Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Nu grūtniecība tiešām bija sākusies pa īstam. Dzīve sākās vakaros, kad mājās ieradās vīrs un es jutos kaut nedaudz labāk. Tomēr jutu piezogamies arī zināmu nomāktību. Tik tikko biju atguvusi kaut kādu autonomiju savā dzīvē, un nu tā atkal straujiem soļiem attālinājās. Lai arī šī grūtniecība bija ļoti gaidīta un plānota, pēkšņi sabijos, ko tā reāli nozīmēs man un manam ķermenim.
Cīnos ar slikto dūšu un nogurumu
Nu grūtniecība tiešām bija sākusies pa īstam. Analīzēs man atklājās zems progesterona līmenis, un uz nakti bija jālieto hormonālās svecītes. Dzēru arī folijskābi, dzelzi un D vitamīnu. Lai gan no malas joprojām neko nevarēja redzēt, nogurums un toksikoze mani gāza nost no kājām. Nevēmu tikai tāpēc, ka gandrīz katru dienu no rīta vismaz trīs stundas pavadīju guļus stāvoklī. Dažreiz tā nogulēju pat visu dienu. Tas palīdzēja.
Manai gandrīz pusotrgadniecei šāds miera režīms sajūsmu gan neizraisīja, bet viņa bija spiesta pielāgoties – nesa savas rotaļlietas pie manis uz gultu un karstās vasaras dienas aizvadīja telpās, ģērbusies tikai pamperā. Jutos pateicīga par Māras diendusām, jo tad varēju izgulēties arī pati. Dzīve sākās vakaros, kad mājās ieradās vīrs un es jutos kaut nedaudz labāk. Tomēr jutu piezogamies arī zināmu nomāktību. Tik tikko biju atguvusi kaut kādu autonomiju savā dzīvē, un nu tā atkal straujiem soļiem attālinājās. Lai arī šī grūtniecība bija ļoti gaidīta un plānota, pēkšņi sabijos, ko tā reāli nozīmēs man un manam ķermenim.
Redzot manu sagurumu, Rihards kādā darbdienas pēcpusdienā aizdzina mani vienu uz ezeru. Lēnām iegāju ūdenī līdz kaklam un ilgi, ilgi tajā stāvēju, ieklausoties savā ķermenī un sirdsbalsī. No ezera iznācu ar trim domām – jāatsāk iet pie psihoterapeites, kuru nebiju apmeklējusi divus gadus; steidzami jāsamazina fiziskā un mentālā slodze; kā arī jādara viss, ko varu, lai otrās dzemdības varētu aizvadīt ūdenī (kas diemžēl neizdevās pirmajās).
Lieku punktu zīdīšanai
Viena no pirmajām lietām, ko nolēmu risināt savas labsajūtas uzlabošanai, bija zīdīšana. Lai gan no savas ginekoloģes biju saņēmusi zaļo gaismu turpināt zīdīt vecāko meitiņu, līdz ar grūtniecības iestāšanos zīdīšanu skaits gan dienā, gan naktī pēkšņi nevis samazinājās, kā tas bija iepriekš, bet ārkārtīgi pieauga. Un tas tikai palielināja manu pirmā trimestra pārgurumu. Naktīs gulēju ļoti slikti. Meita pati no krūts lēnām un pakāpeniski atvadīties negribēja, tieši otrādi – kļuva arvien uzstājīgāka un dusmīgāka, reizēm pat ar varu vilka ārā manu krūti no krekliņa, ja negribēju dot pati.
12. grūtniecības nedēļā ar nelielu izpēti un psihoterapeites emocionālo atbalstu vienā dienā beidzu zīdīt Māru. Tolaik to īsti nesapratu, bet atskatoties tagad šķiet, ka tieši grūtniecības dēļ viss notika tā, kā notika, jo nekādā mastītā neiedzīvojos – piena krūtīs vienkārši vairs nebija tik daudz, lai sagādātu nepatikšanas tik strauja zīdīšanas noslēguma dēļ. Trīs dienas uzklausīju savas meitiņas skumjas par krūtsbarošanas noslēgumu, vismaz vienreiz sirsnīgi izraudājos arī pati, un viss bija cauri. Mana dzīve pēc zīdīšanas beigām strauji uzlabojās. Nogurums nedaudz atkāpās, attiecības ar meitu sakārtojās, un mēs atkal varējām baudīt vasaru.
Pie ārsta visi kopā
Uz pirmā trimestra skrīningu gājām visa ģimene kopā, par to ļoti priecājos, jo Māra bija pandēmijas laika mazulis un pirmajā grūtniecībā uz visām vizītēm man bija jādodas vienai. Meita bija iemigusi ergosomā pie Riharda, bet pamodās tieši uz ultrasonogrāfijas laiku. Ieraudzījusi, ka mamma guļ uz galda ar pliku punci, bet blakus sēž ārste, viņa ļoti sabijās un prasījās man opā. Ar ginekoloģes atļauju ļāvu viņai uzgulties sev uz krūtīm un laimē apraudājos, dzirdot punča bērniņa sirdspukstus, vienlaikus cieši apskaujot (nu jau) vecāko meitiņu.
