Rīga -1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ja pārāk neiedziļināmies dārzeņu uzglabāšanas smalkumos, pamatlietas ir šķietami saprotamas. Kartupeļus, burkānus, bietes, kāpostus glabā pagrabā, sīpolus un ķirbjus istabā, un lieta darīta.
Taču mazdārziņu un nereti arī lielāku dārzu īpašniekiem jāsadzīvo ar pagraba neesamības problēmu. Šī iemesla dēļ dažs dārzkopības entuziasts izvēlas, piemēram, burkānus vai kartupeļus nemaz neaudzēt. Taču ir labā ziņa – pastāv lieliskas dārzeņu uzglabāšanas alternatīvas.
Alternatīva Nr. 1. Sasaldēt.
Daudzu saimnieču praktizēta metode ir dārzeņu uzglabāšana, tos sasaldējot vai uzglabājot ledusskapī. Glabājot ledusskapī, jāņem vērā, ka vairāki dārzeņi – svaigie tomāti, gurķi, baklažāni, cukīni, kabači, paprikas – temperatūrā, kas zemāka par 12 grādiem, zaudē savas garšas īpašības.
Ja ir vēlme visu iespējamo salikt pa maisiņiem un sasaldēt, jārēķinās ar lielu darbu un jāgādā milzīga saldētava vai pat divas.
Teorētiski saldēt var visus dārzeņus (pat kartupeļus), taču jāņem vērā, ka sasaldēti tie savas īpašības saglabā 6–12 mēnešus. Saldētos dārzeņos būs mazāk C vitamīna nekā svaigos, taču joprojām pietiekami augstā koncentrācijā, savukārt uzturvielas un minerālvielas saglabājas tādā pašā daudzumā. Līdz ar to ir jāapzinās, ko no sasaldētā patiesi izdosies notiesāt, lai nav jāattopas pēc pāris gadiem ar milzīgiem sasaldētu burkānu kubiņu krājumiem.
Daži svarīgi ieteikumi
- Pirms saldēšanas dārzeņi (īpaši tas attiecas uz zaļajiem zirnīšiem, brokoļiem, ziedkāpostiem) jānoblanšē, dažas minūtes tos paturot verdošā ūdenī.
- Burkānus un bietes iesaka sarīvēt, tad tās aizņems krietni mazāk vietas un varēs izmantot kā sagatavi salātiem.
- Lai sasaldētie dārzeņi nesaliptu vienā masā un vēlāk būtu ērti lietojami, sākumā tos saber uz paplātes plānā slānī, ievieto saldētavā un pēc pāris stundām, kad sasaluši, sapilda maisiņos turpmākai glabāšanai.
Alternatīva Nr. 2. Tranšejas.
Lai cik ērts un praktisks būtu šis uzglabāšanas veids, nekas tomēr nespēj aizstāt janvāra vidū rokās paņemtu svaigu, turklāt vēl pēc zemes smaržojošu burkānu. Izrādās, pastāv iespēja burkānus, bietes, kartupeļus un pat kāpostus uzglabāt tranšejās. Šādu metodi izmantojuši mūsu senči un joprojām piekopj gana daudz saimnieku. Novāktajiem dārzeņiem jābūt labi nobriedušiem – gan pirms laika, gan arī vēlu novākti, tie uzglabājas sliktāk.
Tranšejas nekādā gadījumā nedrīkst veidot dārzā tad, ja tam pastāv applūšanas riski.
Lai dārzeņi labāk uzglabātos, maksimāli jānovērš sakņu mehāniskie bojājumi. Sevišķi nevēlami ir kakliņa vietas bojājumi. Tas nozīmē, ka jāveic kārtīga šķirošana, traumētos dārzeņus uzglabāšanā neliekot, bet apēdot vispirms. Lai izvairītos no slmību ierosinātāju un kaitēkļu ietekmes, tranšeja rokama dārza vietā, kur iepriekš nav auguši tie dārzeņi, kas tiks likti tranšejā.
