«Savās mājās vairs nejūtos droši,» PDz saka saimniece Velga. Viņa smagi strādājot, lai uzturētu saimniecību, un nemitīgā karošana ar neganto kaimiņu esot kā cīņa ar vējdzirnavām. «Esmu vērsusies pēc palīdzības policijā, bet tur tikai noplāta rokas. Nezinu vairs, ko iesākt,» sūrojas viņa. Velga cer – varbūt kaimiņa slavenais brālis viņu sadzirdēšot un vedīšot to pie prāta.
«Šeit dzīvoju kopš 2013. gada. Nevienām durvīm nebiju piekārusi atslēgu, pat dzīvojamā māja visu laiku stāvēja vaļā. Taču viss mainījās, kad pērn uz kaimiņmāju pārcēlās Helmuts Zāģeris,» stāsta viņa.
Spēkavīra brālis iemitinājies nelielā, pamestā mājiņā, kuras saimniece jau mirusi, un mantiniecei nebija iebildumu, ka pagaidām Helmuts tur padzīvos.
«Arī man nebūtu pretenziju, ja vien cilvēks nestaigātu apkārt pa naktīm un nezagtu,» pukojas Velga.
«Pirms kāda laika pie manis ciemos atbrauca klasesbiedre. Devās sēņot uz vietējo mežu un pamanīja, ka no mana īpašuma pāri laukam ved cilvēka pēdas. Viņa tām sekoja un nonāca līdz namiņam, kur mitinās Zāģeris. Pie tās ieraudzīja piena kanna. Ne tas cilvēks tur kādu govi, ne ko. Skaidrs, ka to kannu viņš nozadzis no manis!» nosprieda Velga un gāja pati pārbaudīt.
«Ieraudzīju, ka tur ir arī mani kartupeļi. Mēs tos bijām mālainā zemē iestādījuši, tāpēc viegli atpazīt. Arī burkāni un ķiploki bija nočiepti un aiznesti uz turieni. Pirms kāda laika tante Kaltenē man uzdāvināja milzīgu kabaci. Biju to nolikusi uz lievenīša, domāju – aiznesīšu vistiņām vai ruksīšiem, bet tas jau bija prom! Arī pienu ņem, jo lieliski zina, kur un kas atrodas, kurās stundās neesmu mājās,» atklāj Helmuta kaimiņiene. «
Kad viņš te ievācās, prasīja man darbu. Teica, ka ir celtnieks. Helmuts tiešām šo to palīdzēja būvniecības darbos. Taču tas nenozīmē, ka viņš te var justies kā saimnieks un nākt, kad vien ienāk prātā, un ņemt visu, kas nav piesiets.»
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!