Ja ārā bieži iet basām kājām un tā pat strādā arī dārzā, parasti visvairāk cieš papēži. Veselīgi papēži ir gludi un elastīgi, bet zemes, mitruma, akmeņu, smilšu dēļ var kļūt raupji, netīri, sākt plaisāt.
Kaut mazliet pasargāt pēdu ādu var, pirms iešanas ārā apsmērējot ar barojošu krēmu, vazelīnu vai pat parastu pārtikas eļļu. Tas kalpo kā aizsargslānis, taču diemžēl uz īsu laiku – stundu, divām, kamēr noberžas. Taču arī tā ir pēdu ādas barošana, un tā ir ļoti svarīga tieši papēžiem, jo tiem nav tauku slāņa. Tiesa gan, plaisas papēžos var parādīties ne tikai pēc staigāšanas bez apaviem, to cēloņi var būt arī citi. Piemēram, nepiemērotu – šauru vai pārāk platu – apavu valkāšana.
Pēdām patiešām nepatīk daudzu iecienītās un ērti kājās uzvelkamās gumijas iešļūcenes.
Tās sviedrē, saberž papēžus, kājas tajās slīd šurpu turpu, un, ja regulāri no papēžiem nenoņem virsējo raga slāni, tad plaisa būs kā likts! Tāpat daudzām asinsrites traucējumu dēļ mēdz būt tūska, kuras dēļ cieš arī papēži, jo vielmaiņa un asinsrite papēžos netiek normalizēta.
Arī cukura diabēts var būt iemesls papēžu plaisāšanai. Ja vēl pa plaisām organismā iekļūst mikroorganismi, veidojas apsārtums un iekaisums. Reizēm, parasti pēc 50 gadu vecuma, parādās papēža pieši, kas rodas no izmaiņām kaulos. Tad tieši zem papēža jūtamas sāpes. Ja uzradies piesis, pašas spēkiem ar to galā tikt nevarēs – tad jādodas pie fizioterapeita un jāveic ultraskaņas procedūra.
Kopumā staigāt basām kājām ir veselīgi un labi, tikai pēc tam jāievēro higiēna – kājas katru vakaru jāmazgā ar ūdeni un ziepēm. Vislabāk kājas mazgāt nevis vienkārši ar rokām un ziepēm, bet noberzt ar birstīti vai rupju sūklīti. Pēc tam kājas, sevišķi pirkstu starpas, kārtīgi nosusina un noslauka, ieziež ar barojošu krēmu.
Dažkārt sievietes ādas sabiezējumus joprojām mēdz nogriezt ar žileti. Tas nu gan ādai ir ļoti nesaudzīgi! Šādā veidā parasti noņem par daudz, un tiklīdz pēc šādas procedūras piecelies, tā viss rokdarbs saplīst.
Labāk sabiezējumu apstrādi veikt ar parastu smilšpapīru – tas laukos ir teju katram saimniekam –, vienīgi neizmanto jau lietotu vai putekļainu, bet ņem jaunu smilšpapīru!
Kā kopt pēdas mājās?
- Vispirms – pēdu vīlēšana. Ja ir raupja āda un plaisā papēži, izvēlies platu vīli ar tajā iestrādātu smilšpapīru. Noteikti nevajag pirkt metāla vīli, jo tā ir līdzīga kartupeļu rīvei. Metāla vīles izmantoja agrāk, kad nebija smilšpapīra vīļu, bet mūsdienās tās vairs nelieto, jo tās var traumēt ādu. Bet trauma – tie jau ir vārti infekcijai. Var nopirkt dažādu biezumu un raupjumu vīles.
Vislabāk ņem paši raupjāko vīli – to sajutīsi pēc taustes. Vīles var nopirkt pārtikas lielveikalos, kur ir parfimērijas nodaļas, aptiekās, specializētajos veikalos. Var izmantot Scholl akmens vīli, ko tagad plaši reklamē, taču jāskatās, vai tai ir maināmi uzgaļi. Reizēm gadās, ka, pašai īsti nezinot, ir kāda pēdu infekcija, un tad, izmantojot vienu uzgali, infekcija visu laiku atgriežas pēdās. Ja vīli lieto arī citi ģimenes locekļi, infekcija tiek arī viņiem. Tāpēc arī mājās uzgaļus vajadzētu dezinficēt un vīlīti – katram savu.
