Rīga +13°C 
9. martā leģendārā basketboliste Uļjana Semjonova svinētu 74. dzimšanas dienu, taču viņas mūžs janvāra sākumā aprāvās. Draugiem un paziņām ir daudz siltu atmiņu par sirsnīgo marta gaviļnieci Uļu. Arī žurnālistam Gunāram Jākobsonam ir savs – pēdējais stāsts par sportisti. «Savā 90. jubilejas koncertā decembra sākumā VEF Kultūras pilī saņēmu krāšņu Uļas sūtītu rožu pušķi.
Piezvanīju viņai un apsolīju, ka apciemošu, lai pateiktos. Uļa ļoti nopriecājās. Diemžēl nepaguvu…»
sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve skumji saka Gunārs.
Jākobsons labi atceras Uļjanas zelta laikus. «Kad mūsu meitenes kārtējo reizi atgriezās Rīgā ar Eiropas kausu rokās, es viņas sagaidīju. Atceros, cik saviļņota, pacilāta un priecīga bija Uļjana 1980. gadā Maskavā, kad otro reizi kļuva par olimpisko čempioni. Vārds leģendāra ir pārāk vienkāršs apzīmējums Uļjanai,» tā Gunārs.
«Pret sporta veterāniem Uļjana izturējās gluži kā mamma. Es vairākas reizes tiku aicināts kā fonda pasākumu vadītājs. Pirms svētkiem ar Uļjanu apciemojām sporta veterānus, pirkām zāles un dažādas nepieciešamas lietas. Atceros dāvanu saiņošanu. Mums bija arī balles.
Dejojot ar Uļu, izskatījos komiski – kā mazs circenis viņai blakus,» smaida Jākobsons.
Lai gan Semjonovas vārds ir ierakstīts ar zelta burtiem Latvijas un pasaules basketbola vēsturē, viņai nepiemita ne grama iedomības. «Uļjanai nebija pielipusi zvaigžņu slimība. Viņa prata sevī saglabāt to Latgales vienkāršību, un cilvēki pie viņas tiecās,» saka Jākobsons. Basketbola leģenda nu atdusas Otrajos Meža kapos Rīgā.
