Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Kāpēc automašīnas kļūst lielākas?
Pirmās paaudzes Volkswagen Golf, kas parādījās 1974. gadā, bija izteikti kompakts hečbeks. Garumā tas stiepās tikai 3,7 metrus, bet tā platums bija 1,6 m. Pašlaik aktuālais astotās paaudzes Golf ir teju pusmetru garāks – tā garums un platums ir attiecīgi 4,28 un 1,8 m. Tiesa, kādreiz populārais ģimenes auto ir zaudējis pozīcijas lielākiem krosoveriem – ģimenes biežāk izvēlas 4,54 metrus garo Tiguan, kas tiek klasificēts kā kompakts krosovers, kaut gan pirms trīsdesmit gadiem tāda paša izmēra Jeep Grand Cherokee tika uzskatīts par lielu SUV.
«Automašīnu gabarītu pieaugumu lielā mērā ietekmē drošības prasības. Pasažieru drošībai no svara ir katrs deformācijas zonu milimetrs, un šī paša iemesla kļūst lielāki arī buferi,» skaidro Guntars Pulss no žurnāla Profi Latvija.
Liela ietekme ir arī komfortam: automobiļos ir aizvien vairāk datoru un dažādu vadības bloku, tiek uzlabota skaņas izolācija, kam nepieciešams ekstramateriāls, un savu iespaidu atstāj ekoloģiskās normas un hibrīdtehnikas popularitāte – tās akumulatoriem nepieciešama diezgan daudz telpas. Piemēram, jaunajam trešās paaudzes Tiguan ar uzlādējamā hibrīda piedziņu ir mazāks bagāžas nodalījums (490 litru) nekā kompaktākajam otrās paaudzes Tiguan ar dīzeļdzinēju (520 litru).
Risinājumu piedāvā elektroauto
Tādējādi jaunajiem automobiļiem ārējie gabarīti aug straujāk nekā iekšējie, tomēr izskatās, ka elektromobiļiem varētu būt pa spēkam šo tendenci lauzt.
Piemēram, jaunais 4,3 metrus garais Kia krosovers EV3 ir tikai nedaudz lielāks par Volkswagen Golf, taču spēj piedāvāt tikpat daudz vietas kā Volkswagen Tiguan uzlādējamais hibrīds, kas ir gandrīz ceturtdaļu metra garāks. Korejiešu automobilis nodrošina ērtu sēdēšanu aizmugurējos sēdekļos, tam ir bagāžas nodalījums ar 460 litru ietilpību un 25 litru priekšējais bagāžnieks.
Bet vai aizvien lielāki automobiļi tik tiešām ir problēma, kas būtu risināma elektroauto?
Lai gan starppilsētu ceļi lielākoties ir gana plati, guļamrajonu iekšpagalmi un lielveikalu daudzstāvu stāvvietas teju jūk pa vīlēm. Saskaņā ar CSDD statisku, 2020. gada 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 733 909 vieglie automobiļi, bet līdz šā gada 1. jūlijam to skaits bija pieaudzis līdz 800 071 vienībai. Jo vairāk automobiļu, jo vairāk stāvvietu nepieciešams, taču ne visas vietas tiek ierīkotas, ņemot vērā ieteicamo 4,8 m x 2,4 m izmēru.
«Daudz kas ir atkarīgs no Eiropas reģiona. Lielāka automašīna daudziem šķiet ērtāka, jo piedāvā vairāk vietas. Praksē tas ne vienmēr ir pamatoti, bet cilvēki šādus auto pērk un kā papildu argumentu min drošību. Latvijas apstākļos to zināmā mērā var saprast, jo parkošanās problēmas nav pieņēmušas tādus apmērus, kā Eiropas dienvidvalstīs, kur liels auto ir kā skabarga mīkstumos,» skaidro žurnāla KLUBS auto apskatnieks Toms Timoško.
Eiropas dienvidos mazie automobiļi ir populāri ne tādēļ, ka turienieši nevar atļauties lielākus transportlīdzekļus, bet gan tāpēc, ka ar lieliem automobiļiem ir grūti dzīvot: tie neietilpst šaurajās ielās un saspiestajās autostāvvietās.
Vecajā kontinentā to ir viegli saprast, ja reiz esi mēģinājis manevrēt lielu amerikāņu pikapu.
«Paviesojoties ASV, var sagribēties Dodge Ram vai ko tamlīdzīgu, taču pietiek brīdi pastūrēt šādu milzi Latvijas apstākļos, lai apetīte pēc sešmetrīga superauto pārietu – pie mums tāds braucamais, braucot pilsētā, ir pārāk neparocīgs,» spriež žurnāla KLUBS auto apskatnieks.
Atbilde – efektīvāka telpas izmantošana
Bet kā tad elektromobiļi palīdz pārvarēt auto augšanas un infrastruktūras mestos izaicinājumus?
Elektriskā piedziņa ļauj automobiļus konstruēt citādi, nodrošinot kompaktu komponentu izvietojumu. Piemēram, akumulatoru bloks ir plakana paka, ko izvieto starp priekšējo un aizmugurējo riteņu asi, bet elektromotors aizņem daudz mazāk vietas nekā iekšdedzes spēka agregāts un transmisija.
Šādā veidā tiek iegūta skrituļdēlim līdzīga šasija, uz kuras var veidot virsbūvi un izvietot sēdekļus pēc vajadzības. Iekšdedzes automašīnās jāatvēl vieta dzinējam, transmisijas tunelim un izplūdes sistēmai, bet elektromobiļiem tas nav nepieciešams. Turklāt akumulators tiek integrēts virsbūves konstrukcijā, tādējādi elektriskās automašīnas kļūst stingrākas un ir drošākas sadursmes gadījumā.
Labs piemērs ir elektriskie krosoveri ar skeita konstrukciju: akumulators un motors ir izvietoti apakšā, bet pasažieri sēž virs tiem. Automobilim ir īsa priekšējā pārkare, un lielākā virsbūves telpas daļa ir izmantota pasažieru un bagāžas izvietošanai. Tādējādi 4,3 m garais auto, kas ir tikai nedaudz lielāks par Volkswagen Golf, piedāvā tikpat daudz vietas kā prāvāki krosoveri, piemēram, Nissan Qashqai, Ford Kuga un tamlīdzīgi.
Šādi elektriskā piedziņa ļauj kompaktklases krosoveriem atgūt kompaktus izmērus. Tiesa, mainīt latviešu uzskatu, ka ikdienas dzīvei pietiek ar mazāku auto, nebūs viegli.
«Bija viens laiks, kad slikti pirka Q3, jo Q5 maksāja aptuveni tikpat. Un, pievienojot vēl nedaudz, varēja dabūt Q7. Cilvēki, kuriem būtu pieticis ar Q3, izvēlējās Q7, jo izmērs šķita svarīgāks. Taču automašīnas kvalitāte nav atkarīga tikai no tās izmēra: ne velti prestižie zīmoli piedāvā arī mazus luksusa modeļus. Iekļaujoties kompaktos gabarītos, tie piedāvā lielāku auto braukšanas īpašības un, pateicoties manevrētspējai, bieži vien ir ērtāki,» rezumējot piebilst Toms Timoško.
