Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bažas ir pamatotas un tradicionālas. Kāpēc man, dzīvojot laukos, būtu jājūtas kā pilsētā?! Tajā pašā laikā dubļus brist arī negribas… Kā lai izlien caur adatas aci? Te ļoti labi palīdzēs ainavu arhitekts. Ar svaigu skatu un ar idejām par to, kas lauku ainavā iederas un ko noteikti nevajadzētu darīt.
Laukums – ko nevajag darīt?
Pilnīgi noteikti nevajag šim jautājumam pieiet brutāli: taisām stāvlaukumu četrām mašīnām 12 × 12 metri un ar pelēko betona bruģi, neizvērtējot:
a) cik patiesībā vajag vietas laukumam (vai tiešām četrām mašīnām un cik tām reāli nepieciešams vietas?);
b) neapdomājot bruģa izvēli (vai tiešām pelēkais?).
Ja atbilde ir – jā, četrām mašīnām, ainavu arhitekts, iegājis lauku mājas pagalmā, būs arī tas, kurš teiks: «Mīļie draugi! Vienmēr padomājiet par to, ka – netaisām šaurību!» Jebkurā gadījumā, ja vien pastāv iespēja, jāvar ar mašīnu apgriezties un nebraukt ārā no pagalma ar dupsi. Pati mašīnu vadu divdesmit gadus un domāju, ka daru to tīri labi, bet arī man nepatīk braukt atpakaļgaitā. Un ja man tas būtu jādara katru dienu… Turklāt teritorijā, kas atļauj uztaisīt normālu apgriešanās iespēju! Kāpēc mocīties?! Piedevām darba dzīve laukos mēdz būt citāda nekā pilsētā. Pilsētā mēs lēnām, prātīgi noparkojamies, bet laukos vajag ātri: piebrauc, izlec no mašīnas, žigli kaut ko paķer, brauc atkal tālāk! Tad vietai jābūt lielākai.
Vēl lauku ainavā noteikti nevajadzētu bruģēt liekas platības.
Ļoti jāizvērtē, kur bruģis tiešām nepieciešams un kur var izlīdzēties kaut vai ar stiprinātu zālienu, ar retinātu bruģi un iztikt bez cietā seguma. Eko bruģis, kad tā šūnās iepilda zemi, iesēj zāli, bet pa virsu var staigāt un pat braukt ar auto, arī nav domāts lauku ainavai. Bruģa šūnās iesētā zāle lielākoties aug slikti, un pašam bruģim, neatkarīgi no ražotāja, mēdz izdrupt malas.
Laukumā noteikti jāizveido konkrēts un saprotams dalījums, kur, piemēram, būs autostāvvieta, kur brauktuve, kur gājēju celiņš, un šīs zonas ar kādiem elementiem jāatdala, lai tas nav bezpersonisks, vienkārši pelēks nobruģēts placis kā pie veikala. Jāievieš dzīvība! To var panākt ar dažādiem līdzekļiem.
Kādu materiālu izvēlēties?
Lauku sētai, protams, tas būs dabisks materiāls. Laukumu un celiņu segumam izmanto granti, oļus, granīta šķembas. Pareizi izbūvēts irdenais segums – ar uzsvaru uz pareizi izbūvēts – kalpo ļoti labi, dubļu pagalmā nebūs. Taču šāds segums mēdz būt grūti kopjams: piebirst ar lapām un ziemā sarežģīti notīrīt sniegu. Tāpēc cilvēki tomēr izvēlas bruģēšanu. Tādā gadījumā lauku mājai labāk piestāv dabiskais bruģis – laukakmens, šķeltais akmens –, bet tas ir dārgs un ar augstpapēžu kurpēm (kad vajag!) pa tādu arī nepastaigāsi. Atliek betona bruģis. Jāteic, tas tagad nav nemaz slikts variants. Bāzes betona bruģim ir dažnedažādas toņu varietātes. Lauku ainavā ir vietas, kur iederas arī betona bruģis ar virsmas apstrādi. Ražotājs piedāvā interesantus risinājumus – ir gan neslīdošs bruģis, kura virskārtā iestrādāti marmora vai bazalta gabaliņi, kas saulē vizuļo un izskatās bagātīgi, gan ar smilšu strūklu skalota virsma, kad uz tās redzami lielāki akmentiņi. To visu kombinējot, var iegūt dabai tuvāku kopskatu. Galvenais arī izvēlēties dabas toņus. Lauku ainavā parasti tie ir brūns, pelēks, melns. Tas arī notušē liela laukuma sajūtu. Var iekombinēt dažādus rakstus: apļi, kvadrāti, līnijas – jebkas palielam laukumam iedos dzīvīgumu. Vissliktākajā gadījumā arī pelēko bruģi var salikt dažādos rakstos. Pati savos objektos bieži vien pat tehniski domājošus vīriešus pierunāju, ka laukuma vidū jāieprojektē kāda dobe ar puķēm vai graudzālēm, vai košumkrūmiem, bet, ja negribas ravēt un čubināties, skaists ir arī mauriņš vai puķu pļavas fragments. Apbraukšanu veido kā apli. Kārtīgā lauku ainavā vienmēr ir iekšpagalms, un tad var pacensties visus elementus sakombinēt tā, lai atdzīvinātu arī bruģēto laukumu pa vidu.
