Kuram bioritmam aktīvāka seksuālā dzīve – pūcei vai cīrulim?

Bioritms

Džoanna Eglīte

6. oktobris, 2023

Vai jelkad esi aizdomājies par to, ka mēs dzīvojam cīruļu pasaulē, kur bērnudārzi, skolas, darbi, iestādes, veikali – viss ir pakārtots cilvēkiem, kuri ceļas līdz ar gaismiņu un iet gulēt laikus? Kā šajā cīruļu pasaulē jūtas pūces? Vai viņām palīdz pāreja uz ziemas laiku, kas tagad ļauj mums celties stundu vēlāk? Vai tomēr vēla iešana gulēt un vēla celšanās ir tikai izlaidība un netikums? Stāsta Agnese Aljēna, biznesa vadības speciāliste, un Ainārs Vecvagars, neirologs, miega medicīnas speciālists.

Džoanna Eglīte

Novērtē rakstu

1
0
0
0
0
0
0
1 0 Smieklīgi 0 Skaisti! 0 Ārprāts! 0 Jauki 0 Bēdīgi 0

Ieteikt

Ja agrie rīti šķiet pašsaprotami, visticamāk, esi cīrulis un pastāvošā kārtība tev šķiet ērta un pašsaprotama. Tu piederi pie 10 % visas sabiedrības – jums līdzīgo. Tomēr aptuveni 15 % pasaules iedzīvotāju ir izteiktas pūces, un aptuveni 30 % labprāt celtos mazliet vēlāk un vakarus pavadītu lietderīgāk, nekā ejot gulēt, tiklīdz saule norietējusi.

Pūces, visticamāk, piekritīs pagājušā gadsimta divdesmito gadu Ņujorkas mēra Džimija Volkera domai, ka «iet gulēt tās pašas dienas vakarā, kurā esat modies, ir grēks».

Izteikti cīruļi mostas pirms sešiem rītā un labprāt aizmieg jau deviņos vakarā. Cīruļu mīļākā ēdienreize ir brokastis, un visproduktīvākie viņi ir līdz pusdienlaikam. Kamēr izteiktas pūces jūtas labi izgulējušās, ja mostas ap desmitiem rītā un nomodā ir līdz pulksten diviem trim naktī. Par savu dienas priecīgāko ēdienreizi pūces uzskata vakariņas un produktīvāko darba cēlienu uzsāk pēc sešiem vakarā.

Personības

Rimants Liepiņš atklāti par postošu mīlestību, šķiršanos un Stirnu buku

Ekoloģija

Vai tiešām Latvijā aizliegs malku? Atbild klimata un enerģētikas ministrs

Slavenības

VIDEO: Šlesera brīvdienu izklaides pārsteidz. Tas tik ir jātnieks!

Pūce cīruļu pasaulē

Cīruļu ritmu mums gandrīz visiem uzspiež kopš bērnības, agri modinot, lai paspētu pirms darba aizvest uz dārziņu vai skolu. Daudziem no mums dzīvē nav bijis laika iepazīt savu patieso bioloģisko ritmu un uzzināt, kā jūtamies un cik efektīvi spējam strādāt un domāt, ja dzīvojam saskaņā ar to.

Agnese Aljēna, biznesa vadības speciāliste, šo tēmu sāka pētīt brīdī, kad bērni bija jāpalaiž skolā un viņai no izteikta pūces dzīvesveida, kas pilnasinīgi īstenots septiņus gadus, nācās meklēt risinājumus, lai no jauna iekļautos cīruļu pasaulē.

Pētījumi, kas izzina cīruļu un pūču atšķirības, liecina, ka pūces pēc savas dabas ir revolucionāres.

Kā norāda Satoši Kanazava, Londonas ekonomikas un politisko zinātņu psihologs, cilvēces sākumā vidusmēra Homo sapiens smadzenes modās un aizmiga kopā ar sauli, bet intelektuāli spējīgākās centās radīt savu miega un nomoda modeli.

