LETA jau rakstīja, ka janvārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra vīrieti sauca pie kriminālatbildības pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par spiegošanu, proti, par ziņu nelikumīgu vākšanu un to tiešu nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā, kā arī par šaujamieroča un munīcijas iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Prokurore 23.februārī ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Tas darīts, izvērtējot izdarītā nozieguma smagumu, raksturu, kaitīgumu un apsūdzētā personību, kā arī ņemot vērā to, ka apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu un izmantoja likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, aģentūru LETA informēja prokuratūra.
Vienošanās paredz, ka prokurore lūdz tiesu atzīt apsūdzēto par vainīgu minēto noziegumu izdarīšanā un kā galīgo sodu viņam noteikt brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.
Šonedēļ vienošanās nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Tagad tiesai būs jāizlemj, vai apstiprināt vienošanos.
Apsūdzētajai personai joprojām ir spēkā drošības līdzeklis – apcietinājums.
LETA jau rakstīja, ka šis vīrietis bija viens no diviem cilvēkiem, kurus divās atsevišķās lietās pērn aizturēja Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) par ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu, sniedzot tam neizpaužamas ziņas par valsts aizsardzības sektoru.
VDD iegūtā informācija liecina, ka personas ar Krievijas militārā izlūkdienesta pārstāvjiem tikās Krievijas teritorijā.
VDD izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka vīrietis izmantoja savā profesionālajā darbībā izveidoto kontaktpersonu loku, lai iegūtu, apkopotu, analizētu un Krievijas militārajam izlūkdienestam nodotu informāciju par Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējām, procedūrām, plāniem un mācībām, aizsardzības sistēmas iepirkumiem, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes spēku aktivitātēm Latvijas teritorijā.
Tāpat ziņots, ka VDD citā kriminālprocesā pērn vasarā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet pagājušā gada nogalē tiesa deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Nauda tika iemaksāta 5.janvārī.
Ādamsons patlaban ir apsūdzētā statusā. Tāpat šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī Krievijas pilsonis, bijušais valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs.