Piepildītais sapnis par laukiem pilsētā

Uzburt savvaļas sajūtu pilsētā – lai, aizverot acis, kopā ar vēja dvesmu, lapu čaboņu un ziedu smaržu prāts aizklīst tālu prom no ikdienas rūpēm. Lai dārzs kļūst par funkcionālu dzīves telpas turpinājumu, par intrigu, par pārsteigumu. Un – pilsētas klātbūtne, tepat aiz žoga, izgaist… 

Jā, šīs dārza sajūtas un noskaņas jau pirms mūsu tikšanās kādu laiku mājoja saimnieku prātos. Pirmajā tikšanās reizē saimnieki skaidri definēja savu redzējumu un uzskaitīja nākotnes dārza funkcijas. Viņi akcentēja, ka no dārza vēlas ne vien skaistu sajūtu oāzi, bet arī praktisku dzīves telpu, kur vieta plašam zālienam, bērnu rotaļām, kādam augļu kokam, arī garšaugu dobei un komposta kastei. Turklāt dārzam jāveido vienots ansamblis ar ēkām un to arhitektoniskajām līnijām. Arī to ņēmām vērā, pārveidojot šo dārzu. 

Platība nav diža, un, lai nelielā pilsētas dārzā ienestu mainību, dažādību, centāmies to telpiski strukturēt. Lai nav viss pārredzams no viena skatupunkta, bet lai dārzs ir dinamiskāks, lai ir vairākas zonas un arī lai sajūtas ir dažādas. Tā jau esošais plašais, labi pārredzamais zāliena priekšdārzs starp māju un ielu tika pārveidots septiņās funkcionālās dārza telpās. Nu dārzs ieguvis dziļumu, dzīvību un pielietojumu.

Biežākais, ko par šāda tipa dārziem dzirdu, – tie ir ļoti intensīvi un grūti kopjami, te noteikti reizi nedēļā ierodas dārznieku brigāde, kas visu izdara… Nē, uz šo dārzu dārznieces atbrauc reizi vai divas sezonā. Viena no tām ir pavasarī, kad nogriež pērnā gada sausās augu daļas. Pārējā laikā ar prieku un baudu saimnieki par savu dārzu rūpējas paši. 

Dārzs atrodas pierīgā, ir aptuveni 1000 kvadrātmetru liels. 

Kā savvaļā

Priekšplānā ziemciešu dobe, kurā ir turpināta puķu pļavas stilistika. Visu sezonu ziedošās, mainīgās ziemcietes violeti zilos toņos un daudz graudzāļu stādītas nevis grupās kā dobē, bet izklaidus kā dabā. Tāpēc arī ir šāds efekts – gandrīz kā pļava. Saimniecei ļoti patīk kannas, bija daudz to sakneņu… Viņa lūdza, lai atrodam vietu dārzā, kur varētu tās stādīt. Mēs kannas integrējām šajā ziemciešu dobē. 

Tā pati ziemciešu dobe citā laikā.

Zied helēnijas,  dzeltenie vīgriežu pelašķi, ehinācijas, zilpodzes un agastahes. Priekšplānā salvijas ir noziedējušas, bet joprojām izskatās efektīgi.

Puķu pļava

Raugoties no mājas puses, tā atrodas aiz šūpolēm un sadala plašo zālienu divās dārza telpās. Sezonas laikā puķu pļava mainās. Vispirms tā uzzied dzelteni zilos toņos (dzeltenās ilzītes un rudzupuķes), pēc tam balti sarkanos toņos sāk ziedēt magones, baltās margrietiņas, tad pelašķi.

Pļavai cauri ved pastaigu taciņa uz nākamo dārza zonu – pašā dziļumā, tuvāk ielai. Puķu pļava ir izteikti pievilcīga savā ziedēšanas periodā. Brīdī, kad tā izskatās vissliktāk, jānopļauj. Puķu pļavas fragments kļūst par eksperimentu lauciņu, kur rudens pusē uzkraut siena zārdu. Izteiksmīgākam rezultātam puķu pļavu katru gadu papildus var piesēt ar viengadīgo pļavas puķu maisījumu. Sēj ļoti nabadzīgā, smilšainā augsnē. Un jāatceras, ka to nedrīkst mēslot! Pretējā gadījumā pilnībā nomainās augu valsts sortiments un pļava kļūst citāda. 

