Rīga +10°C 
«Šobrīd esmu brīvmākslinieks, uzstājos gan viens, gan kopā ar draugiem. Daudzus gadus muzicēju kopā ar dziesminieci Antu Eņģeli, bet tagad mums katram ir savi projekti. Lai būtu pietiekami nodarbināts, jābūt daudzveidīgam un jāspēlē dažādos mūzikas stilos – man pat galva griežas riņķī, domājot, kas tik nav spēlēts un dziedāts. Spēlēju arī dažādus instrumentus – akordeonu, ģitāru, mandolīnu, taustiņinstrumentus, arī mutes ermoņikas, bet tās retāk. Tas laikam piederas muzikanta dzīvei. Esmu pabeidzis dažādas mūzikas skolas, ieskaitot augstskolas, gan Somijā, gan Latvijā. Man ir Latvijas Mūzikas akadēmijas diploms tālākizglītības jomā. Kādreiz strādāju bērnudārzā par mūzikas skolotāju un tad iedziļinājos bērnu audzināšanas metodēs un latviešu bērnu dziesmās. Man jau šķiet, ka papīriem nav nozīmes, bet laikam mūsdienās tos arī vajag. Piekrītu komponistam Gunāram Rozenbergam, kurš savulaik teicis apmēram tā: «Ko var iemācīt mūzikas skolā? Tikai notis!»
Man bija prieks un gods strādāt par mūzikas skolotāju Olaines vidusskolā un Vaivaru pamatskolā. Kad sākās kovids, muzikantiem darbi beidzās, un tad kādu brīdi mācīju skolēnus – tas bija interesants laiks. Pirmkārt, bija attālinātās stundas, kad mūzikas nodarbību vadīju caur laptopa ekrānu – tas bija unikāli. Otrkārt, kad stundas notika klātienē, mums bija jādzied ar maskām, un man jau no domas vien par to slikti palika. Bet mēs dziedājām! Lai gan man ir pedagoga izglītība, tomēr par prioritāti uzskatu muzicēšanu un dzīvo mūziku – tagad esmu atpakaļ savā lomā!»
Pie jūras dzīve mana
«Daudzi zina, ka esmu dzimis pasaules laimīgākajā zemē – Somijā. Varbūt tāpēc man bieži saka, ka vienmēr esmu pozitīvs cilvēks, kuram nekad nav sliktas dienas. Bet viņi kļūdās! (Smejas.) Man arī, kā jebkuram somu cilvēkam, ir depresīvā puse. Vispirms jau mūsu daba ir ļoti depresīva – nav tā, kā šeit, skaistajā Dieva zemē Latvijā. Šeit ir paradīze.
