Inga Šņore: Vecāki bija vieni no pirmajiem, kam pateicu par slimību

Pieturzīmes

• Dzimusi 1975. gada 11. oktobrī Salacgrīvā. 
• Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē.
• Bijusi reportiere ziņu aģentūrā LETA, TV Panorāmas korespondente.
• Kopš 2008. gada pētnieciskās žurnālistikas raidījuma De facto redaktore, raidījumu producē un vada no 2012. gada.
• Šopavasar apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (svinīgā pasniegšanas ceremonija Rīgas pilī notika 20. augustā).
• Precējusies, ģimenē aug divi bērni.

Nav patīkami, ja tev internetā sūta zārciņus par kādiem izteicieniem, kas nav patikuši konkrētajam cilvēkam.

– Aizvadītajā svētdienā jauno sezonu sāka raidījums De facto. Izdevās vasarā tā kārtīgi atpūtināt galvu? 
– Vasarā vienmēr gribas atbrīvot prātu no tā, kas uzkrājies iepriekšējos vienpadsmit mēnešos. Līdz šim mums ar vīru un bērniem bija tradīcija braukt uz kalniem, visbiežāk uz Tatriem. Kalni ir tāds kā izaicinājums un arī brīnišķīgs veids, kā izvēdināt galvu, jo ir jādomā tikai par to, ko dari tagad un kā tikt līdz galam. Tagad, kovida laikā, šo savu kalnu tradīciju esam aizstājuši ar garākiem pārgājieniem tepat pa Latviju. Man patīk būt pie jūras, braukt uz laukiem pie vecākiem. Un patīk kopt savu dārzu, jo tur ātri var ieraudzīt rezultātu. Piemēram, ravējot: skaties uz priekšu, un tur ir nezāles, paskaties atpakaļ – tīrs dārzs. Tas ir tāds tūlītējs gandarījums un prieks, jo manā darbā rezultātu lielākoties redz tikai ilgtermiņā vai neierauga vispār.