Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Puncis aug, nelabums moka
Ap 22. grūtniecības nedēļu puncis ar mazo Elzu tajā sāka augt nevis pa dienām, bet stundām. Āda uz vēdera kļuva nostiepta un niezēja, bet visspilgtāk straujo augšanu jutu tieši ķermeņa iekšienē, kur iekšējie orgāni šokā bija sākuši protestēt par sarūkošo dzīvojamo platību. Vairs nevarēju ilgi pagulēt un nosēdēt vienā pozā vai ieēst pārāk lielas porcijas.
Tas, piemēram, neplānotu zobārsta apmeklējumu padarīja par dubultām mocībām, jo šķita, ka turpat uz vietas noģībšu, ja vēl ilgāk būs jāpaliek pusguļus stāvoklī. Arī pēc kino apmeklējuma mocījos, jo biju muļķīgi pārēdusies našķus un galu galā pat izvēmos. Nelabums un nespēks mani atkal pavadīja gandrīz katru dienu. Cieta arī nakts miegs, kas jau tā nebija ļoti labs, jo slikti gulēja arī Māra. Naktīs viņa daudz raudāja, spārdījās un prasījās opā. Kļuvu nomāktāka un emocionālāka – bieži raudāju un smagi pārdzīvoju par lietām, kas nogāja greizi, ilgi nevarēju atiet no negatīvām emocijām.
Jūtu, ka grimstu
Filmās mēdz jokot par emocionālajām grūtniecēm, bet realitātē to piedzīvot nemaz nebija smieklīgi. Lai arī katru dienu mēģināju ķepuroties ārā no sava tumšā mākoņa, apmeklēju terapiju un meklēju citas iespējas, kā sevi palutināt un iepriecināt, jutu, ka grimstu.
Man nebija daudz vietas ļauties nespēkam – ikdienu pavadīju kopā ar trauksmainu pusotrgadnieci, turklāt pārcēlāmies uz citu dzīvokli. Tas nozīmēja pakošanos, iekārtošanu un pārkārtošanu. Ārā gāju maz, jo bija auksts un meita atteicās sēdēt ratos – gribēja, lai viņu visur nesu. Arī ar mašīnu man bija grūti kaut kur aizbraukt, jo bija jāattīra no sniega, bet ar lielo punci tas nebija vienkāršs uzdevums.
Otrā trimestra skrīnings
Glikozes slodzes tests un otrā trimestra skrīnings sanāca kā tādi atpūtas brīži, jo varēju pabūt viena ar savām domām. Skrīnings gan bija ilgs pasākums, jo punča bēbis atteicās mērīties – neparko negriezās tā, lai varētu pārbaudīt sirsniņu. Ārste sūtīja mani gan pastaigāties, gan paēst, gan uz tualeti, gan vienkārši sēdēt un gaidīt, un beidzot pēc divām stundām tomēr izdevās tikt pie vajadzīgajiem mērījumiem. Tikmēr Māra mājās gāza podus un traucēja tētim strādāt. Pēc glikozes testa (kura rezultāti bija ļoti labi) vēl veselu dienu nevarēju atiet no nelabuma, bet būšanu mammai arī todien neviens nebija atcēlis.
Depresija ierodas neaicināta
26. grūtniecības nedēļas beigās pirmo reizi man prātā iešāvās doma, ka gribu nomirt. Tā kā depresijas uzliesmojumi man nav sveši, zināju, kā ar to cīnīties, – nekritu panikā un pieņēmu šo sajūtu bez pašpārmetumiem. Man bija svarīgi savas emocijas nesaasināt. Noliku Māriņu gulēt uz nakti un iegāju vannā, ļaujot ūdenim skaloties sev pāri, – ūdens mani vienmēr ir dziedinājis. Stāstīju sev, ka šis brīdis ir kā vilnis, kas atnāk un drīz atkal aizies. Ja pārāk daudz domāju par mazo Elziņu puncī, jutos izmisusi un vainīga, tāpēc koncentrējos tikai uz sevi. No rīta atkal jutos labāk, bet pie katras nākamās neveiksmes tumšās domas atkal atgriezās, turklāt mana psihoterapeite neveiksmīgā kārtā bija devusies atvaļinājumā.
28. nedēļas vidū sniega kupenā biju pazaudējusi savu laulības gredzenu, pāris reižu sastrīdējusies ar vīru, ļoti slikti gulējusi un gatavojos braukt uz savas labākās draudzenes 30. dzimšanas dienas ballīti. Jutos liela, pārgurusi un neglīta, un vakarā pirms plānotās ballītes domas par nāvi sāka pārveidoties jau par konkrētiem plāniem, kurus vairs nespēju tik vienkārši laist sev pāri, jo tie mani ļoti nobiedēja. Cenšoties tikt ar sevi galā, gulēdama gultā, apskāvu Māru un glaudīju punci, tomēr nespēju atkauties no sajūtas, ka Mārai bez manis būtu vieglāk, un auksti mierinošās domas, ka, tagad nomirstot, vismaz nebūtu viena – Elza paliktu ar mani.