Pēc šīs vizītes mainījās noteiktais dzemdību datums. Pēc mēnešreizēm sanāca viens, bet pēc ultrasonogrāfijas – pāris dienu vēlāk. Tas sakrita arī ar manu novērojumu pirmajā vizītē pie ginekoloģes – ka ovulācija notika nedaudz vēlāk, kā tai bija jābūt pēc mana kalendāra. Pārējie skrīninga analīžu rezultāti bija nevainojami.
Turpināju domāt, kā sev atvieglot piedzīvojumu, kas ar katru dienu kļuva reālāks, – dzīvi ar diviem bērniem ar ļoti mazu vecuma starpību. Ar vīru spriedām, ka šajā rudenī mēģināsim Māru iepazīstināt ar bērnudārzu, kaut uz pāris stundām dienā. Un vēl – runājām, ka varbūt kādu daļu bērnu kopšanas atvaļinājuma varētu paņemt viņš, palaižot mani uz darbu ātrāk. Garās dienas vienai mājās ar meitu mani bija sākušas nogurdināt arī psiholoģiski, un sāku ļoti ilgoties pēc radošas darbošanās. Taču apvienot to ar meitas pieskatīšanu bija ļoti grūti.
Lai arī šī grūtniecība bija ļoti gaidīta un plānota, pēkšņi sabijos, ko tā reāli nozīmēs man un manam ķermenim.
Vēl jau arī bija mans sapnis par dzemdībām ūdenī. Priekšā daudz darba un izaicinājumu, bet nu jau jutos tiem daudz vairāk gatava…
TRĪS JAUTĀJUMI ĀRSTAM
Atbild Katrīna Butāne, ārste rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā, IB klīnika
1. Kad un kāpēc jālieto progesteronu saturoši preparāti? Vai zems progesterona līmenis norāda uz kādiem riskiem?
Progesterons ir ļoti svarīgs hormons, kuru dabiski mūsu organismā izstrādā virsnieru garoza, olnīcas, bet vēlāk, kad iestājas grūtniecība, šo uzdevumu veic placenta. Progesterona galvenie uzdevumi ir sagatavot dzemdes gļotādu grūtniecībai, palīdzot apaugļotajai olšūnai implantēties dzemdē, uzturēt veselīgu grūtniecību un piedalīties laktācijas procesā. Zems progesterona līmenis tiek asociēts ar risku ārpusdzemdes grūtniecībai, spontānajam abortam vai priekšlaicīgām dzemdībām. Ārsts varētu izrakstīt progesteronu, ja ir grūtības ieņemt bērniņu, asiņošana grūtniecības laikā, kura saistīta ar placentas funkcijas traucējumiem, ir grūtniecība, kas radusies mākslīgās apaugļošanas ceļā.
2. Kādēļ pēc sonogrāfijām var mainīties noteiktais dzemdību datums? Pēc mēnešreizēm sanāk viens, bet ārste nosaka citu.
Bērniņa paredzamo dzimšanas datumu rēķina, ņemot par pamatu pēdējo mēnešreižu pirmo dienu, un attiecīgi izrēķina, ka dzemdības būs pēc 40 nedēļām. Taču tas ir tikai ar noteikumu, ka sievietei ir regulārs 28 dienu menstruālais cikls un ovulācija notiek cikla 14. dienā. Tā kā sieviešu reproduktīvā sistēma ir ļoti jutīga gan pret ārējiem faktoriem (stresu, pārdzīvojumiem, uztraukumiem), gan iekšējiem (slimības, medikamentu lietošana u. c.) – ovulācija var nobīdīties.
Vēl jāņem vērā, ka spermatozoīds sievietes ķermenī var izdzīvot divas trīs dienas un sagaidīt olšūnu, tāpēc dzemdību datumu nevaram rēķināt pēc dienas, kad bērniņš ir ticis ieņemts. Izmeklējot bērniņu ultrasonogrāfiski pirmā trimestra skrīningā, tiek mērīts augļa garums, ko atzīmē ar CRL (crown rump lenght). Ap 12. nedēļu visi gaidāmie mazuļi ir gandrīz vienāda lieluma. Tāpēc šobrīd ir pieņemts dzemdību datumu noteikt pēc augļa izmēriem, nevis pēdējo mēnešreižu datuma. Šis CRL mērījums ir daudz precīzāks, tāpēc mūsdienās ginekologi un dzemdību speciālisti ņem vērā tieši to.
3. Vai var būt tā, ka grūtniecības dēļ samazinās krūts piena daudzums, ja vēl baroju vecāko bērnu ar krūti?
Jā, tā var būt, un šo procesu ietekmē gan hormonālās izmaiņas, kas saistītas ar jaunu grūtniecību, gan faktors, ka laika gaitā piena daudzums dabiski samazinās, piemēram, uzsākot mazuļa piebarošanu.