Dzīvē nereti izjuzdama nosodījumu par sev ērtāka un produktīvāka dzīves ritma ievērošanu, Agnese Aljēna saskārusies ar cilvēku neizpratni un padomiem: «Nu, saņemies taču!» Ar zināmu ironiju viņa turpina šo domu: «Saņemies – izaudz par desmit centimetriem garāka! Kas tu nevari?! Saņemies!» Atbildi, kā iekļauties cīruļu pasaulē un justies pietiekami labi, Agnese meklēja zinātniskos pētījumos.

Šī tēma pēdējā laikā ir plaši apskatīta, un ievāktie dati liecina – mūsu bioritms jeb «pūcisms» vai «cīrulisms» ir bioloģiski un ģenētiski noteikts.

Vācijā Āhenes Universitātē veiktais pētījums atklāj, ka mūsos katrā ir modinātājpulksteņa gēns, kas atbild par organisma bioloģisko pulksteni. Pētījuma autore Džesika Rozenberga iesaka cilvēkiem nenodarboties ar sava dabiskā bioritma pārveidošanu, bet gan izvēlēties darbu, kas atbilst šīm bioloģiskajām īpatnībām. Turklāt mēs neesam noregulēti pēc vienāda laika – lai gan teorētiski dzīvojam vienā laika joslā, bioloģiskais laiks mums var ļoti izteikti atšķirties.

Bioritms – ir vai nav maināms?

Neirologs un miega speciālists Ainārs Vecvagars savukārt apšauba, ka «pūcisms» un «cīrulisms» mūsos ielikts kopš dzimšanas. Viņš ir pārliecināts, ka visi mazi bērni dzīvo saskaņā ar saules ritmu. Ieradums iet vēlu gulēt un vēlu celties veidojas dzīves laikā. «Tas ir maināms,» pārliecināti saka neirologs.

Tikmēr izpētīts, ka inteliģentāki bērni izaug vecākiem, kuri vēlu iet gulēt un vēlu ceļas jeb – pūcēm.

Vecvagars ir pārliecināts, ka iekšējo bioritmu iespējams mainīt mēneša laikā. Galvenie nosacījumi esot dzelžaina disciplīna un regularitāte. Lai dzīvotu saskaņā ar cīruļa bioritmu, jāiet gulēt pirms pusnakts, gulētiešanas laiks drīkst variēt vien 20 minūšu robežās, vēlams vakarus pavadīt mierīgi un pirms gulētiešanas neskatīties ne televizora, ne datora ekrānā. Savukārt mosties ieteicams laika posmā starp pieciem un sešiem rītā. Agnese Aljēna vien skumīgi nogroza galvu, norādot, ka celšanās minētajā laikā ir izmēģināta, bet tā tikai pastiprina slikto pašsajūtu un vairo neizgulēšanās sajūtu.

Priekšstats, ka bioritms ir maināms, šķiet ļoti diskutabls, ja iedziļinās pētījuma datos par psihiatrijas māsu darbu dažādās maiņās.

Pētījuma secinājumi vēstī, ka cilvēki nepielāgojas sev neatbilstošam bioritmam. Iegūtie rezultāti liecināja, ka psihiatrijas māsām, kuras saskaņā ar savu bioritmu ir cīruļi, darbs nakts maiņā izraisa sūdzības par nogurumu, sliktu miegu dienā, izmaiņas apetītē, uztveres spēju pasliktināšanos, kā arī izmaiņas noskaņojumā. Pētījuma ieteikums aicināja, plānojot dežūras, rēķināties ar katra darbinieka individuālo bioritmu.

Visi minētie simptomi raksturīgi arī pūcēm, ja tās cenšas dzīvot cīruļu bioritmā. Pētījumos novērots, ka pūcēm piemīt vairāk izteikta tendence piedzīvot depresiju.

Daži pētnieki to saista ar konkrētā bioritma pārstāvjiem raksturīgām atšķirībām smadzeņu struktūrā, kamēr skaidrojums vismaz daļēji var izrādīties arī daudz vienkāršāks.

