Jocīgie dārzeņi veikala plauktos — nebaidies un izmēģini!

 Neej garām šiem svešiniekiem – pagatavo un pagaršo! 

Topinambūrs

Dzimis Ziemeļamerikā – tur tas ir liela auguma lakstaugs, zied dzelteniem ziediem. Izaugs arī Latvijā: audzē līdzīgi kā kartupeļus – stāda agrā pavasarī, ne vēlāk par maija vidu, bet novāc vēlu rudenī.

• Kā pagatavot?

Bumbuļi ir saldeni, ar riekstu garšu. Tos var ēst svaigus – nomizot un grauzt kā burkānus –, var, tāpat kā kartupeļus, cept, vārīt, sutināt, piegriezt dārzeņu sautējumos un krēmzupās, arī cept pankūkās. Garšīgs ir topinambūru sacepumus ar skābu krējumu un sieru, kopā labi sader arī cepeškrāsnī cepti topinambūri un bietes, tikai abi dārzeņi jācep atsevišķi.

Ēdamie kastaņi

Itālijā un Šveicē tie savulaik bija nabagu ēdiens, bet mūsdienās – delikatese. Eiropā kastaņus visbiežāk cep uz oglēm, bet ap Ziemassvētkiem vāra sīrupā un glazē.  Ēdamie Latvijā tomēr neizaugs.

• Kā pagatavot?

Ēdamā kastaņa kodols ir liels, balts un saldens, pēc garšas mazliet atgādina cūku pupas. Kastaņus var cept cepeškrāsnī – iegriez krustiņu mizas daļā un uz pusstundu šauj ļoti stipri sakarsētā krāsnī.  Vēl kastaņus var vārīt kā piedevu gaļas ēdieniem. Atkal – iegriež mizu un liek verdošā ūdenī uz dažām minūtēm. Var ēst vienus, var sablendēt ar krējumu un citrona sulu – būs smēriņš uz maizes.

Batātes

Mūsu kartupeļa eksotiskā māsīca, kas aug tropiskos apstākļos. Mēdz saukt arī par saldo kartupeli. Batātēm ir ložņājošs stublājs ar sarkanīgiem ziediem, un pie katra auga saknēm veidojas 30–50 bumbuļu. Latvijā batātes neizaugs.

• Kā pagatavot?

Batātes garša atgādina kaut ko starp ķirbi un burkānu, bet nogaršot to vajag pagatavotu, nevis svaigu – svaiga batāte ir cieta un ar neizteiksmīgu garšu. Lai iegūtu īpaši košu batātes garšu, gatavošanas laikā jāpievieno sviests. Nomizotu batāti var cept, vārīt, tvaicēt un grilēt, piegriezt dārzeņu sautējumos vai apcept ar citiem dārzeņiem, sēnēm un gaļu.

Der arī zupās un biezeņos, var cep daiviņās vai salmiņos kā parastos kartupeļus. Vari pagatavot arī čipsus – plāni sagriez batāti šķēlītēs un liec cepeškrāsnī vai vāri eļļā uz plīts.

Artišoks

Daudzgadīgs siltumu mīlošs augs, kas zied lieliem, violetiem ziediem. Sauc arī par ēdamo dadzi, jo patiesībā tas arī ir neatplaucis milzu dadža zieds. Artišoks ir daudzgadīgs siltummīlis Vidusjūras reģionā. Latvijā var audzēt tikai kā viengadīgu augu, jo mūsu ziemas to iznīdēs.

• Kā pagatavot?

Izvēloties veikalā, labāk pirkt mazāka izmēra artišokus, pieskatot, lai kauslapas nav sakaltušas vai savītušas. Jo mazāks artišoks, jo tas maigāks. Artišokus galvenokārt ēd vārītus vai cep krāsnī, tad plūc pa kauslapai un katru mērcē sviestā vai majonēzē. Pavisam mazus artišokus (mazāki par vistas olu) var griezt gabaliņos, jaukt kopā ar makaroniem un sajusties kā Itālijā.

Cigoriņi

Vairāk nekā metru garais lakstaugs aug gan savvaļā, gan dārzā un zied skaistiem, ziliem ziediņiem. Par cigoriņu dzimteni uzskata Briseli. Dārzā izaugs arī Latvijā.

• Kā pagatavot?

