Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Stress ne vienmēr jāuzskata par ko negatīvu, tam ir arī labvēlīga ietekme, jo tas izraisa organisma aizsargreakciju, taču ilgstošs stress var kļūt par slimību izraisītāju, tostarp var attīstīties dažādi neirotiskas dabas traucējumi. Tāpat kā cilvēki, arī dzīvnieki var nonākt stresa situācijās, no kurām grūti izkļūt pat tad, kad apdraudējums jau ir novērsts.
Kas izraisa stresu?
Stress, kā zināms, ir augstākās nervu sistēmas atbildes reakcija uz dažādiem ārējiem kairinājumiem, kas var būt gan fiziski, piemēram, lielas sāpes, sasprindzinājums, pārmērīgs karstums vai sals, gan psihoemocionāli, piemēram, bailes.
- Arī ķīmiski procesi var izraisīt stresu, piemēram, saindēšanās ar mājsaimniecībā izmantojamiem šķīdumiem. Pat alkohola dvinga un tabakas dūmi, it īpaši, ja speciāli tie tiek pūsti kaķa virzienā, var izraisīt dzīvniekam paniku.
- Tāpat stresu var radīt arī dažādi bioloģiski faktori, kā ilgstošs bads, vitamīnu trūkums, slimības, ko izraisījuši vīrusi, sēnītēs, baktērijas u. tml.
Tomēr visbiežāk kaķu saimnieki novēro sava mīluļa nervozitāti, kuras iemesls meklējams dažādos dzīvnieka emocionālajos pārdzīvojumos. Tie var būt saistīti: ar pārvākšanos uz jaunu dzīvesvietu; ar izteiktu klimata vai apkārtējās vides maiņu; pārvietošanos transportlīdzeklī, ir īpaši, ja iepriekš kaķis nav ticis transportēts; ar svešu cilvēku vai jaunu mājdzīvnieku uzrašanos ģimenē un ar to saistītām bailēm, arī greizsirdību; ar atstāšanu vienatnē uz ilgāku laiku, uzmanības nepievēršanu (it īpaši, ja agrāk kaķis ticis lutināts ar to); ar ierobežotu pārvietošanos telpā u. c.
Vēl kā faktors, kas var dzīvniekiem izraisīt pastiprinātu nervu sistēmas reakciju, tiek minēta ar dzimumtieksmi saistītā agresija, it īpaši runčiem.
Tāpat arī vēlme ieņemt dominējošo stāvokli citu mājdzīvnieku un pat ģimenes locekļu vidū un paaugstināta seksualitāte noteiktos vecumposmos un sezonās.
Ilgstoša pārbraukšana no punkta A uz punktu B dzīvniekam noteikti radīs lielu emocionālu pārdzīvojumu, vēl jo vairāk – ja pārvietošanās paredzēta ar sabiedrisko transportu vai, piemēram, lidmašīnu, kur dzīvnieks uz laiku no saimnieka būs nošķirts atsevišķā kravas nodalījumā. Tas var izraisīt ne tikai satraukumu, bet pat paniku.
Mazāk satraucošs būs brauciens ar ģimenes auto – ir kaķi, kuriem tā ir ikdienišķa un pārvietošanās un pat šķiet patīkama.
Savukārt, ja tiek nomainīta dzīvesvieta, dzīvniekam noteikti būs jāadaptējas jaunajos apstākļos. Nereti mēdz teikt, ka kaķi ne tik daudz pieķeras saimniekam kā vietai, tāpēc atšķirībā no suņa kaķi to var īpaši pārdzīvot, un šādos gadījumos ieteicams rūpīgi pavērot viņu uzvedību un izturēšanos. Dažkārt dzīvnieks kļūst apātisks un depresīvs, bet citkārt novērojama paaugstināta agresivitāte.
Iespējams, šādās situācijās nelīdzēs tikai nomierinoši līdzekļi, ar kaķi būs vairāk jānodarbojas, lai viņš varētu atgūt emocionālo līdzsvaru.
Ja jau iepriekš zināms, ka paredzēts tālāks ceļojums vai dzīvesvietas maiņa, vēlams jau laikus stiprināt kaķim nervu sistēmu, jo dažiem preparātiem ir kumulatīva iedarbība – jāpaiet zināmam laikam, lai tie radītu efektu organismā.
Tāpat daudziem kaķiem novērojamas dažādas psihes īpatnības, piemēram, viņi baidās no svešinieku klātbūtnes mājoklī – tas var līdzināties pat fobijai, ne tikai satraukumam un bailēm.
It īpaši šādiem kaķiem var kaitēt skaļas viesības ar daudziem nepazīstamiem ciemiņiem, aktīvu un skaļu bērnu rotaļas, ja viņi pievērš pastiprinātu uzmanību mājdzīvniekam, vēlas to murcīt rokās, skriet tam pakaļ. Kaķis šādu aktivitāti var nesaprast un pēc mājas ballītes nespēs vēl ilgi attapties, būs kaut kur nolīdis un paslēpies, atteiksies no ēdiena, var arī pastiprināti iezīmēt savu teritoriju, ko līdz šim nav darījis.
Stresa ietekmē daži kaķi sāk pastiprināti mazgāties – kažoka laizīšana var pat novest pie tā dēvētās psihogēnas dabas alopēcjas (apmatojuma zuduma). Šo pārmērīgo kažoka laizīšanu arī var novērst ar nomierinošiem līdzekļiem. Taču bez sedatīvu līdzekļu izmantošanas jānoskaidro, kādi vēl faktori veicina spalvas pastiprinātu izkrišanu.