Pat ja pūces ir spiestas dzīvot cīruļu bioritmā, viņas tik un tā pamanās iet gulēt vēlāk – līdz ar to ciešot no hroniskas miega nepietiekamības. Agnese to salīdzina ar lauvas pamodināšanu nelaikā, aicinot iztēloties dusmu un aizkaitināmības līmeni šim lielajam dzīvniekam, ja tas iztraucēts no salda miega. Šķiet, šo sajūtu nav grūti iztēloties arī cīruļiem. Tādēļ un, iespējams, arī citu iemeslu dēļ pūces vairāk lieto alkoholu, smēķē un neveselīgāk ēd.

Citi pētījumi norāda, ka pūces ir produktīvākas, radošākas un izturīgākas visa sava nomoda laikā, bet cīruļi ir aktīvi un moži tikai dienas sākumā.

Dienas gaitā viņu enerģija, koncentrēšanās un uztveres spējas samazinās.

Skolās veiktie pētījumi liecina, ka cīruļi saņem augstākas atzīmes, lai gan psiholoģisku testu rezultāti apstiprina pūču intelektuālu pārākumu. Pusaudžu vecumā hormonālu izmaiņu rezultātā vairāk nekā 30 % cilvēku labāk jūtas, dzīvojot pūces bioritmā.

Kuram bioritmam ir aktīvāka seksuālā dzīve?

«Mana ideālā pūces diena sākas vienpadsmitos rītā,» saka Agnese. «Līdz divpadsmitiem vieniem esmu sagatavojusies darbam un esmu moža, aktīva un vērīga līdz pat vēlai naktij – diviem trijiem. Salīdzinot to potenciālu, ko realizēju, dzīvojot savā bioloģiskajā ritmā, cīruļa dzīvesveids manu produktivitāti ir samazinājis par vismaz piecdesmit procentiem,» norāda Agnese. Viņa ir pārliecināta, ka līdzīgi ir arī citām pūcēm.

Var pieņemt, ka, dzīvojot cīruļu ritmā, ievērojami mazinās vismaz 15 % sabiedrības produktivitāte.

Rezultātā mēs visi kā sabiedrība esam zaudētāji. 17. gadsimta franču filozofs un matemātiķis Renē Dekarts uzskatīja, ka viņa potenciāla maksimālas izmantošanas iemesls ir mošanās ne agrāk par pusdienas laiku. Kāds cits pūču dižgars Tomass Edisons radīja elektrisko spuldzīti, un, iespējams, viena no motivācijām bija vēlme pavadīt iecienītās vakara un nakts stundas omulīgāk.

Neirologs pieļauj, ka fizioloģiski procesi, to aktivitāte un secība pūcēm noris atšķirīgi. Saskaņā ar savu bioritmu pūces bieži nodarbojas ar sportu vēlu vakarā un ietur maltītes, kad cīruļi jau sen ir aizmiguši. Pūču fizioloģija funkcionē pietiekami atšķirīgi, lai jogas dzīvesveida pamatvērtības un ēšanas speciālistu vispārzināmā dogma – neēst pēc pulksten sešiem vakarā – uz pūcēm īsti neatteiktos.

Pētījumi arī liecina, ka pūcēm ir kvalitatīvāka un regulārāka seksuālā dzīve, kam viņas atvēl laiku savā garajā vakarēšanā līdz gulētiešanai.

Pieminot jogu un meditāciju, kuras mērķis ir spēt būt klātesamiem tagadnes mirklī, tieši pūces ir tās, kuras dzīvo «šeit un tagad», kamēr cīruļu uztvere un domas skrien tagadnei pa priekšu, dzenoties pēc rītdienas.

Dzīve savā bioritmā

Pats sevi definēdams kā izteiktu pūci, Ainārs Vecagars uzskata, ka ideāls cilvēks tomēr ir cīrulis, tādēļ viņš cenšas ievērot cīruļa dzīves ritmu, lai gan no rītiem labprāt pagulētu ilgāk. Vecvagars cīruļu pārākumu skaidro no medicīniskā viedokļa. «Cīruļiem pēc idejas vajadzētu būt labākai veselībai un izturībai, jo viņi dzīvo saules ritmā. Saule mūsu katra bioritma pulkstenim ir pats būtiskākais atskaites punkts,» uzsver Vecvagars.

