«Dzīvošana uz sieviešu rēķina – tas nav nekas jauns.» Dziednieks Ilmārs Briedis par sirdslietām un savu likteni

Svešinieks nelaiķa gultā

Ilmārs Briedis alkoholu nelieto, pat vīnu ne, taču bija laiks, kad viņš mīlēja ieskatīties glāzītē, dzeršanas dēļ pat vairākas reizes pazaudējis autovadītāja apliecību. «Dzīvoju Bauskas rajona Bērzkalnos, bet esmu no Vecumniekiem. Pirms daudziem gadiem radiniecei nomira vīrs. Atraitne vaimanāja, kā nu dzīvošot bez sava Edvīniņa, bija gatava mesties viņam līdzi kapā. Man šī scēna apnika, un es, būdams kunga prātā, iesaucos: «Ko, Anna, bļausties! Nepaies ne gads, kad cita gultā gulēsi!» Divi vīri mani sagrāba aiz elkoņiem un aizveda no kapsētas prom. Nākamajā rītā devos uz atbērēm. Pagalmā sēdēja vīri un pīpēja. «Ej un Annai atvainojies!» – viens no viņiem sacīja. Nesapratu, par ko, jo neatcerējos, ko pie kapa biju sarunājis. Vīri izstāstīja, un es radiniecei atvainojos. Viņa piedeva. Pēc gada Vecumnieku kopsaimniecības radiniece pienāca pie manis un sacīja: «Ilmār, tev bija taisnība. Man ir draugs, un mēs dzīvojam kopā.» Neko neteicu. Joprojām jutos vainīgs.» Tobrīd Ilmārs nezināja, ka pēc gadiem cilvēku likteņu paredzēšana kļūs par viņa pastāvīgu nodarbošanos.