Depresijai ir mānīga seja. Tiku cauri savas dzīves tumšākajai naktij un no rīta skaisti sapucējos, lai brauktu no Cēsīm uz Rīgu. Kad biju cilvēkos, sirsnīgi smaidīju un smējos. Draudzenes ballītē ar visu lielo punci metos uz deju grīdas. Starplaikos gāju uz tualeti mierināt trīcošās rokas un dziļi elpot, lai nesabojātu draugiem svētkus. Dejoju līdz pēdējam tramvajam, ko par mata tiesu nokavēju, un apsēdos kupenā paraudāt, pirms izsaucu taksi.
Vēlāk mana terapeite teica, ka šādās situācijās varu viņai zvanīt un rakstīt arī tad, ja viņa ir atvaļinājumā. Ginekoloģe paskaidroja, ka iespējams atrast antidepresantus, kas ir piemēroti grūtniecēm. Draugi teica, ka mani zaudēt būtu vārdiem neaprakstāma traģēdija. Es atradu laiku un vietu, kurā izrunāties ar citiem par pašnāvnieciskajām domām, un pamazām atkopos. Mana Elziņa turpināja savu ceļu uz dzīvi un gaismu, un es arī.
LOTE JAUTĀ ĀRSTAM
Atbild Katrīna Butāne, ārste rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā, IB klīnika 
Kā grūtniecības laikā tikt galā ar depresijas uzliesmojumu? Vai drīkst dzert antidepresantus?
Pēcdzemdību depresija un psihoemocionālie traucējumi grūtniecības laikā vai pēc tās ir ļoti aktuāla problēma visā pasaulē. Īpaši tāpēc, ka tas paaugstina suicīda risku. Problēma ir, ka bieži vien sievietei pašai ir grūti atpazīt savu sajūtu iemeslus, arī tuvākie cilvēki tos var neievērot, līdz ar to laikus netiek sniegta palīdzība. Pierādīts, ka sievietēm, kam ir depresija grūtniecības laikā, ir arī augstāks risks dažādām grūtniecības patoloģijām, priekšlaicīgām dzemdībām, kā arī ķeizargriezienam. Ja ir depresija, internetā pieejami aizpildāmi paštesti, kas palīdzēs novērtēt, vai ir nepieciešama speciālista palīdzība.
Hronisku psihisku slimību gadījumā grūtniecība būtu jāsāk plānot 6–12 mēnešus pirms tās iestāšanās. Tas jādara psihiatra, neirologa vai ģimenes ārsta ciešā uzraudzībā. Sievietēm, kam ir šādas slimības, pēkšņi pārtraucot lietot medikamentus, paaugstinās jaunu recidīvu risks un var saasināties slimības izpausmes.
Medikamentiem, kurus izmanto psihisko slimību ārstēšanā, bieži vien ir nelabvēlīga ietekme uz augli un grūtniecību, taču šādus medikamentus nedrīkst atcelt pēc pašas iniciatīvas, tikai konsultējoties ar ārstu. Ja būs iespēja atcelt medikamentu lietošanu, ārsts to darīs un piedāvās nemedikamentozās terapijas, piemēram, psihologa konsultāciju, īslaicīgās atbalsta terapijas, kā arī interpersonālo vai kognitīvi biheiviorālo terapiju. Ikvienai sievietei, kam ir psihiski traucējumi, bijušas emocionālas traumas un sarežģījumi iepriekšējā grūtniecībā, īpaša uzmanība jāpievērš savai pašsajūtai arī šīs grūtniecības laikā.
Nevaru daudz ieēst, brīžiem viss nāk uz augšu, vai tas ir normāli?
Grūtniecei iekšējo orgānu darbība var mainīties dažādu faktoru iespaidā – gan hormonālo izmaiņu dēļ, gan tāpēc, ka, dzemdei augot lielākai, tā spiežas virsū iekšējiem orgāniem. Runājot par ēstgribas izmaiņām un sliktu dūšu, dzemdei augot lielākai, tā saspiež kuņģa un zarnu traktu, līdz ar to var būt gan kuņģa, gan zarnu darbības traucējumi. Šajos jautājumos noteikti jālūdz uzraugošā ārsta konsultācija, lai izvērtētu, vai nav citu simptomu, kas var norādīt uz citu problēmu, ne tikai masas efektu.