Teikšu godīgi, pēdējā gada laikā pie manis nav vērsies neviens pasūtītājs, kurš teiktu: «Gribam pavisam pa lēto.» Protams, vislētākais ir parastais pelēkais betona bruģis. Lai gan tam arī ir dažādi izmēri, ar ko var spēlēties. Tomēr esmu par to, ka lauku ainavā ieliekam arī dabisko materiālu. Kādas malas, akcentus, kaut vai nedaudz – kaltais granīts, mazie akmentiņi 5 × 5 centimetru izmērā. Kaut vienu līniju ielaižam, bet – pareizi izdomāta līnija ļoti atdzīvinās laukumu. Tajā pašā laikā jāatceras, ka pa dabisko granīta bruģi ar papēžu kurpēm nepastaigāsi. Tātad ir zonas, kur noteikti vajag gludo bruģi – tur, kur kāpj ārā no mašīnas un kur ziemā būs jātīra sniegs.
Tāpat ir zonas, kur nepieciešams cietais segums, bet ne tik strikti. Tad ieliekam tur apaļos laukakmeņus. Manuprāt, lielisks risinājums! Drīkstēs braukt pāri ar mašīnu, un ne paliks rises, ne tiks sabojāts zāliens. Protams, starp dabiskajiem akmeņiem augs sūna, un cilvēkiem, kas ir perfekcionisti un grib visu klāru un tīru, tas var nepatikt. Lai gan, manuprāt, sūna lauku ainavai piestāv.
Ar bruģi nav jāsteidzas
Viens ir visu iezīmēt projektā, bet pirmais, ko es klientiem vienmēr saku: «Tur dzīvosiet jūs. Un tas, kur jūs staigāsiet, tie būs jūsu ieradumi. Es varu pateikt, kā man tas izskatās no malas, bet varu kļūdīties.» Tieši tā arī nesen notika ar ļoti foršiem klientiem. Mēs bijām ieplānojuši labu, pareizu vietu mašīnām – nost no acīm, ērti ieiet dzīvojamā mājā un saimniecības ēkā, līdz pirtiņai tuvu, it kā viss kārtībā. Bet dzīves realitāte parādīja kaut ko pilnīgi citu. Tur, kur saimnieki bija raduši novietot savas mašīnas, viņi arī turpināja tās likt. Pārstrādājām plānu, kāds tas izveidojies realitātē. Savukārt viņi teica paldies, ka pabrīdināju, lai nesteidzas ar bruģēšanu, bet vispirms kādu laiku padzīvo mājā.
Tāpēc galvenais ir bruģi nesasteigt!
Neraugoties uz dubļiem un citām neērtībām, kaut vai viena sezona mājā jāpavada – tā ļoti daudz parāda, kur jābruģē.
Savukārt, ja procesu sasteidz un uzreiz uztaisa laukumus un takas, kas bija ieplānotas, rezultātā bieži vien cilvēki pa tām nestaigā. Cerēt, ka ar laiku viņi pielāgosies, ir naivi.
Bruģa kvalitāte – kaķis maisā?
Ne gluži. Ja bruģa izvēlē nepiesaista speciālistu, es ieteiktu pirms tam veikt pamatīgu izpētes darbu. Informāciju internetā var atrast par visu. Cik tā ticama? Es personīgi uzticos darītājiem, jo arī kā ainavu arhitekte varu pateikt, ka vizuāli man šis bruģis patīk, bet neesmu pārliecināta par tā kvalitāti. Tāpēc, ja man kāda ražotāja bruģis ieinteresējis, seko zvans bruģētājam, kuru pazīstu un kam varu pavaicāt: «Klau, ko tu saki par šo ražotāju? Kāda ir tava pieredze ilgtermiņā ar viņu bruģi? Vai ir bijušas problēmas?» Tā es iegūstu informāciju.
Kādas problēmas mēdz būt? Pirmkārt, sabirst bruģa virsmas, virskārta sāk lobīties nost. Otrkārt, atved līdz galam neizceptu bruģi, lūst ķieģelīšu stūri. Treškārt, atved bruģi, kas nav vienāds. Cilvēks pasūtījis, piemēram, melno un pelēko, kas ir standarts, bet krāsa atšķiras nevis pa paletēm, bet jau vienā paletē ir dažādu toņu ķieģelīši. Bruģētājam ar tādiem grūti strādāt. Tā ir tā nekvalitāte, ar ko vispirms cīnās bruģētājs un pēc tam pats saimnieks. Ja par vienu ražotāju ir vairākas sūdzības, cenšos brīdināt klientu vai izvēlos cita ražotāja produkciju. No pieredzes varu teikt, mums Latvijā ir vairāki labi ražotāji.