Mostoties ieraudzīta gaisma iedarbina sarežģītus bioķīmiskus procesus smadzenēs un organismā, kuru rezultātā, piemēram, pēc 12 nomoda stundām pakāpeniski asinīs sāk izdalīties melatonīns jeb miega hormons, mazināties organisma dabiski izstrādātais stresa hormons, kas atbild par možumu, pazeminās ķermeņa temperatūra.

«Ne velti viens no efektīvākajiem veidiem, kā ārstēt miega traucējumus, ir likt cilvēkam ievērojami vairāk uzturēties saules vai vismaz dienas gaismā,» norāda Vecvagars.

Analizējot uzskata «mosties ar sauli» atbilstību Latvijas realitātei, Agnese saka: «Iespējams, šī pieeja lieliski darbojas tās dzimtenē Indijā, kas atrodas pie ekvatora, un kur saule lec un riet vienādi visu cauru gadu. Nakts vienmēr ir 12 stundu gara. Pie mums vasarās šīs ideoloģijas piekritējiem būtu jāguļ nieka divas trīs stundas. Savukārt ziemā var iet gulēt ziemas miegu,» savu realitātē balstīto viedokli pauž Agnese.

Vaicāts, vai neirologs nesaskata saistību starp nepieciešamību pārkārtot savu bioritmu sabiedrībai vēlamā virzienā un miega problēmām, kas, saskaņā ar Vecvagara teikto, Latvijā skar vismaz 40 % cilvēku, ārsts piekrīt.

Viņš norāda, ja pūces netraucēti varētu dzīvot savā ritmā, bet cīruļi savā, miega problēmas mazinātos.

Tomēr, ja pūcei trīs no septiņiem nedēļas rītiem jāceļas agri, savukārt cīrulis spiests vairākus ilgus vakarus pavadīt nomodā, tad tāds haotisks režīms visvairāk iespaido un nojauc bioritmu. «Līdztekus stresam striktas regularitātes trūkums miega paradumos rada problēmas,» pārliecināts neirologs.

Agneses Aljēnas vīzija un sapnis ir dzīvot pasaulē, kur cilvēki var mosties, strādāt un iet gulēt laikā, kas ir ērts viņu dzīves ritmam. «Mūsdienās taču modē ir rūpēties par cilvēku labsajūtu,» norāda Agnese. «Neviens neapstrīd patiesību, ka kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs. Cilvēki pērk sazin kādus matračus, iesaistās milzīgā miega industrijā, iegādājas miega un nomierinošas zāles, bet neizskata tik vienkāršu un pieejamu risinājumu, kā celties un iet gulēt atšķirīgiem cilvēkiem atšķirīgi piemērotā laikā. Ja pasaulē viss, sākot ar bērnudārziem un darbavietām, darbotos pēc brīva grafika, mēs kļūtu par apmierinātāku, radošāku un produktīvāku sabiedrību,» pārliecināta Agnese.

Tikmēr, mēģinot iekļauties cīruļu pasaulē, Agnese atklājusi sev vienu efektīvu risinājumu, kas ļauj pamosties.

Arī miega speciālisti to atzīst un iesaka kā vienu no iedarbīgākajiem. Agnese savas vēlā vakara jogas nodarbības pārmodelējusi par operatīvu rīta kursu, kas liek viņas un viņas abu mazo pūčubērnu ķermeņos straujāk cirkulēt asinīm un mazliet atmosties, lai varētu doties drēgnajās tumša rudens darba dienas gaitās, klusi nesot sevī pārliecību, ka pūces un viņu dzīves ritms ir vismaz tikpat labi kā cīruļiem, un ticot, ka pienāks diena, kad šie abi «putni» varēs dzīvot pasaulē cieņpilni viens pret otru, abpusējām vajadzībām un dienas režīma īpatnībām.

Tests

Tests veidots, izmantojot Lielbritānijas Lougboro Universitātes profesora Džima Houma miega aptauju. Izlasot jautājumus, izvēlies sev visvairāk atbilstošo atbildi.

1. Brokastis. Kāda ir tava apetīte pirmajā pusstundā pēc pamošanās no rīta?