Latvijas veikalos lielākoties nopērkamas cigoriņu lapas, kas pēc izskata atgādina nenobriedušu ovālas formas kāpostgalviņu. Cigoriņu lapām piemīt  rūgtena garša, tās labi garšo ar sautētiem un ceptiem dārzeņiem, bet var pievienot arī salātos ar gurķi un ābolu vai plāni sagrieztiem selerijas kātiem, bumbieri un ābolu.

Cigoriņu lapas var izmantot arī siltajos ēdienos – cept un sautēt –, turklāt tad tie zaudē savu sīvo garšu. Liela cigoriņa vērtība ir sakne – no sagrieztiem un apgrauzdētiem saknes gabaliņiem gatavo kafiju.

Fenhelis

Pēc izskata atgādina sīpola, selerija kāta un dilles krustojumu, bet pēc smaržas – specifisko, saldi pikanto anīsu. Vidusjūras piekrastē tas savvaļā aug kā pie mums pelašķi. Fenhelis izaug arī Latvijā.

• Kā pagatavot?

Kā piedeva ie­de­ras ēdie­nos, kas ga­ta­vo­ti no trek­nas cūk­as vai jē­ra ga­ļas. Dārzeņa sakni var izmantot vistas buljona zupā kopā ar pupiņām un tomātiem, kā arī sacepumos ar sieru un puravu. Tomēr – uzmanīgi: fenhelis ir egoists, vislabāk tas garšo viens pats un cita ēdiena garšu var pat sabojāt. Vienkāršākā gatavošana: sakni sagriež gabalos, aplej ar olīveļļu, apkaisa ar garšvielām un izcep cepeškrāsnī. Jaunās fenheļa lapiņas pievieno biezpienam, biešu un skābu kāpostu ēdieniem.

Selerija

Garšaugs un dārzenis, ko pazina jau Senajā Grieķijā un Ēģiptē. Izaugs arī Latvijā, bet tad jāsēj agri: marts ir pēdējais laiks, lai maijā paspētu pārstādīt dārzā.

• Kā pagatavot?

Ēst var gan selerija sakni, gan rabarberiem līdzīgos kātus, ko pārsvarā izmanto aukstajos ēdienos – visbiežāk salātos. Selerijas kātus var sagriezt gabaliņos un ēst ar svaigo sieru, tie labi garšo kopā ar āboliem, burkāniem, rutku, gurķiem un kukurūzu, var pievienot arī zupām. Savukārt saknes lieti noderēs buljona vārīšanai un burkānu un rāceņu sautējumā. Un vēl seleriju var sacept karbonādē, tāpat kā gaļu: griež šķēlēs, izdauza ar gaļas āmuru, apviļā miltos un olā un cep eļļā.

Briseles kāposti

Tumšzaļie, apmēram četrus centimetrus lieli kāposti kā dadzīši piestiprinājušies gariem kātiem. Izaugs arī Latvijā.

• Kā pagatavot?

Briseles kāposti būs garšīgi, vienkārši apcepti sviestā un pārkaisīti ar sāli vai piegriezti salātos ar šampinjoniem un burkāniem. Kopā ar burkāniem un kartupeļiem lieliski piestāvēs brieža gaļas zupai, tos var arī izsautēt kopā ar burkāniem un sinepēm. Var cept krāsnī kopā ar gabalos sagrieztu batāti. Lai noņemtu sīvo garšu, gatavojot Briseles kāpostus, iesaka pievienot citrona sulu vai vīnu.

Sparģeļi

Vāc agri pavasarī, kad no zemes tikko lien jaunie dzinumi. Nenovākti izaug divus metru gari, kā spurainas eglītes. Izaugs arī Latvijā, bet raža būs jāgaida gadiem.

• Kā pagatavot?

Var tvaicēt, cept un vārīt. Tvaicē nelielā ūdens daudzumā apmēram divas minūtes, īpaši labi piestāv zivs ēdieniem. Cep cepeškrāsnī apbērtus ar garšvielām, līdz sparģeļi sāk brūnēt, tad pārkaisa ar rīvētu sieru. Kā laba uzkoda der cepeškrāsnī izcepti sparģeļi, kas ietīti vītinātā šķiņķī. Sātīgākām brokastīm sagrieztus gabaliņos pievieno omletei vai iztvaicētus izmanto pupiņu salātiem.

Lapu jeb kalē kāposts

Pasaulē zināms sen un ieguvis pat superēdiena statusu. Izaugs arī Latvijā: spēj pārziemot laukā, pat ieputināti sniegā.