Soli pa solim
- Tranšeju parasti rok ne dziļāku par 1,5 metriem, taču arī ne seklāku par 60 centimetriem (vidējais dziļums ir 80 centimetri). Tas atkarīgs no plānotā dārzeņu daudzuma.
- Tranšejas platumu var izvēlēties pēc paša ieskatiem, taču ērtāk būs tad, ja tā nebūs pārlieku plata, dažos avotos minēts maksimālais platums 1 metrs.
- Kad tranšeja izrakta, tās pamatni izklāj ar egļu zariem, sienu, dažs liek sausus vaivariņus.
- Virs sausā materiāla liek burkānus, bietes, kartupeļus, kāpostus – kas nu kuram aktuāli.
- Kad dārzeņi ielikti, tos atkal pārklāj ar egļu zariem, pārber ar smiltīm, virsū klāj agroplēvi un virs agroplēves liek salmu, paparžu, sauso lapu vai siena kārtu. Egļu zari lieliski palīdz cīnīties ar grauzējiem.
- Tranšejās var likt dārzeņus ar visām kastēm, tā atvieglojot dārzeņu izņemšanu. Šāda uzglabāšanas veida mīnuss ir puves izplatīšanās, tāpēc labāk rakt mazākas, taču vairāk tranšeju.
Alternatīva Nr. 3. Stirpas.
Kartupeļus, burkānus, bietes var glabāt arī stirpās uz lauka. Stirpa ir garena, segta (sakņaugu, kartupeļu) kaudze, kurai kā izolācijas materiāls tiek izmantoti salmi. Šī metode nav tik darbietilpīga kā tranšeju veidošana, turklāt cilvēki to atzīst par pietiekami labu un efektīvu.
Soli pa solim
- Salmu segas biezumam jābūt ap metru, siltumu palīdz uzturēt arī zemes pierakums virs salmiem (apmēram lāpstas biezumā) un sniega sega.
- Lai pārliecinātos par temperatūru sabērumā, tajā var ievietot īpašu termometru ar izvadu; temperatūras paaugstināšanās stirpas iekšienē līdz plus 8–10 grādiem liecina par to, ka sācies pūšanas process. Tad stirpa jāver vaļā un jāveic dārzeņu šķirošana. Bojātos izņem, veselos atstāj tālākai glabāšanai.
- Protams, līdzīgi kā uzglabājot dārzeņus tranšejā, arī stirpā liek rūpīgi atlasītus, nebojātus dārzeņus bez acīm redzamiem defektiem. Kartupeļiem stirpā ieteicams uzkaisīt sausas smiltis, kam pievienots nedaudz krīta. Tas rada sārmainu vidi un līdz ar to aizkavē mikroorganismu attīstību.
- Mīnuss dārzeņu uzglabāšanai stirpā varētu būt tad, ja ir nepieciešamība dārzeņus regulāri no tās izņemt – nevar paņemt kartupeļus pusdienām, kad ārā mīnus 20 grādu sals. Tas veicina aukstā gaisa iekļuvi sabērumā un kartupeļu pārmērīgu atdzišanu.
Citas alternatīvas
Ja ambīcijas nav ļoti augstas un pietiek ar to, ka kartupeļi un burkāni izdzīvo līdz pirmajam kārtīgajam salam, uzglabāšana ir pavisam vienkārša. Dārzeņus liek kastēs un glabā neapkurināmās saimniecības ēkās. Pavisam efektīvi, ja dārzeņi kastēs ievietoti smiltīs.
Interesanta un efektīva metode ir kartupeļus, burkānus vai bietes uzglabāt starp sūnām. Tam nepieciešamas milzīgas kannas vai citādi līdzīgi trauki. Mežā jāsalasa tā sauktā baltā pubuļsūna, to tad liek trauka apakšējā daļā, pa vidu dārzeņus, un virs tiem atkal kārtīgu sūnu kārtu.
