Testamenta rokasgrāmata. Kā to sastādīt, kur glabāt un, cik tas viss maksā

Konsultē ANTA MALDUPE-KRŪMIŅA,
zvērināta notāre

Testamentā mantu var novēlēt arī cilvēkiem, kas likumiskā mantošanas kārtībā par mantiniekiem nekļūtu.

Ja tev pieder jebkāda manta – kustams vai nekustams īpašums –, vari izlemt, kam un kas pienāksies, kad tevis nebūs. Raksti testamentu! Tajā savu mantu vari novēlēt gan kādam konkrētam cilvēkam vai cilvēkiem, gan juridiskai personai, piemēram, labdarības organizācijai. 

Ja testamenta nebūs, tavu īpašumu mantošana notiks pēc likuma. Proti, to iegūs tavi likumiskie mantinieki – laulātais un bērni, vecāki, īstie brāļi un māsas vai noteiktā secībā tālāki radinieki. Ja neviena tuvinieka nav, manta visdrīzāk tiks atzīta par bezmantinieka un nonāks valsts īpašumā. Tikmēr testamentā mantu var novēlēt arī cilvēkiem, kas likumiskā mantošanas kārtībā par mantiniekiem nekļūtu. Piemēram, savu īpašumu vari novēlēt draudzenei vai krustmeitai, ar kuru tev nav nekādas radniecības. 

«Testaments ir instrukcija, kam un kā jānotiek pēc tā atstājēja nāves,» saka zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa. Iespējas ir ļoti plašas – vari norādīt, ko tieši novēli katram savam likumiskajam mantiniekam (teiksim, dzīvokli – meitai, lauku zemi – dēlam). Tāpat ar likumā noteiktu pamatotu iemeslu kādu mantinieku var no mantojuma izslēgt, kā arī uzlikt dažādus pienākumus un apgrūtinājumus. Piemēram, krustmeitai novēli savu māju, bet ar nosacījumu, ka tavs vīrs tajā varēs dzīvot līdz pat mūža nogalei. Respektīvi, novēlot īpašumu vienam cilvēkam, vienlaikus vari parūpēties vēl par kādu. Notāre uzsver: «Ļoti populāra ir vēlme saglabāt dzimtas īpašumus, piemēram, novēlot īpašumu, noteikt, ka tas saglabājams tikai un vienīgi dzimtā – mantinieks nekad to nedrīkst ne pārdot, ne ieķīlāt. Parasti tomēr iesaku noteikt saprātīgāku ierobežojumu termiņu.