Rīga +20°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa.
Sāls, kas tiek kaisīts uz ceļiem un ietvēm sniegotajā periodā, sausina suņa pēdu spilventiņus, attiecīgi veidojas mikroplaisas un pēdas tiek kairinātas. Jāmin arī, ka lielākie sāls kristāli, kas nav izkusuši, var arī mehāniski bojāt pēdu spilventiņus, radot brūces.
Pēc kādām pazīmēm var pateikt, ka sunim sāp?
Ja suns pastaigas laikā pārvietojas negribīgi, pieklibo, ik pa brīdim apstājas, mājās intensīvi laiza ķepas un ir manāms apsārtums starp pirkstiem vai plaisas pēdu spilventiņos, tās ir klasiskas pazīmes, ka pēdas ir cietušas no sala vai sāls ietekmes. Tomēr ir suņi, kuriem ir augsts sāpju slieksnis, un tas nozīmē, ka slikto pašsajūtu suns var arī neizrādīt. Tad galvenais liecinieks – strutojošie pūslīši uz ķepas starp pirkstiem.
Citi lasa
Kā pasargāt ķepas?
Varianti ir dažādi. Viens no tiem ir pēdu apstrāde ar aizsarglīdzekļiem pirms došanās ārā, kas veidos aizsargslāni un nepieļaus tik izteiktu sāls un sala ietekmi. Zooveikalos un veterinārajās aptiekās pieejami gan krēmveida, gan vaskveida aizsarglīdzekļi, kā arī uzsmidzināmi aizsargspreji, taču svarīgi, lai tajos būtu vaskveida vielas, kas veidos aizsargbarjeru. Tos ieteicams uzklāt 10–15 minūtes pirms došanās ārā, savukārt pēc pastaigas vēlams ķepas nomazgāt vai vismaz notīrīt ar mitru dvieli, lai sāls, kas nonācis uz ķepām, neturpina savu kairinošo ietekmi. Tas arī pasargās no iespējas, ka, sunim laizot savas ķepas, sāls nokļūs gremošanas traktā. Uz ielām kaisītais sāls mēdz būt sajaukts ar citām ķīmiskām vielām, un to nonākšana gremošanas traktā var izraisīt kairinājumu un gremošanas traucējumus ar saindēšanās simptomiem. Pēc pastaigas rekomendēti mitrinoši un dziedējoši kopjošie līdzekļi, kas palīdzēs atjaunot normālu dabisko aizsargbarjeru.
Atceries! Vienmēr pēc pastaigas noskalo suņa ķepas ar siltu ūdeni, lai atbrīvotos no pielipušajiem netīrumiem un kaitīgā sāls maisījuma. Mājokļa gaitenī izklāj avīžu kārtu, lai pēc pastaigas, kamēr tu noņem kaklasiksnu, suns nosusinātu pēdas.
Visefektīvākais risinājums – zābaciņu valkāšana
Zābaciņi ir laba lieta, tomēr ne visi suņi ar tiem labprāt sadzīvos. Ja nolemts pastaigās doties ar zābaciņiem, pie to valkāšanas suns jāradina pakāpeniski, vispirms tos pa vienam velkot mājas apstākļos un uzslavējot vai apbalvojot suni ar kārumu. Sākumā var mēģināt mājās sunim vilkt kājās bērnu kokvilnas zeķītes, lai dzīvnieks aprod ar situāciju, ka kājās ir kaut kas neierasts.
Izvēloties zābaciņus, visbūtiskākais ir pārliecināties, ka tie atbilst izmēram, nenospiež suņa ķepu un neaizķer kādu no pirkstiem un nagiem, sevišķi uzmanību pievēršot pirmajam pirkstiņam suņa priekšķepām, kas zemi neaizskar. Lielā daļā zooveikalu būs iespēja tos uzlaikot, pārliecinoties, ka to uzvilkšana ir vienkārša, un pārbaudot izmēra atbilstību. Tiem jābūt neslīdošiem, ar regulējamu platumu, ideālā gadījumā ar daļēji elpojošu materiālu augšpusē.
Šķirnei nav nozīmes. Kaitē visiem!
Līdzīgi kā cilvēkiem ir ļoti individuāla pēdu jutība, tāpat tas ir arī suņiem. Tiem, kuriem ir apmatojums starp pirkstiem, ir papildu aizsardzība, tomēr ir zināms mīnuss – šajos matiņos sakrājas sniegs, veidojot starp pirkstiem sniega bumbuļus, kas apgrūtina staigāšanu. Mazo šķirņu suņi, kas ikdienā pēdu spilventiņus nav tik labi norūdījuši, vai suņi ar dabiski ļoti plānu pēdu ādu, būs jutīgāki, bet nozīmes šķirnei un izmēram nav – sals un sāls kaitēs visiem, tikai jautājums, cik ļoti un kā tas ietekmēs suņa pašsajūtu. Ja manāms, ka pēdas tiek intensīvi laizītas, ir uztūkušas, novērots apsārtums vai brūces, vēlams vērsties pie veterinārārsta, lai nepieļautu iekaisuma attīstīšanos un novērstu dzīvniekam diskomfortu.
