«Jā, nagi var daudz ko pastāstīt par organismā notiekošo, bet dzirdēts arī daudz aplamu spriedumu un secinājumu. Piemēram, par nagu ziedēšanu tiek apgalvots, ka tas ir vitamīnu trūkuma dēļ, bet tā nav patiesība,» skaidro dermatoloģe Gunita Čalovska. «Šajā jomā ir daudz mītu – cilvēki, skatoties uz saviem nagiem, cītīgi meklē dažādas aknu, nieru vai kuņģa vainas, bet patiesībā tikai retos gadījumos uz nagiem var redzēt šo orgānu hronisku kaišu sekas. Tāpat arī onkoloģiskas slimības nagos atspoguļojas reti, varbūt vienīgi melanoma un arī pārciesta ķīmijterapija.»
Nagu funkcija ir pasargāt naga falangu un mīkstos audus no traumām, nodrošināt sensoro funkciju, iespēju pakasīties, satvert sīkus priekšmetus.
Vesela naga plātnīte ir gluda, spīdīga, caurspīdīga, zem tās redzama zemāk novietotā gultne rozā krāsā. «Taču reizēm dzīves laikā nagu virsma mainās, uz tās parādās kaut kas, kā iepriekš tur nav bijis, piemēram, virsma kļūst raupja, rievaina, parādās citas krāsas, tukšumi zem nagiem utt. Tas var norādīt uz dažādām veselības problēmām, bet – var arī nenorādīt,» uzsver dermatoloģe.
Citi lasa
Krāsas izmaiņas
- Baltie punkti jeb ziedošie nagi. Šos baltos laukumiņus daudzi maldīgi uzskata par vitamīnu deficīta rezultātu, taču visbiežāk tos izraisa nelielas naga saknes traumas (starp citu, tās var rasties arī, piemēram, sitot pa datora klaviatūru ar nagiem). Baltie punkti, nagam augot, virzās uz naga brīvo malu un reizēm izzūd, to pat vēl nesasniedzot. Ja balts krāsojums redzams visā naga plātnītes virsmā vai puse naga ir izmainīta, tas gan var vēstīt par smagiem hroniskiem aknu vai nieru bojājumam.
- Šauras, gareniskas sārtas svītriņas, kas atgādina iedzītu skabargu norāda uz zemāk novietotu asinsvadu paplašinājumu, šādas svītriņas bieži novēro, ja nags apdedzis, ja ir nagu sēnīte vai cita hroniska ādas slimība, kā arī pēc nepareizi un agresīvi veikta manikīra.
- Gareniska brūna līnija visbiežāk ir saistīta ar pigmenta melanīna klātbūtni naga plātnītē. Uz kāju nagiem tā bieži parādās pēc ilgstoša spiediena uz naga sakni, piemēram, valkājot ciešus apavus vai ejot garos pārgājienos.
Arī grūtniecības laikā pigments melanīns tiek saražots vairāk.
Retāk uz naga novēro dzimumzīmi, jo melanocītu šūnas var būt lokalizētas arī naga saknes rajonā, savukārt pats pigments melanīns atrodas naga plātnītē, tādēļ dzimumzīme uz naga izskatās kā gareniska brūna līnija. Reizēm ļoti līdzīga aina var liecināt pat par ļaundabīgām izmaiņām – melanomu.
- Dzelteni nagi bieži liecina par nagu sēnītes klātbūtni. Visbiežāk vienlaikus novērojama arī naga plātnītes sabiezēšana, sabiezētas masas zem naga – naga plātnītes brīvajā daļā, nagi kļūst drūpoši.
Nags izskatās iedzeltens, arī ja sākusies tā plātnītes atdalīšanās no naga gultnes jeb oniholīze.
Tomēr, ja nav citu pazīmju, visbiežāk naga iedzeltenā nokrāsa norāda, ka naga plātnīte cietusi no mehāniskas iedarbības, piemēram, slēpojot ciešos zābakos, ikdienā daudz atrodoties uz kājām, arī tad, ja kāju pirksti ir deformēti un nagi brīvajā malā saskaras ar grīdu.
Vēl iedzeltenu nokrāsu nagi var iegūt, ja veikts neprofesionāls manikīrs vai pedikīrs, uzliekot pārāk biezu gela, gellakas vai cita materiāla kārtu.
Pati par sevi oniholīze nav bīstama, taču jāatceras – tai var pievienoties sēnīšu vai bakteriāla infekcija.
- Zaļš nags. Tā ir bakteriāla infekcija, kas steidzami jāārstē, lai nepieļautu tās dziļāku un plašāku progresēšanu.
Nagu virsmas reljefa izmaiņas
- Horizontāls iespiedums (paralēli naga gaišajai daļai lunulai jeb mēnestiņam). Tas novērojams tad, ja saknes daļā rodas šūnu dalīšanās traucējumi kā sekas, piemēram, agresīvam manikīram un kutikulas griešanai vai atbīdīšanai.
Tāpat to var izraisīt cieši apavi.
Retāk vainojamas ādas slimības, medikamenti, kas ietekmē šūnu dalīšanos (arī ķīmijterapija, ja ir onkoloģiskas slimības), vīrusu infekcijas (piemēram, koksaki vīrusa infekcija).
Ja kāds roku nags kļuvis tik grumbuļaiks, ka atgādina veco laiku veļas dēli (horizontālie iespiedumi naga plātnītē seko cits citam blakus), padomā, vai tev nav ieradums satraukuma brīžos grauz vai knibināt nagu. Šīs izmaiņas ir atgriezeniskas, ja laikus tām pievērš uzmanību un pārstāj traumēt naga saknes daļu.