Ādas sabiezējumus vīlē tik daudz, cik pati jūties komfortabli. Nevajag pārcensties un vīlēt līdz lielam apsārtumam, jo tad saplīsīs tas, ko novīlēji, un būs vēl sliktāk. Vīlēšana jāveic sausajā tehnikā – sausām kājām, iepriekš tās nemazgājot un nemērcējot –, jo tikai tā var visprecīzāk noņemt lieko raga slāni (protams, netīras kājas vispirms nomazgā, nosusina, nožāvē, lai ir patiešām sausas).
Pēc vīlēšanas dodies dušā vai vannā. Kāju vanniņa šajā gadījumā īsti nav vajadzīga, jo tā vairāk palīdz mazināt nogurumu kājās. - Pēdu pīlings. Ieberzē kājās un pēc tam bagātīgi noskalo ar ūdeni. Ja vēlas, kājas var arī ieziepēt, un tad visu noskalo. Pēc tam kājas un pirkstu starpas kārtīgi izsusina un iekrēmo ar barojošu krēmu. Šis ir ideāls pīlings, kas attīra pirkstu starpas, papēžus un pēdu ādu padara zīdainu. Šādu ādas attīrīšanu var veikt reizi nedēļā vai pēc intensīviem dārza darbiem, ja ādā ieēdušies netīrumi.
Pīlinga gatavošana: puslitra burciņā sajauc medu ar divām ēdamkarotēm sodas un divām ēdamkarotes vārāmā sāls – ar to pietiks ilgam laikam. Burciņai var pielikt etiķeti Pīlings, lai kāds no mājiniekiem nejauši neuzziež uz maizes. - Ādu mīkstinošas maskas. Tās var ērti nopirkt veikalos. Masku uzklāj, patur instrukcijā noteikto laiku, tad noskalo ar ūdeni. Ja pēdu aprūpi veic mitrajā tehnikā, ādas sabiezējumu mazināšanai var izmantot arī pumeku.
- Saplaisājušai ādai palīdz arī eļļa ar A un E vitamīnu. Vitamīnus atsevišķi var iegādāties medicīnas preču galdos vai stendos, sajaukt ar jebkuru pārtikas eļļu un smērēt kājās.
- Plaisu profilaksei un gludai pēdu ādai podologi kabinetos piedāvā parafīna vanniņas. Tās katrs var izmēģināt arī mājās, taču procedūra ir diezgan laikietilpīga. Aptiekā nopērk parafīnu, izkausē karsta ūdens peldē, ar roku pārbaudot temperatūru, lai nav par karstu un var iemērkt pēdu. Ja vēlas, smaržai var iepilināt kādu ēterisko eļļu, piemēram, rožu vai lavandas. Tad kājas iemērc parafīnā – vienu, otru, trešo reizi un pat ceturto, ja gribas –, lai uz pēdām veidojas tādas kā zeķītes. Pēc tam pēdas ietin dvielī vai folijā un patur apmēram pusstundu, kamēr vēl jūtams siltums. Pēc tam zeķītes noloba. Pēc šīs procedūras āda kļūst elastīga un gluda.
Lai kājas un pēdas būtu tīras!
Atšķirībā no roku ādas, ko bieža mazgāšana sausina, pēdas un kājas nav tik cimperlīgas – tās var mazgāt arī bieži un pat ļoti siltā ūdenī, taču ar nosacījumu, ja pēdas ir veselas. Netīras kājas, kaut ar plaisām, droši var berzt ar birsti vai sūkli – tas ādai nekaitēs. Bet, lai netīrās kājas kļūtu gaišākas, var izmantot 3% ūdeņraža pārskābi, tikpat labi derēs arī citrona šķēlīte, jo viss, kas ir skābs, balina ādu. Ja izmanto citrona šķēlīti, kājas pēc tam var neskalot, lai saglabājas C vitamīns, un tam pa virsu uzklāj arī krēmu.
Ja pašai sakopt kājas neizdodas, parādās sāpes, plaisas padziļinās un tās ir ne tikai uz ādas virskārtas, bet jau dziļāk, noteikti jādodas uz konsultāciju pie pēdu aprūpes speciālista jeb podologa.