Eglīte atzīmēja, ka kuģis periodiski gan dodas uz ostu Zviedrijā, jo tam nepieciešams veikt regulāru apkopi un tehnisko uzturēšanu, tomēr pēc apkopes tas arvien atgriežas enkurvietā.
ĀM preses sekretāre skaidroja, ka kravas īpašnieks ir vienojies ar ANO Pasaules pārtikas programmu par sev piederošo minerālmēslu kravu, kuras atrodas Latvijas teritorijā, tajā skaitā arī uz kuģa, ziedošanu šai programmai. ANO Pasaules pārtikas programma tālāk šīs kravas nodos kādai no Āfrikas vai Dienvidāzijas valstīm, lai risinātu pārtikas krīzi, kuru radījusi Krievija, vēršot agresiju pret Ukrainu.
Eglīte klāstīja, ka Ministru kabinets 2022.gada 6.decembrī ir atbalstījis šī ziedojuma veikšanu.
Citi lasa
Pēc viņas paustā, tiklīdz ANO Pasaules pārtikas programma būs atrisinājusi loģistikas jautājumu saistībā ar kravu nogādāšanu saņēmējvalstij, kuģim būs iespēja pamest enkurvietu.
ĀM preses sekretāre norādīja, ka kopš Krievijas pilna mēroga agresijas sākšanas Ukrainā 2022.gada 24.februārī Latvija teritorijā kopumā atradās aptuveni 200 000 tonnas Krievijas izcelsmes ES sankcijām pakļautiem uzņēmumiem piederoši minerālmēsli, kas veido maznozīmīgu daļu no Krievijas ikgadējā globālā minerālmēslu eksporta. Patlaban neizvestas joprojām Latvijā ir palikušas aptuveni 127 000 tonnas minerālmēslu, tostarp 55000 tonnas uz kuģa.
Jau vēstīts, ka uz kuģa esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Mazepinam.
Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca daļēji uzkrauts kuģis «Asian Majesty». «Riga fertilizer terminal» to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu, un kopš 2022.gada 5.marta kuģis ar minerālmēslu kravu atrodas Rīgas līcī.
ES ir piemērojusi sankcijas Mazepinam, kura kontrolē atrodas gan minētais terminālis, gan arī Maurīcijā reģistrētā firma «United Fertilizers Comapany Limited», kurai pieder kuģa krava. Tās deklarētā ir ap 17 miljoniem ASV dolāru.
Kuģa īpašnieks ir Singapūrā reģistrēta kompānija, un uz pašu kuģi un tā komandu sankcijas neattiecas. Tas varētu pamest Latvijas teritoriju, ja vien uz tā nebūtu konkrētās kravas, kas uzskatāma par iesaldētu ekonomisko resursu. Atšķirībā no citiem gadījumiem, šoreiz nav tā, ka kravu kaut kur citur gaidītu pircējs, kuram nav saistību ar sankcijām.