«Attiecības ir spēle, un es savas kārtis neatklāju.» Aktieris Gatis Gāga

Latviešiem, ir saglabājusies spēcīga saikne ar dabu. Ne velti mēs esam vieni no pēdējiem pagāniem Eiropā.

– Neilgi pēc tam, kad iznāca filma Dvēseļu putenis, kurā arī tu piedalījies, žurnālā Santa jums – staltajiem vīriem un puišiem, kas filmā atveidoja latviešu strēlniekus, – jautāja, vai, ja vajadzētu, jūs cīnītos par Latviju. Gati, tu biji viens no retajiem, kurš tieši un skaidri atbildēja – jā. Tobrīd jautājums šķita absolūti teorētisks. Tagad notikumi ir mainījušies. Vai tava atbilde arī?
– Faktoloģiskā informācija – esmu iesniedzis dokumentus, pieteicies Zemessardzē.

Es biju par to domājis jau agrāk, bet tolaik apstākļi pasaulē bija tādi, ka man šķita: mans patriotisms pietiekami izpaužas manā darbā. Mums jau sen bija skaidrs virziens, kurā dodas mūsu valsts kaimiņš, bet tagad mēs piedzīvojam kulmināciju. Līdz ar to es vairs neredzu iespēju palikt neitrālam. Man ir pietiekami daudz ko zaudēt, lai es paliktu un aizstāvētu šo zemi.

– Tev arī šķiet, ka pēc 24. februāra vārds vīrišķība ieguva citu nokrāsu?
– Jā, ukraiņu piemērs ir ļoti spēcīgs, viņi jēdzieniem vīrišķība, pašcieņa, dzimtenes mīlestība ir uzlikuši augstu latiņu. Ir absolūti skaidri redzams, ka tie nav tukši vārdi. Pašatdeve, tautas saliedētība tik ļoti aizkustina, ka, ik reizi par to runājot, man kaklā ir kamols. Bet es nevienu nenosodu, nemācu dzīvot, jo katrs dara pēc savas pārliecības un iekšējiem standartiem. Un laiks visu saliks pa vietām.

Šādās eksistenciālās būt vai nebūt situācijās nokrīt viss liekais. Duļķes nogrimst, putas uzpeld, un ūdens kļūst skaidrs. Lielie jēdzieni atgūst savu patieso – pirmo – dziļo nozīmi.

– Teici, ka tavs patriotisms izpaužas darbā.
– Manā skatījumā patriotisms ir darīt to, ko vislabāk māki. Tas, ka man ir ābeļdārzs un es tajā saimniekoju, ir mana patriotisma izpausme. Kaut vai ainavas uzturēšana. Jo dārzs nav tikai bizness. Varbūt pavasarī ziedošais ābeļdārzs kādam ir mikroskopisks, bet viens no iemesliem, kāpēc viņam patīk dzīvot Ugālē.

– Mums izdevniecībā ir žurnāls Lauku Māja, un to lasa pārsteidzoši daudz jauniešu…
– … nu ja, tas ir tas latvieša gēns, kas velk uz laukiem.