Skolēnam robi zināšanās? Kovidblakne, kuru iespējams ārstēt

Cik stipri pandēmijas laikā cietušas skolēnu zināšanas? Pilnīgas bildes par patieso situāciju tā īsti neesot nevienam. Tikmēr ne viens vien vecāks šobrīd spiests secināt, ka atzīmju līkne e-klases žurnālā galīgi nav iepriecinoša, bet sociālajos tīklos redzami palīgā saucieni pēc privātskolotājiem. Kā saprast, cik tie robi ir nopietni?
Gundega Gauja
Gundega Gauja
Foto: Shutterstock

Konsultē

LINDA DANIELA, 
Latvijas Universitātes profesore,
piedalās pētījumos
par kovida ietekmi uz izglītību;

KASPARS ŠPŪLE, 
Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvis.

 

 

VECĀKI:

  • «Teikumu «Es šitajā priekšmetā vairs vispār neko nesaprotu» mājās dzirdam diezgan bieži.»
  • «Šajā mācību gadā abi bērni pabija vairākās karantīnās, tad vēl arī saķēra kovidu, tad cits pēc cita slimoja skolotāji. Robi mācībās lieli, bērni nespēj iedzīt.»
  • «Redzam, ka visvairāk trūkst elementāra vielas izskaidrojuma. Ātri, ātri pārskrien jaunajai tēmai, bet vēl vecā taču nav skaidra! Bērns neko nav sapratis, internets raustās, grūti uztvert stāstīto, un rezultātā robs par konkrēto tēmu gatavs.»
  • «Manam dēlam ir viens sāpīgais priekšmets. Puika prasīja skolotājai, kad iespējama konsultācija. Atbilde bija: «Daudz darba, konsultāciju nebūs, vaicā klasesbiedriem!» Bet tie – tādi paši, tik plāta rokas!»
  • «Pagājušajā gadā matemātika tika ielaista, un šogad tas ik pa brīdim sāpīgi atspēlējas. E-klasē redzams, ka klasē daudz tādu.»

Lielākās problēmas ir tiem bērniem, kuriem jau tāpat ne pārāk labi veicās mācībās, bija grūtāk fokusēt uzmanību, trūka motivācijas.

Īstas skaidrības nav

Mācību process šajos divos pandēmijas gados ir cietis – par to šaubu nav nevienam. Kaut arī tagad mācības notiek klātienē, daļai skolēnu kā gara ēna līdzi velkas nesaprastais, neapgūtais, un šie robi joprojām turpina ietekmēt mācību procesu. Tādas precīzas bildes par pandēmijas laika radītajiem robiem zināšanās un visu šo situāciju Latvijā tiešām nav – apliecina gan Latvijas Universitātes profesore Linda Daniela, kas iesaistīta pētījumos par kovida ietekmi uz izglītību, gan arī Valsts izglītības satura centra pārstāvis Kaspars Špūle. Kaut arī ministrija saņem datus par diagnosticējošo darbu un eksāmenu rezultātiem noteiktām klasēm un šos datus varētu teorētiski salīdzināt, tā tomēr nebūs precīza informācija. 

«Ņemot vērā kovida situāciju, Izglītības ministrija mainīja pārbaudījumu nosacījumus – pārbaudes darbi skolās nebija identiski tiem, kas bija pirmskovida laikā. Tāpēc tādi viens pret viens salīdzinājumi nemaz nav izdarāmi. Tad būtu jāveic matemātiskas modelēšanas ar šiem datiem, kas Latvijā nav darīts,» skaidro profesore Linda Daniela. «Taču skolotāji un vecāki ziņo, ka iztrūkumi zināšanās pilnīgi noteikti ir. Notikusi arī lielāka noslāņošanās – ir bērni, kuriem šis laiks zināšanu apguvē nav nodarījis nekādu vainu, viņi bijuši pat ieguvēji. Tie ir bērni, kuri jau tāpat labi mācījās, kuriem ir gan piemērota vide, kur mācīties, gan tehnoloģijas, kuras izmantot.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Raksta abonements - 28 dienas

5 €/raksts

Vienreizējs maksājums

Abonēt
Oriģināls saturs katru dienu

3,49 €/4 nedēļas

Automātiskais maksājums ik pēc 28 dienām

Abonēt
2 ORĢINĀLRAKSTI DIENĀ 365 DIENAS GADĀ

34,99 €/1 gads

Automātiskais maksājums ik pēc 365 dienām

Abonēt

Oriģināls saturs

Santa+ ir digitālais žurnāls, kurš aptver izdevniecības žurnālu labāko saturu. Portāla mērķis ir kļūt par glancēto žurnālu digitālajā vidē.

Bez reklāmām

Digitālā tīrība. Saturs un laukums bez reklāmas.

Jauna lasīšanas pieredze

Laiks atvērt, ne pāršķirt.

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Santa+