Labs vīrs
Uzskatu, ka sievietei pilnai laimei vajag divas lietas: vīru un… visu pārējo. Ja tev ir labs vīrs, tev ir arī viss pārējais, tad tu plauksti un zel, priecājies par dzīvi un svini to. Tev apkārt viss vītero un čivina.
Lai mājās būtu kārtība
Mājas man ir ļoti svarīgas. Man ir privātmāja, un nav ne mājkalpotājas, ne dārznieka – pati esmu viss vienā, rokas nolaist nemaz nav laika. Man ir svarīgi, lai māja būtu kārtībā, lai mājinieku lietas, drēbes būtu kārtībā un galdā kārtīgs ēdiens. Jā, tas ir ļoti liels darbs, bet tikai tad, ja vidi ap sevi esmu sakārtojusi, varu kaut ko radīt.
Rīta rituāli
Lai varētu domāt par citiem, man vispirms ir jāpadomā par sevi, un tāpēc man ir savi rituāli. No rīta man noteikti jāizdzer glāze silta ūdens ar medu, citādi nemaz nevaru sākt darboties. Pēc tam iedzeru vienu karoti Zinzino eļļas, kafiju, paēdu brokastis, un mana diena var sākties.
Salona apmeklējums
Sevi mīlu, tāpēc skaistumkopšanas salonu apmeklēju regulāri – reizi divās nedēļās. Manējais ir Institut Esthederm Berga bazārā – uz turieni eju jau kopš brīža, kad šis salons atvērās. Pēc procedūrām tur jūtos kā uzplaukusi, izjūtas ir pavisam citādas nekā pirms tam. Mans vīrs pat brīnās: ko viņi tur ar tevi dara? (Smejas.) Patiesībā man būtu diezgan grūti uzticēt savu ķermeni, seju vai matus svešiem cilvēkiem – tiem ir jābūt saviem cilvēkiem, kurus pazīstu un kam uzticos.
Kolagēns un vitamīni
Visām sievietēm jau pēc 40 gadu vecuma iesaku kursa veidā padzert kolagēnu – tas nāk par labu kauliem, matiem, nagiem un ādai. Tāpat savu dzīvi nevaru iedomāties bez C, B un D vitamīna. Reizi pusgadā obligāti veicu analīzes, lai noteiktu kopējo asinsainu.
Uzskatu, ka cilvēkam jāzina savs veselības stāvoklis, jābūt informētam, kā organismam varbūt pietrūkst un ko vajadzētu vairāk.
Pēc tam jūtos droši un priecīgi, jo zinu, ka ar veselību man viss labi. Tad man ir foršs garastāvoklis, un – uz priekšu!
Pastaigājos, slēpoju, dejoju
Kā saka mana mamma: kurš būs kustīgs, tas būs vienmēr lustīgs. Cenšos staigāt, cik daudz vien iespējams. Katru dienu mēģinu noiet piecus, sešus kilometrus, un vienmēr, ja tas izdevies, priecājos. Dzīvoju Bukultos, un, ejot uz veikalu, vienmēr pastaigājoties izeju caur mežu un tad atpakaļ nāku gar ezeru. Ziemā man patīk slēpot – braucam uz Siguldu, uz Gaiziņkalnu, uz Žagarkalnu. Dzīvesprieku un vingrumu ķermenim sniedz arī tautas dejas.
Ļauties emocijām
Dienas ir dažādas – ir arī rūpju dienas un skumju dienas, kad garastāvokli īpaši nepacelsi. Bet tāda ir dzīve, un arī pāri sāpēm un bēdām ir jāsaskata ceļš uz priekšu. Cita lieta ir drūmums, kas mani pārņem tad, ja kaut ko neesmu izdarījusi. Lai tas nav jāpiedzīvo, mēģinu saņemties un vienmēr saplānot dienu.
Liels prieks ir, ja man uzraksta jaunu dziesmu – tas ir kā piedzīvot jaunu mīlestību.
Visvairāk sāp intrigas un aprunāšana aiz muguras, bet pārējais… es tieku galā! Man taču ir lietuviešu asinis. Un – galu galā – tagad man ir arī ordenis!
Mani audzēkņi
Ja esi izaudzinājusi labus bērnus, tu redzi savus augļus, un tas arī rada prieku. Man tā ir lielākā laime. Tāpat mani audzēkņi – esmu viņiem kaut ko devusi, un viņi paliek ar mani, neatstumj mani tāpēc, ka esmu vecāka, vienmēr grib mani satikt, un mani tas ļoti uzlādē.