupa ir aizturēta, tajā rajonā strauji samazinās zādzību skaits. Zagļu iecienītākie mikrorajoni ir Kurzemes, Zemgales, Latgales, Vidzemes priekšpilsētas, bet Rīgas rajonā riska faktors ir privātmājas Garkalnē, Baltezerā, Berģos, Mārupē, Jūrmalā.

Esam novērojuši, ka Latvijā bieži ierodas Lietuvas grupējumi, kas aizdzen automašīnas un apzog privātmājas.

Tās ir labi organizētas grupas, kas darbojas tuvāk Lietuvas robežai – Ķekavā, Mārupē, Baložos.

Daudzi mājās glabā milzīgas vērtības. Ik pa laikam no privātmājām aiznes vērtīgas lietas vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā. Gleznas un unikālus mākslas priekšmetus zog reti, jo, pirmkārt, ir jābūt ekspertam, lai novērtētu, vai tas oriģināls, otrkārt, dārgus mākslas priekšmetus ir grūti pārdot, tie agrāk vai vēlāk uzpeld. Zagļi mantas pārsvarā realizē lombardos, nes zināmiem uzpircējiem, dārgas, ekskluzīvas mašīnas, pulksteņi ar sērijas numuriem parasti nonāk ārzemēs, jo Latvijā tos realizēt nav iespējams.

Garnadži, kuru darbības joma ir privātmāju apzagšana, parasti ir situēti, fiziski spēcīgi, labi trenēti vīrieši bez kaitīgiem ieradumiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem,» Dāvis Ķepītis zīmē zagļa portretu. «Viņi brauc ar dārgām mašīnām, ne visi ir tiesāti. Viņu darbs ir mājokļu apzagšana.

Visiem zagļiem svarīgi, lai viņus neatklāj un viņi savu nodarbi var turpināt nākamajā dienā, aiznākamajā… Tie, kas specializējas dzīvokļu zādzībās, šo arodu sāk apgūt jau divdesmit gadu vecumā. Viņu vidū ir arī zagļi ar lielu pieredzi – jau pāri sešdesmit gadiem, vairāk nekā desmit sodāmības. Dzīvokļus bieži vien apzog narkomāni, kam ikdienas devai nepieciešams līdz divsimt eiro.

Dzīvokļu zagļu zemākā kategorija ir raustītāji, kas staigā pa kāpņu telpām un rausta durvju rokturus. Ja tās ir vaļā, iet iekšā un gaitenī pagrābj telefonu, somu, maku, apģērbu. Daudziem cilvēkiem ir niķis pēc darba auto atslēgas, maku, somu atstāt koridorā, un viņi tikai otrā rītā konstatē, ka to vairs nav. Ir cilvēki, kas neslēdz dzīvokļa durvis, jo uzskata: ar mani nekas nenotiks.»

Sena paruna vēsta – sargā sevi un Dievs tevi sargās.            

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+