Vilna – mīksta, izturīga un mitrumu absorbējoša, turklāt ne mazāk pievilcīga un aktuāla par citiem materiāliem. Ar vairāk nekā 10 000 gadu senu pagātni, vilnai joprojām ir daudzsološa nākotne, jo arvien vairāk patērētāju izvēlas preces, kas radītas no ilgtspējīgiem materiāliem.
Mūsdienās visā pasaulē varam atrast dažādus aitu šķirņu un vilnas veidus. Tāpēc ir īpaši svarīgi zināt, kāda ir materiāla izcelsme un, vai tā iegūšanas procesā pret aitām bijusi cieņpilna un ētiska izturēšanās.
Ceļš līdz pilnībā izsekojamai vilnas izstrādājumu izcelsmei nav tik vienkāršs. Parasti griezto un šķiroto vilnu savāc no vairākām saimniecībām, mazgā lielās partijās un pēc tam tirgo pasaules tirgū. Uzņēmumi, kuriem rūp ilgtspējīga pieeja, iepērk vilnu tikai no īpaši atlasītām saimniecībām, kuras ievēro dzīvnieku labturības princips. Pēc tam šo vilnu izmazgā un vērpj dzijā, nesajaucot kopā ar vilnu, kas iegūta no citiem avotiem. Rezultātā tiek savērptas vairāku veidu dzijas – katrai no tām ir savs pielietojums.
Daudzveidīga izmantošana
Vilna neaprobežojas tikai ar Merino vilnu. Merino vilna ir lieliski piemērota izstrādājumiem, kurus velk uz kailas miesas, taču ir tik daudz citu produktu, kuriem mēs varam izmantot citus vilnas veidus. Apģērbam, kuru mēs izvēlamies valkāt ikdienā, ir milzīga ietekme uz mūsu planētu. Šī iemesla dēļ ir būtiski domāt par vilnas un to izstrādājumu nākotni.
Kas ir pārstrādāta vilna?
Gluži kā vecmāmiņas vecos vilnas džemperus izārda un uzada jaunus cimdus un cepures, arī rūpnieciski vilnu ir iespējams pārstrādāt. Tā Itālijas vilnas ražotāji jau simtiem gadu piešķir jau izmantotai vilnai jaunu elpu. Vispirms pārstrādei paredzētā vilna tiek šķirota pēc krāsas, tad sasmalcināta un pēc tam sajaukta ar citām krāsām, lai iegūtu unikālu rezultātu. Pēc tam dzija tiek sajaukta ar poliesteru vai poliamīdu, lai iegūtu papildu izturību. Šis process nozīmē to, ka šādā veidā tiek samazināts atkritumu daudzums, kā arī ražošanas procesā izmantots mazāk neapstrādātas vilnas. Lai gan šai ražošanas tehnoloģijai ir gara vēsture, tomēr tikai salīdzinoši nesen to pasaulē sāka dēvēt par pārstrādi un pielietot ne tikai apģērba, bet arī aksesuāru ražošanā.
Ilgtspējīga funkcionalitāte
Vilna ir ļoti daudzfunkcionāls materiāls. Tai ir lieliskas izolācijas īpašības, un tā nevainojami tiek galā ar mitrumu. Olbaltumvielu izveidotās šķiedras to iekšienē var uzglabāt lielu daudzumu ūdens, nezaudējot izolācijas spēju.
Tā kā ūdens ir ieslodzīts šķiedras iekšienē, tas nevar izveidot baktēriju augšanai nepieciešamo vidi. Tādā veidā tiek samazināts nepatīkamā aromāta rašanās risks. Vilna ir dabiska šķiedra – tas nozīmē, ka tā ir bioloģiski noārdāma, bet tajā pašā laikā tas ir arī ļoti izturīgs materiāls.
Vilna var sasildīt, kad ir auksti, un atvēsināt, kad ir karsti. Tas ir siltuma regulators, pateicoties spējai notvert gaisu starp šķiedrām.
Vilna arī aizvada mitrumu prom no ķermeņa un kopā ar to noņem arī nepatīkamās smakas. Tas ir neticami funkcionāls materiāls āra apģērbiem, lai tie kalpotu daudzus jo daudzus gadus. Tas ir arī ļoti interesants materiāls no ilgtspējas viedokļa, ja izvēlamies tādu, kas tiek ražots ētiskā veidā.
Vilnas izstrādājumu kopšana
Vilnas izstrādājumus ir ieteicams nemazgāt pārāk bieži. Pateicoties vilnai piemītošajām īpašībām, tās nav jāmazgā tik bieži kā sintētiskās šķiedras materiālus. Vislabāk vilnas izstrādājumus ieteicams pakarināt, lai tie dabiski izvēdinātos. Savukārt, ja jūsu iecienītākais džemperis sāk plīst elkoņu daļā, iesakām piešūt konkrētajā vietā kādu citu auduma gabalu, tādā veidā radot jaunu stilu, kas jums varbūt iepatiksies vēl vairāk.
Vides ietekme
Lai mēs un nākamās paaudzes uz planētas Zeme dzīvotu vēl ilgi, ir svarīgi jau šodien izgatavot produktus, kas pēc iespējas mazāk ietekmē vidi. Par laimi no vilnas darinātais apģērbs, aksesuāri un citas lietas perfekti atbilst šai svarīgajai vajadzībai, kaut vai tāpēc, ka sava dzīvescikla beigās vilnas produkti ir pārstrādājami.