Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mazliet par pašiem dziedzeriem
Skaidrs, ka siekalas mums nepieciešamas, lai šķīdinātu cieto, sauso uzturu un atvieglotu tā norīšanu. Siekalas spēj neitralizēt nelielus skābes un sārma daudzumus, tām ir arī aizsargnozīme – tajās esošais lizozīms iznīcina mikroorganismus. Siekalas vajadzīgas runāšanai un garšas uztveršanai…
Mutē ir trīs pāri lielo siekalu dziedzeru – pieauss, zemžokļa un zemmēles –, un tie katrā pusē izvietoti pa vienam.
Vēl mums ir apmēram 800–1000 mazo siekalu dziedzeru, tie atrodas viscaur mutes dobuma gļotādā, bet galvenokārt koncentrēti vaigos, lūpās, mēles gļotādā, mutes dobuma pamatnē, gan mīkstajās, gan cietajās aukslējās.
Veselīgam pieaugušam cilvēkam diennaktī izdalās apmēram 1,5 litri siekalu. To daudzumu ietekmē uzņemtais šķidruma daudzums, vecums, dažādas slimības, lietotie medikamenti… Taču, ja visādi citādi veselam cilvēkam kāds no siekalu dziedzeriem tiek ķirurģiski izņemts, to veiksmīgi kompensē pārējie dziedzeri.
Akūti un hroniski iekaisumi
Visbiežāk sastopams hronisks sialoadenīts jeb siekalu dziedzeru iekaisums. Parasti tas saistīts ar dziedzeru izvadu obstrukciju – sašaurināšanos vai slēgšanos. Savukārt akūtu strutainu iekaisumu izraisa bakteriālas infekcijas pievienošanās. Iedomājies siekalu dziedzeri kā maisu un tā izvadu kā caurulīti, pa kuru iztek maisa saturs!
Dziedzeris ražo siekalas, bet, ja tās prom neplūst, veidojas stāze – sastrēgums, kas var radīt iekaisumu.
Un, ja ir slikta mutes dobuma higiēna, pa siekalu izvadiem dziedzerī iekļūst baktērijas un izraisa sastrutojumu.
Kas tad sašaurina vai aizdambē siekalu izvadus? Tie var būt siekalu akmeņi – gan lielāki, gan sīkāki minerālu veidojumi. Kāpēc tādi rodas? Pie vainas var būt kalcija un fosfora vielmaiņas traucējumi, samazināta siekalu plūsma un organisma atūdeņošanās, nepietiekams uzņemtā šķidruma daudzums un infekcijas mutes dobumā, kas rada skābuma (pH) līmeņa izmaiņas.
Un nu iedomājies skaistu parku ar strūklaku sistēmu… Ja viena caurule aizsērējusi vai nosprostojusies, kamēr to neiztīra, nedarbojas visa strūklaku sistēma kopumā. Tāpat notiek ar siekalu sistēmu.
Vēl pie vainas var būt dziedzeru izvadu striktūras jeb sašaurinājumi, piemēram, rētaudu dēļ, kas izveidojušies, kaut vai nejauši iekožot lūpā vai tad, ja ēšanas laikā tos savaino, piemēram, ar zivs asaku. Aizsprostojoties mazajiem siekalu dziedzeriem, veidojas cistas.
Ēdu – piepampst un sāp
Klasiski siekalu dziedzeru iekaisums izpaužas ar mutes piepampumu ēdot. Saražotās siekalas netiek ārā, sakrājas dziedzerī, spīlē, rada sāpes un iekaisumu. Var būt arī sausuma sajūta, jo traucēta siekalu nokļūšana mutē.
Jo vairāk siekalu dziedzerī krājas, jo izteiktākas sāpes ēšanas laikā var būt.
Parasti tās ir ciešamas. Stipri piepampstot zemžokļa un zemmēles siekalu dziedzeriem, var būt arī apgrūtināta rīšana. Ja siekalas gar aizsprostu, piemēram, akmeni, tomēr mazliet tiek garām, pēc laika pampums pilnīgi vai daļēji izzūd, jo siekalas pakāpeniski aizplūst no dziedzera. Taču problēma var atkal atjaunoties.
Kā rīkoties? Līdz tikšanai pie daktera ieteicams neēst produktus, kas veicina siekalu izdalīšanos, piemēram, skābētus kāpostus, marinētus gurķus, garšvielām bagātus ēdienus, citronus.
Tas mazinās siekalu producēšanu un līdz ar to spīlējošās sāpes.
Savukārt, kad siekalu plūsma izvadā būs atjaunota, tad gan vajadzēs veicināt siekalu izdalīšanos, ēdot tieši šos produktus un dzerot daudz šķidruma. Arī ja izvadu ir aizsprostojis salīdzinoši neliela izmēra akmens, siekalu izdalīšanās un to plūsma jāveicina, lai akmens izdalītos pats bez papildu iejaukšanās.
Kā atjauno plūsmu
Siekalu dziedzeru iekaisumu visbiežāk ārstē mutes, sejas un žokļu ķirurgs, otorinolaringologs, arī ģimenes ārsti, zobārsti un vispārējie ķirurgi. Lai noteiktu diagnozi, veic rentgenoloģisku izmeklēšanu, kurā var atklāt siekalu akmeņus gan izvadā, gan siekalu dziedzerī.
Akmeni dziedzera izvadā reizēm var arī sataustīt.
Informatīva un plaši lietota izmeklēšanas metode ir siekalu dziedzeru ultrasonogrāfija, kurā ieraugāmas izmaiņas siekalu dziedzeru un to izvadu struktūrā.
Ārstēšanas uzdevums ir atjaunot brīvu siekalu plūsmu. Ja izdalās arī strutas, nepieciešams tās drenēt un lietot antibiotikas. Siekalu dziedzeru izvadu akmeņus izņem caur mutes dobumu, pārgriežot izvada gļotādu. Kādreiz tos var arī izskalot ar šļirci.
Ja akmens ir pašā siekalu dziedzerī, to izņem, izoperējot visu dziedzeri.
Akmeni var likvidēt arī endoskopiski – ar smalku vadiņu ieejot siekalu dziedzera izvadā. Tā ir mazāk traumatiska ārstēšana, jo akmens tiek izņemts caur dabīgiem ceļiem, negriežot audus. Tomēr, jāatzīst, ne vienmēr endoskopiska manipulācija ir veiksmīga, un tad ārstēšana jāturpina ar ķirurģisku operāciju mutes dobumā vai pat siekalu dziedzeris jāizņem ar griezienu ārpus mutes.