Kā pagatavot? Pavisam jaunas lapiņas var izmantot līdzīgi kā spinātus.

Kalē lapas var lietot salātos un zupās, nebaidoties, ka tas izšķīdīs. Labi garšos pupiņu vai frikadeļu zupā. Salātos iederas kopā ar citiem kāpostiem un burkāniem. Var krāsnī gatavot arī čipsus vai izmantot bazilika vietā, gatavojot pesto. Gatavojot ēdienu, lapa jāatdala no kāta, jo tas ir sīksts.

Pastinaks

Pēc izskata – kā burkāns, smaržo kā pētersīlis, bet garšo saldi un patīkami, gluži kā konfekte. Par pastinaka dzimteni sauc Vidusjūras ziemeļaustrumus. Latvijā jāsēj reizē ar agrajiem burkāniem.

• Kā pagatavot?

Svaigu sarīvētu pastinaku liek pie salātiem, ar visu mizu tvaicē un cep, pievieno zupām, arī vāra biezzupas un biezeņus. Pastinaku var cept tāpat kā kartupeļus: griež plānās šķēlītēs un liek pannā sakarsētā eļļā. No pastinaka var gatavot arī biezeni ar sviestu un saldo krējumu, tikai labāk pastinaka gabaliņus vārīt nevis ūdenī, bet pienā – tad garša būs maigāka.

Baklažāns

Auga izcelsme meklējama Indijā, bet Latvijā tie jāaudzē siltumnīcās. Augs reti, bet pamatīgi jālaista, siltumnīca bieži jāvēdina, lai nepiemestos pelēkā puve.

• Kā pagatavot?

Baklažānus ēd vārītus, sutinātus, ceptus, sālītus, kaltētus, u. c. Var pildīt ar gaļu, dārzeņiem vai putraimiem un cept krāsnī. Labi garšos, sagriezts plānās šķēlītes un apcepts pannā, pārberot ar sarīvētu sieru un dillēm. Garšīga mērcīte izdodas no krāsnī cepta un tad sablendēta baklažāna, pētersīļiem, sīpola, ķiploka, garšvielām un mazliet majonēzes. Vienkāršākai uzkodai sagriez šķēlēs baklažānu, sīpolu un tomātu, pārkaisi ar garšvielām un cep krāsnī.

Ingvers

Veikalu plauktos ingvera sakne visbiežāk nonāk no Indijas un Ķīnas, kur tā aug milzīgās plantācijās garos kātos ar īrisam līdzīgiem ziediem. Latvijā dārzā neizaugs.

• Kā pagatavot?

Klasiski ingveru sagriež, pievieno šķēlītēs sagrieztu citronu, pārlej ar verdošu ūdeni un pievieno karoti medus. Sarīvētu ingvera sakni pievieno, cepot cūkgaļu, vistu vai zivi, bet dārzeņu sautējumos pievieno piparu vietā. Asumam ingveru pievieno biezzupās, piemēram, burkānu un ķirbju. Labi garšos salātos ar strēmelēs sagrieztu avokado, salmiņos sagrieztu burkānu, zaļajiem zirnīšiem un pētersīļa lapiņām. Klasiskā frikadeļu zupa būs krietni interesantāka, ja maltajai gaļai pievienos sarīvētu ingvera saknes gabaliņu.

Kukurūza

Audzē arī Latvijā, bet vēsā laika un saules trūkuma dēļ raža ir reta un skopa.

Kā pagatavot?  Visbiežāk kukurūzu vāra sālsūdenī vai grilē, taču to var izmantot arī tomātu un kartupeļu salātos, izcept folijā un apbērt ar rīvētu sieru vai apsmērēt ar sviestu. Ja kukurūzas graudiņus sablendē biezenī ar sviestu un garšvielām – būs saldena piedeva gaļas ēdieniem. Vēl graudiņus var samaisīt ar kausēto sieru, pievienot garšvielas un miltus un uz pāris minūtēm likt cepeškrāsnī. Lūk, kāds eksotiskāks ēdiens: uz cepešpannas liek lielos gabalos sagrieztu iepriekš nedaudz apvārītu kukurūzu, vistas gaļas strēmelītes, kartupeļus un dārzeņus, pārkaisa ar garšvielām un cep krāsnī vai grilē.