- Punktveida iespiedumi (iedobes) naga plātnē īpaši raksturīgi, ja ir ādas slimības, piemēram, psoriāze vai perēkļveida plikpaurība. Šīs izmaiņas sastopamas reti.
- Vertikālas jeb gareniskas rieviņas liecina par dabisku organisma novecošanas procesu un ar gadiem kļūst arvien izteiktākas.
Divdesmitgadīga un četrdesmitgadīga cilvēka nagu izskats jau būtiski atšķirsies.
Ap sešdesmit šo svītru var būt jau ļoti daudz. Daudzi vēršas pie ārsta, jo domā, ka tā varbūt ir sēnīte. Nē, nagi noveco tāpat kā pārējais organisms. Senioriem papildu veicinošs faktors ir apasiņošanas traucējumi plaukstu un pēdu ādā.
- Viena platāka rieva (teju kā vaga). Te iespējams, ka naga saknes daļā zem ādas atrodas kāds veidojums, kas spiež uz saknes daļu un ietekmē naga veidošanos, to deformējot līnijveidā.
- Nags kā ar smilšpapīru noberzts, ar iespiedumiem, slāņojas. Ja šādā nagā ir novērojami vertikāli iespiedumi ar ieplīsumu naga brīvajā malā, nagi brīvajā malā slāņojas, visticamāk, vainojama kāda ķīmiska, kairinoša viela, kas nonākusi saskarē ar plaukstām, vai arī ilgstoša, bieža plaukstu mērcēšana, vai arī agresīvs, nepareizi veikts manikīrs.
- Karotes tipa nagi. Bērniem pirmsskolas vecumā uz kāju nagiem bieži vērojama naga plātnītes ieliekšanās uz iekšu – izskatās kā karotīte. Tā ir normāla naga struktūra, kas mainīsies, bērnam augot. Ja šādi nagi ir pieaugušajam, viens no iespējamiem cēloņiem varētu būt izteikta dzelzs deficīta anēmija.
- Pulksteņstikla nagi – pārlieku noapaļoti un vizuāli lielāki nagi. Tādi mēdz būt pieaugušajiem, visbiežāk – senioriem. Šādas izmaiņas var liecināt par nopietnām hroniskām plaušu vai sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
- Mīksti vai cieti nagi. Nagi kļūst mīksti, ja ir ilgstoša saskarsme ar ūdeni, darbs mitrā vidē, piemēram, pavāriem un frizieriem. Arī tad, ja veikts pārāk agresīvs manikīrs – naga virsma ir pārāk noslīpēta un nags kļuvis plānāks – un ja vēl nagi ilgstoši tiek pakļauti ūdens iedarbībai, tad naga plātnīte kļūst plāna, trausla, mīksta. Cieti nagi būtībā ir norma – tas nozīmē, ka nags ir vesels. Cita lieta ir nagi ar sabiezējumu – tādi nagi var vēstīt, piemēram, par sēnīšu infekciju.
Kur meklēt palīdzību?
«Ja parādījušās izmaiņas nagu izskatā, pats būtiskākais ir identificēt cēloni, novērst to un, ja nepieciešams, ārstēt nagus, lai tie atkal kļūtu skaisti un veseli,» skaidro Gunita Čalovska.
Dažreiz problēmu var atrisināt pie podologa, kas sakopj nagus un varbūt arī izskaidro, ka izmaiņas, kas cilvēku satraukušas, patiesībā ir norma.
Savukārt, ja nagu izmaiņu cēlonis nav skaidri zināms vai ir šaubas par nagu veselības stāvokli, ir jāvēršas pie dermatologa. Speciālists veic apskati un nagu papildu izmeklēšanu, piemēram, ar dermatoskopu, lai daudz lielākā palielinājumā varētu redzēt dziļākās struktūras.
5 padomi veselākiem nagiem
- Nekad nevalkā apavus, kas spiež. Tie nedrīkst būt pat milimetru par maziem, ir jāizslēdz jebkāds spiediens uz nagiem.
- Lieto cimdus. Vasarā – dārza darbos, aukstajā gadalaikā – katrreiz izejot no mājām, lai rokas un nagi vienmēr būtu siltumā.
- Izvairies no ilgstošas roku un kāju samirkšanas. Tas attiecas ne tikai uz darbu un brīvā laika aktivitātēm mitros apstākļos, bet arī uz kāju svīšanu,
- Izvēlies tikai kompetentu manikīra un pedikīra speciālistu. Ne tik zinošie nepamanīs vai ignorēs nagu problēmu, mudinot pārklāt nagus ar nagu laku,
- Neslēp nagu problēmas, bet risini tās. Nagu laka nav risinājums – ja ir problēmas, nagus vispār nedrīkst lakot.
Ārstēšana
- Problēmu veicinošā faktora novēršana – bieži pietiek jau ar to vien. Piemēram, sākt valkāt ērtākus apavus, novērst mitrumu utt.
- Analīzes. Neskaidros gadījumos ārsts nozīmēs naga biopsiju, kad padziļinātai pārbaudei tiek paņemts naga un tā gultnes gabaliņš.
- Medikamenti. Ja ir infekcijas, palīdzēs tabletes, ārstnieciskās nagu lakas. Ziedes, krēmi vai šķīdumi gan tiek ieteikti reti, jo būtībā tie neiet cauri naga plātnītei, tātad to lietošanai nav liela efekta.
Populārākie raksti