Vēl var gadīties, ka nav iespējams nopirkt mazu apjomu konkrētā bruģa. Tāpēc saviem klientiem vienmēr piekodinu: ja stāvlaukuma projektā ir uzzīmēts raksts un bruģi pērkat paši, tad piesakiet to uzreiz jau tagad, pirms sākat meklēt, kas to ieklās. Brīdinu, ka var gadīties arī tā – bruģa pamatni sagatavo šogad, bet bruģēs nākamgad, jo šogad attiecīgā bruģa materiāla nebūs. Ražotājs sezonā izpārdod saražoto un ziemā bruģi neražo.
Kam pievērst uzmanību, izvēloties krāsu?
- Krāsu toņu tīrību un intensitāti Latvijas standarts nenosaka. Krāsu tonis veidojas no ražošanas procesā izmantotās smilts, cementa klinkera toņa un pievienotā pigmenta, un ir svarīgi to apzināties. Piemēram, brūnais un sarkanais bruģis – tie katram ražotājam ļoti atšķiras! Velns slēpjas detaļās!
- Jāņem vērā, ka melnas krāsas betona bruģis melns ir tikai tad, kad slapjš, principā tam ir tumši pelēka krāsa. Un – jo ilgāks laiks paiet, jo bruģis kļūst gaišāks. Tas attiecas uz visām krāsām: sausā un saulainā laikā bruģa tonis vienmēr būs blāvāks, savukārt mitrā laikā krāsas būs izteiksmīgākas.
- Zaļās krāsas bruģis nav īsti piemērots lauku ainavai. Tas izskatās uzkrītoši nedabīgs.
- Interesantas tonalitātes var iegūt, izmantojot melnu bruģi un melnu bruģi ar virsmas apstrādi – tā vairs nav gluda, bet raupja, un krāsa uzreiz iegūst citu toni. Man ļoti patīk šis efekts, kad ar vienas krāsas bruģi var panākt interesantus rakstus, un tas vairs nav vienmuļais, viengabalainais laukums.
- Šodien aktuāls ir colormix jeb vairāku toņu bruģis, kad, sajaucot vienlaikus divas vai trīs dažādas krāsas, iespējams panākt vizuāli neparastu efektu. Piemēram, populāra ir rudens tēma, kam raksturīga dzelteni oranža krāsu gamma, ir arī citi krāsu salikumi. Tomēr ar tiem ļoti jāuzmanās – ir vietas, kur colormix iederas un kur šādus betona ķieģelīšus var iekombinēt, lai bruģis nav viendabīgs, bet, ieklājot tos lielās platībās, iespējams pretējs efekts – šķiet, ka tiešām kāds krāsu podu izgāzis un nav saslaucījis!
Cik maksā darbs?
Vispirms jātiek skaidrībā, ko mājas saimnieki, tiekoties ar ainavu arhitektu un stāvlaukuma projektētāju, grib saprast un kādu rezultātu vēlas iegūt.
4 sadarbības varianti
- Konsultācija. Atbraucu uz konkrēto vietu un dabā apskatu objektu, izrunājos ar saimniekiem. Tad sniedzu konsultāciju, kā es redzu situācijas risinājumu, bet bez zīmēšanas. Šis ir populārs variants, ja saimnieki principā jau zina, ko un kā grib darīt, vienkārši viņiem vajag vērā ņemamu viedokli no malas, speciālista apstiprinājumu, ka tas, ko viņi iecerējuši, būs okei.
- Skices. Aizbraucu uz objektu, novērtēju situāciju un pēc sarunas ar saimniekiem iedodu skiču risinājumus. Parasti tās ir divas vai trīs, lai cilvēkam ir iespēja izvēlēties. Skicēs tiek piedāvāti materiāli, ko plānots izmantot, – bruģa veids un apjoms. Piemēram, cik daudz pelēka betona bruģa, cik daudz brūna bruģa, kāda materiāla ielaidumi.
- Detalizācija. šajā variantā tiek izstrādāts arī teritorijas vertikālais plānojums, seguma plāns, labiekārtojuma elementu specifikācijas, visas piesaistes, izmēri. Iedod tādu būvniekam, un viņam ir skaidrs absolūti viss, kas jādara no A līdz Z. Plānā redzami bruģa pīrāga griezumi, cik vajag šķembu un pārējā. Katra lieta aprakstīta līdz sīkumam. Plānā ietilpst arī attiecīgās dobes un augu plāni, ja tādi paredzēti.
- Būvniecības autoruzraudzība. Trešais variants + slēdzu līgumu, ka uzraugu visus darbus. Tas parasti notiek lielos objektos, bet arī ar lauku māju saimniekiem ir slēgti šādi līgumi. «Es tiešām neko no bruģēšanas nesaprotu… Lūdzu, atbrauciet paskatīties, vai bruģētāji visu dara pareizi,» tāda ir saimnieku argumentācija.
Darba cenu patiesībā var noteikt tikai un vienīgi individuāli katram objektam. Viss atkarīgs no tā atrašanās vietas, platības, reljefa, sarežģītības.
