Seksa apskatniece Zelda: Saimnieks meklē sievu (18+)
Spīdot saulei, plaukstot ziediem un zaļojot zālītei, daudzu pilsētnieču prātā pavīd domas par dzīvi laukos. Es nebiju izņēmums.
Foto: Shutterstock
Ak, cik tas būtu jauki! Bez pilsētas putekļiem, svaigā gaisā, pie ezera, ar lakstīgalu aiz loga un īstu vīrieti blakus. Es iekoptu puķu dārzu, bet viņš, tāds smuks un iededzis, pļautu mauriņu. Nu, tas tad, kad nebūtu aizņemts ar sava lauku biznesa organizēšanu vai pilsētā esošā uzņēmuma attālinātu vadīšanu. Mēs brokastotu uz terases, bet vakariņotu romantisku lampiņu izgaismotā verandā. Pirms naktsmiega apkampušies stāvētu pagalmā zem zvaigžņotas debess, tālumā nokliegtos vakarlēpis, un es, nobijusies no putna griezīgās balss, piespiestos viņam ciešāk, sajūtot stipro torsu un ieelpojot kaut vai to pašu klasisko Hugo Boss aromātu…
Bet, ak vai, cik tas ir tālu no realitātes! Īpaši tad, ja esam reālajā dzīvē. Mana pieredze ar vienu lauku saimnieku bija īsa. Kā vienmēr, viss sākās nevainīgi, ar Visumā nejauši nosūtītu domu, ka varētu taču iepazīties ar strādīgu, veiksmīgu lielsaimnieku. Dārzā strādāt protu, idejas man ir, organizēšana padodas – es arī varētu sniegt savu pienesumu lauku sētā. Vai to izskaistināt un pati attālināti pie datora strādāt savus ierastos darbus…
Viņaprāt, vislabākais sekss ir tad, kad viņš vienkārši guļ gultā un sieviete visu izdara. «Piepūšamais vīrietis,» es smējos.
Un tur nu viņš bija – stalts, gandrīz mana vecuma saimnieks no Dobeles puses. Specializācija – kartupeļu audzēšana un zāģētava. Šķīries, ir dēls. Nedzer, nesmēķē. Mednieks. Parunājāmies pa telefonu, uzklausīju dažus mednieku stāstus, uzzināju par kartupeļu audzēšanas īpatnībām un veidiem, kā tikt galā ar strādniekiem, lai viņi darbā ierastos arī pēc algas dienas. Nolēmām satikties. Tikai viņš nebija gatavs ar savu auto braukt līdz Teikai, pat uz centru ne – apmaldīšoties. «Nez kā viņš no meža ārā tiek,» padomāju, bet piekritu pusdienām Mārupes puses krodziņā, saņemot tam laikam vilinošu solījumu manam auto degvielu ieliet. Pilnu bāku! Kāpēc? Jo pirms tam deklarēju, ka uz randiņiem nebraucu tālāk par 2 km. Tā nu viņš centās mani motivēt. Piebraucot sagaidīja smaidīgs vīrietis ar man tik mīļajām baltajām rozēm, es pat atmaigu.
Bet… esmu sīkumaina kuce laikam…