Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka – melnās naudas pētnieks

– «Melnā nauda ir mūsu baltās ekonomikas sastāvdaļa. Tas ir audzējs smadzeņu centrā. Mēģiniet to izņemt, un jūs nogalināsiet pacientu,» tā teicis kanādiešu rakstnieks Rohintons Mistrijs.
– Dziļa doma, gudrs cilvēks. Lai viņam laba veselība un vairāk šādu pērļu. Es rakstīju doktora disertāciju par produktīvu, neproduktīvu, destruktīvu uzņēmējdarbību un aizstāvēju šo darbu Zīgenas Universitātē Vācijā. Disertācijas pamatdoma bija – aktivitāte var būt gan pozitīva, gan negatīva, kas savukārt var vest pie produktīva, neproduktīva vai destruktīva iznākuma. Principā nodokļu nemaksāšana ir slikta aktivitāte. Bet ne vienmēr tas ir neproduktīvi. Piemēram, 90. gadu sākumā, laikā, kad veidojās uzņēmējdarbības vide, ja uzņēmējus sijātu caur filtru kā Skandināvijā, ­uzņēmējdarbību nokautu.

To visu redzot, sev jautāju: «Vai tiešām visi maksā kukuļus? Un vai kukuļdošana vienmēr ir tikai negatīva, neproduktīva darbība?»

Sākotnēji man nebija domas kļūt par profesoru. Tas šķita sausi un garlaicīgi, tāpat kā darbs bankā. Es dzīvoju ar pārliecību, ka būšu uzņēmējs vai vadīšu kādu lielu uzņēmumu. Uz to arī gāju, strādāju privātajā sektorā, uzņēmumā biju atbildīgs par valsts un pašvaldību iepirkumiem, kur tiešā veidā saskāros ar korupciju. 

Nepārprotiet, ne jau es kādam devu kukuli. Tas bija īpašnieka jautājums, kā šīs sarunas risināt. Taču es zināju, ka, piedāvājot cenu, runājot ar piegādātājiem, man ir jārēķinās, ka zināma daļa aizies kukulī. Viens konkurss, otrs… Tā pagāja vairāki gadi. 

To visu redzot, sev jautāju: «Vai tiešām visi maksā kukuļus? Cik vienkārši tiesībsargājošajām institūcijām ir pieķert šādus gadījumus? Un vai kukuļdošana vienmēr ir tikai negatīva, neproduktīva darbība?» No vienas puses, konkrētā kontekstā šādas darbības tomēr var dot arī zināmu labumu, ­piemēram, ātrāk notikt ar birokrātiju ­saistītiem procesiem.

– Bet no otras…