Uģis Roze par mīlestību, pensiju un attiecībām ar vecāko meitu: Nevaru prasīt, lai mani saprot

Leģendārā «Turaidas Roze» ar koncerttūri sāk svinēt savu četrdesmito dzimšanas dienu, un cauri garajiem gadiem tajā saglabājušās dažas nemainīgas vērtības: Imanta Kalniņa mūzika, mūžam jaunā Olga, ģitārists Aivars Gudrais un dziedātājs Uģis Roze. Un vēl – Uģis jau 41 gadu ir precējies ar Imanta Kalniņa skaisto meitu Antuaneti.  

– Turaidas Roze, šķiet, ir viena no mūsu visu laiku romantiskākajām grupām, un tajā reizē, kad jūs pats, vēl nebūdams grupas dalībnieks, pirmo reizi to dzirdējāt koncertā VEF Kultūras pilī, puse zāles esot raudājusi. Kāda bija tālaika Turaidas Roze, un kur slēpās tā maģija, kas varēja radīt tādas emocijas?
– Kad pirmoreiz dzirdēju Turaidas Rozi, Olgai bija romantiskā programma un tai piemēroti tērpi, kas uz skatuves spīguļoja, instrumentālās partijas tik labi papildināja vokālās, un tas viss tā ievilka, ka tu sāc dzīvot līdzi.

Bet aprīlī būs lieli svētki – iešu pensijā. Tad man būs pensija! Un vairs nebūs jāpērk makšķerēšanas karte!

Imants Kalniņš vienmēr ir pratis atrast ļoti labus tekstus un tiem uzrakstīt piemērotu un trāpīgu mūziku. Turaidas Rozes dziesmās liela nozīme ir gan tekstam, gan muzikālajam materiālam, un koncerts veidojas kā saruna ar klausītāju. 

– Kuras ir tuvākās dziesmas jums pašam?
– Man ļoti tuvs ir Saulgriežu cikls ar Olafa Gūtmaņa vārdiem. Dziesmas Mēs, tie kas ilgi tumsā dzīvojuši un Pūt, vējiņi. Protams, Kas jūs esat. Un uzskrēja mīlestība augšā – tāds īstais roks, ārtroks. Un tam visam tāda maiguma un smeldzes pieskaņa. 

– Šo gadu laikā notikušas visādas pārmaiņas, grupa bija pajukusi un atkal apvienojās. Ar ko atšķiras pašreizējā Turaidas Roze no tās senās?
– Pēc būtības tikai ar to, ka mums visiem ir mazliet vairāk gadu un mēs muzikālo materiālu saprotam dziļāk, nekā to varējām, kad mums bija 25 gadi. Citādi ne ar ko. Pateicoties tam, ka ne es, ne Olga šos 40 gadus neesam ārzemēs sēnes lasījuši, bet esam dziedājuši.