Rakstniece Monika Zīle: Mani ellē iemetīs nemazgātā katlā

Rakstniece MONIKA ZĪLE savā dzīvē neko nemēdz izskaistināt. Par sevi viņa ironizē, ka esot bijusi gan sieva, gan mīļākā, reizēm arī pašķirtene un visbeidzot – godīga atraitne. Monika atzīst, ka bez attiecību lappusēm viņas dzīves grāmata būtu šausmīgi garlaicīga. Un arī savos tūliņ 80 gados viņai šķiet svarīgi attīstīt talantu būt mīlētai.
Aiva Alksne
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Liene Pētersone)

Vienmēr vajag vispirms dedzināt vecus grābekļus. Tiltus vēlams paturēt un atvēlēt laiku to pieskatīšanai.

– Kā jūs, rakstniece, jūtaties šajā piespiedu izolācijā? Vai arī jums, tāpat kā savulaik Žilam Vernam, nemaz nav jāiziet no mājas, lai ceļotu apkārt pasaulei? 
– Rakstnieki jau lielākoties lasītājiem pasniedz savu iztēles augli. Viss, ko esmu uzrakstījusi, ir izdomāts, dzīvē nekas no tā neeksistē. Rakstnieks pēc definīcijas ir šizofrēniķis, tāda determinēta personība. Jo, kad rakstu vīrieša un sievietes dialogu, esmu viņi abi – gan vīrietis, gan sieviete. Gan jauni, gan veci. Un pat tā vārna, kas, manā sacerējumā pieminēta, kaut kur lido. Man ir nepieciešamība atrasties tajā šizofrēnijā, un šobrīd tādu iespēju kā labais eņģelis gādā Daugavpils teātra galvenais režisors Oļegs Šapošņikovs. Teātris gatavojas iestudēt Sūnu ciema zēnus. No kādreizējā Dailes iestudējuma ņems izrādes muzikālo noformējumu, bet teksta daļa uzticēta man. Nezinu, dzīve mani pieskalojusi Oļega Šapošņikova krastam vai viņējo krastu tuvinājusi manam, taču esmu ļoti pateicīga par šo sadarbību. 

Pēdējā laikā bieži atceros savu vidusskolas angļu valodas skolotāju. Viņa bija krieviete, diezgan šerpa, un runāja lietas, kas tolaik padomju skolēnam bija absolūti neparastas un ko laidām gar ausīm. Mēs bijām raduši dzirdēt: jūs tikai mācieties, un tad jums visi ceļi būs vaļā! Bet viņa teica: dzīvē nevienam nekas nav apsolīts. Un situācija, kurā esam attapušies tagad, parāda – dzīvē patiesi nav garantiju. Tas, kas bija vakar, šodien izrādās nosvītrots, un par to, kas būs rīt, arī nav nekādas skaidrības. Nākotne, kas vienmēr saistījusies ar cerību, ir ļoti izplūdusi. Protams, tā vēl nekad nav bijis, ka nekā nav bijis, līdz ar to kaut kas jau būs arī tad, kad viss šis paies.

– Jums ir kāda vīzija?

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Vismaz 365 jauni raksti gadā

34.99€ / 1 gads

Automātiskais maksājums ik pēc 365 dienām

Abonēt
Pirmās 4 nedēļas bez maksas

3.49€ / 4 nedēļas

Automātiskais maksājums ik pēc 28 dienām

Abonēt
Raksta abonements - 28 dienas

1.00€ / raksts

Vienreizējs maksājums

Abonēt

Oriģināls saturs

Santa+ ir digitālais žurnāls, kurš aptver izdevniecības žurnālu labāko saturu. Portāla mērķis ir kļūt par glancēto žurnālu digitālajā vidē.

Bez reklāmām

Digitālā tīrība. Saturs un laukums bez reklāmas.

Jauna lasīšanas pieredze

Laiks atvērt, ne pāršķirt.

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Santa+