(18+) Kluba meitene Agnese: Vairs nekautrējos no tā, ko citi padomās

– KLUBAM sarunas ar tevi par fotosesiju sākās jau pirms vairākiem gadiem, bet tu nolēmi startēt tikai tagad.
– Esmu kļuvusi vecāka, gudrāka. Tik ļoti vairs nekautrējos no tā, ko citi padomās. Citiem jau īstenībā ir vienalga.
Arī pašapziņa ir pieaugusi. Kad vēl darbojās sporta zāles, daudz nodarbojos ar sportu. Atguvu formu. Tagad varu sevi parādīt.
Bet pirmais pandēmijas vilnis bija ļoti skarbs. Bija stress, daudz pieņēmos svarā (smejas).

Kad paceļ roku, tas ir šausmīgi. Tas ir vīrieša vājums, un man vāju vīrieti nevajag.

– Neizskatās.
– Tagad jau esmu nometusi. Pirmais vilnis bija šausmīgs, klāt nāca astoņi kilogrami. Apskaužu cilvēkus, kuri stresa laikā neēd. Man ēšana noņēma stresu. Galvenais ir sakārtot prātu, tad arī ķermenis sakārtosies.

– Tagad prāts ir sakārtots?
– Vienmēr jau var pilnveidoties, bet šobrīd – jā, jūtos labi. Nekad negribētu atgriezties tajā emociju karuselī, kāds, piemēram, bija padsmit gados. Nav vairs to garastāvokļa maiņu, viss notiek mēreni. Tu zini, ko gribi. Ir jāiemācās strādāt ar sevi. Man ir svarīgi dienā noiet 10 000 soļu. Šorīt no Purvciema vajadzēja tikt līdz centram, gāju kājām. 

Dažkārt labāk ir būt cilvēkam, kurš negrib neko sasniegt, jo, kad kļūsti par perfekcionisti, tev gribas pārāk daudz. Kad ilgāku laiku sēžu mājās, sāku sevi grauzt – tu varēji izdarīt to un to…

–Tu esi perfekcioniste?
– Slinka perfekcioniste (smejas). Tas nav mans izteiciens. Tas ir tad, kad visu laiku kaut ko gribi, bet nedari un sevi zāģē. Pandēmija, protams, manus plānus izjauca. Septembrī gribēju uzsākt jaunas studijas. Bet viss sāka jukt un braukt. Tomēr plāns joprojām ir – tas ir saistīts ar fotogrāfiju. Par foto domāju ļoti sen. Neteiktu, ka mana specialitāte – PR – nav man domāta, bet gribu vēl ko pamēģināt. Cilvēks mainās un intereses arī.