Modinātājas

Lai pēc iespējas agrāk dārzs mostos no ziemas miega un tajā atgrieztos krāsas un ziedi, dobes papildinām ar pavasara sīpolpuķēm. Tās stādām nelielos pudurīšos starp pārējiem augiem dobēs. Izvēlamies ilgmūžīgākus augus, piemēram, zilsniedzītes, sniegpulkstenītes, dekoratīvos sīpolus, krokusus, bet tulpes – kā akcentu, rēķinoties, ka to mūžs būs īsāks. 

Terase

Aktīvi izmantojama zona ikdienā. Svarīgākais uzdevums bija to paslēpt skatam no ielas un vienlaikus atrast ērtāko izkārtojumu. Uzzīmējām vairāk nekā desmit dažādas skices un, nospraužot robežas dabā, sapratām, kurš variants ir labākais. Terase kļuvusi divreiz lielāka par tās sākotnējiem izmēriem un ar divām zonām. Viena, kur paredzēta vieta lielam ēdamgaldam. Otra ir atpūtas zona ar koka krēsliem.

Terase ir ierāmēta ar laikmetīgām rūsinātā metāla garšaugu kastēm. Starp noliktavu ar rūsinātā metāla sienu un dzīvojamās ēkas ieejas durvīm izveidots neliels, stādījumu iekļauts priekšdārzs, kas akcentē ieejas portālu un atdala lielo atpūtas terasi turpat blakus. Buenosairesas verbēnas (Verbena bonariensis), viengadīgas vasaras puķes arī izskatās labi – piešķir gaisīgumu, vieglumu un vertikālo akcentu.

Rotaļām

Terases priekšā atrodas plašs zāliena laukums ar senu ābeli, zem kuras zariem omulīgi paslēpusies rotaļu mājiņa ģimenes atvasītei un šūpoles. Aiz tām sākas ziedošās puķu pļavas fragments. Dobe pa labi kalpo kā viegls aizkars, lai aizsegtos no kaimiņu skata. 

Sezonālā dobe

Kad sīpolpuķes beidz ziedēt, sāk ziedēt ziemcietes, taču reizē ar tām joprojām paliek dekoratīvie sīpoli. Baltie ‘Mount Everest’, kas arī pēc noziedēšanas izskatās skaisti, ilgi saglabā savu dekoratīvo formu un piešķir dobei tekstūru. Dobē redzami arī mīkstie rasaskrēsliņi (Alchemilla mollis) ‘Thriller’, kas kalpo kā apmales augs, un aslapu ciesas (Calamagrostis x acutiflora) ‘Karl Foerster’, kas piešķir dobei gaisīgumu.

Tā pati dobe vasaras vidū mainās.

Sāk ziedēt gan skarainā hortenzija un vārpu liatres, gan ehinācijas un agastahes. Fonā var redzēt tās pašas aslapu ciesas, kas izstiepušās garākas. Šī dobe atrodas pie noliktavas ēkas, rūsinātās sienas priekšpusē (skaties attēlu TERASE). 

Taciņa

Lai dārzā samazinātu bruģētā seguma apjomu un vairāk vietas atvēlētu augiem, cauri dobei izveidota taka no paliela izmēra betona plāksnēm. Lai taka nekļūtu masīva, plāksnes tika liktas atstatus cita no citas un starp tām sastādīti zemi zemsedzei paredzēti augi. 

Stilizēts garšaugu dārziņš

Paaugstinātās rūsinātā metāla kastes atdala terasi no pārējā dārza, kur ir zāliens un puķu pļava. Paslēpj terasi skatienam no ielas. Šīs augstās dobes saimniece katru gadu var veidot citādas, izvēloties vai nu vienas kultūras augus, vai pamatīgu garšaugu buķeti, vai viengadīgo puķu kombinācijas.

Violeto toņu saspēle

Fasēna kaķumētra (Nepeta x faassenii) ‘Walkers low’ kopā ar izcilo salviju (Salvia x superba) ‘Caradonna’.

Pēc noziedēšanas rudenī

Arī brūnā krāsa dārzā ir krāsa! Visus augus, kas ir ar stingriem ziedkātiem, pogaļām vai izteiksmīgām skarām, dobēs atstājam līdz pavasarim. Tā veidojas sava veida ziemas kompozīcija. Turklāt nenogrieztie augi dobēs dārzam piešķir telpiskumu.