Ralfs Eilands: Nekad nepalikšu malā, ja redzēšu, ka notiek sliktas lietas

No saviļņojuma dziesmu un uzrunu laikā daudzi raudājām. Emocijas visiem bija sakāpinātas un koncerta laikā burtiski eksplodēja. 

«Vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā man bija padomā sarīkot koncertu Ukrainas atbalstam. Klausoties ziņas un televīzijas reportāžās redzot, kā Krievija pie Ukrainas robežām savelk milzīgas kara tehnikas un armijas vienības, izjutu, ka pret šo agresiju mums ir jāprotestē,» saka Ralfs. «23. februārī nosūtīju vatsapā ziņu Rīgas mēram Mārtiņam Staķim, ka vēlos pie Kongresu nama pretī Krievijas vēstniecībai noorganizēt koncertu. Gribējām rīkot to 1. martā, kad tika atcelti kovida dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi, bet 24. februārī pēc Putina paziņojuma par kara pieteikumu Ukrainai sapratām, ka jādara ir uzreiz.»

* * *      
«Es jau visu šo laiku kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, ar provokācijām nogrieza Ukrainai daļu tās teritorijas Donbasā un Luhanskā, esmu domājis, ko varu darīt lietas labā. Biju dusmīgs un nokaitināts. Piedalījos Eirovīzijas atlasē ar dziesmu Revelation, kas bija par nepadošanos. Mums toreiz daudzi pārmeta konkursa politizāciju. Es uz rokas biju uzzīmējis Ukrainas karogu, un teksts dziesmas beigās izteica manu attieksmi pret Krievijas iebrukumu Krimā. Nesapratu, kā visa pasaule mierīgi uz to noskatās. Tad sākās pandēmija, un pasaulei tā kļuva par galveno tēmu. Kovids pilnīgi pārmainīja arī mūsu dzīvi. Daudzi saplānotie darbi vienkārši apstājās un tika pārcelti uz nenoteiktu laiku.

Un tad – brīdī, kad visa pasaule sāk atjēgties no divus gadus ilga pandēmijas režīma, – tas agresors mums visiem atkal sabojā dzīvi! Es biju reāli sagatavojies, ka beidzot atkal varēs sākt koncertēt, spēlēt un muzicēt kopā ar klausītājiem, bet nevarēju iedomāties, ka mans un daudzu manu kolēģu pirmais koncerts būs tāds…