Arī vizīte pie veterinārārsta, lai veiktu diagnostiskus izmeklējumus un vakcinācijas, dzīvnieku frizētavas apmeklējums, dalība izstādēs ir notikumi, kas var iespaidot kaķa uzvedību.
It īpaši nemierīgi viņi kļūst, kad jādodas pie daktera, taču jāņem vērā, ka pirms klīnikas apmeklējuma nebūtu vēlams lietot nomierinošus medikamentus, jo nomāktais uzbudinājums var traucēt noteikt īsto diagnozi. Nereti ārstam svarīgi novērot ne tikai dzīvnieka fizisko, bet arī psihoemocionālo stāvokli.
Kā iedarbojas nomierinošie līdzekļi
Maldīgi ir uzskatīt, ka stress vienmēr pāries pats no sevis, ka nekāda palīdzība kaķim no malas nav nepieciešama.
Ja stress tiek apspiests, dzīvnieks ārēji it kā nomierinās, tomēr, iespējams, notikušas kādas izmaiņas iekšējos orgānos un sistēmās.
Kaķim var rasties gremošanas traucējumi, var būt caureja, problēmas ar apmatojumu u. c. Tāpēc, lai organisms vieglāk tiktu galā ar neierasto situāciju, var būt vajadzība izmantot nomierinošus līdzekļus – gan no dabas izejvielām iegūtus, gan sintētiski radītus medikamentus.
Par to, vai un kad izmantot nomierinošus līdzekļus, vislabāk konsultēties ar veterinārārstu. Viņš arī ieteiks piemērotāko zāļu izvēli.
Nomierinošie līdzekļi satur vielas, kas var ietekmēt dažādu orgānu darbību, piemēram, normalizēt asinsspiedienu un sirdsdarbību, atvieglot elpošanu, mazināt nervu impulsu iedarbību, mazināt baiļu sajūtu, izraisīt miegainību.
Ko nedrīkst dot kaķim
Noteikti nevajadzētu mēģināt kaķi nomierināt ar baldriāniem vai zālēm, kuru sastāvā tie ietilpst. Baldriāni satur vielas, kas līdzinās kaķu feromoniem – bioloģiskai gaistošai vielai, kas pievilina pretējo dzimumu pārošanās laikā. Cilvēku baldriāni nomierina, bet kaķim tie rada gluži pretēju efektu – tie uzbudinās. Turklāt novērots, ka baldriāniem piemīt narkotisku atkarību izraisošs efekts.
Arī kaķumētra nebūs īstais līdzeklis, kas spēs nomierināt satrauktu mājdzīvnieku. Tā gan iedarbojas uz tā nervu sistēmu, taču ne vienmēr labvēlīgi. Zinātnieki uzskata, ka kaķumētrai ir līdzīga iedarbība kā baldriāniem, tikai nedaudz mazāk izteikta.
Ja tomēr kādā no veterinārajām aptiekām nopērkamajiem nomierinošajiem līdzekļiem būs pievienoti arī baldriāni, tad tie būs tik niecīgā devā, ka par to īpaši nevajadzētu satraukties.
Homeopātiskie un dabas līdzekļi
Dažādus no augu valsts izejvielām pagatavotus nomierinošus līdzekļus piedāvā veterinārās un homeopātiskās aptiekas. Tās ne vienmēr ir pilienu vai tabletīšu formā, var būt arī izsmidzināmas vielas.
Ja kaķis ir kļuvis izteikti bailīgs vai agresīvs, tad iebarot nomierinošu līdzekli var būt ļoti sarežģīti, tāpēc to var izpūst telpā un vērot, vai kaķa jutīgais deguns to ir pietiekami ieelpojis un dzīvnieks sāk kļūt mierīgāks.
Ķīmiskie preparāti
Ķīmiskie preparāti parasti ir kombinēti – tie satur gan no augiem iegūtas vielas, gan arī sintētiski radītas ķīmiskas vielas, kas nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu. Vislabāk tos pārzinās veterinārārsts un izlems, kāds kurā situācijā būtu lietojams – no viegla satraukuma līdz izteiktām panikas vai agresijas lēkmēm un pat fobijām.
Dažas zāles var radīt kaķim transam līdzīgu stāvokli, kad tas nesaprot, kur atrodas un kas ar viņu notiek.
Tās var palīdzēt situācijās, kad kaķi nepieciešams īpaši nomierināt, transportēt, veikt dažādas diagnosticējošas pārbaudes. Šādas zāles var lietot tikai stingrā veterinārārsta uzraudzībā, un pašiem eksperimentēt ar tām būs risks kaķa veselībai un pat dzīvībai.
Ne vienmēr jādod tabletes
Zāles nav visuvarenas – bieži vien zālēm līdzīgu efektu var sasniegt ar citiem paņēmieniem, piemēram, kaķi nomierinot ar glaudīšanu, labvēlības izrādīšanu, maigu parunāšanos, spēļmantiņas sagādāšanu.
Tāpat kaķi var pakāpeniski pieradināt pie situācijām, kas viņam līdz šim izraisījušas pastiprinātu stresu, piemēram, braukšana transportlīdzeklī.
Noderīgas būs dažādas rotaļas, uzdevumi, kuru laikā iekļauti arī bailes izraisošie elementi, taču to laikā mīlulis saņem uzslavas un kārumus.
Kaķu saimniekiem, redzot, ka kaķis jūtas satraukts, nobijies vai kā citādi emocionāli nestabils, vispirms vajadzētu noskaidrot, kas izraisījis šādu kaķa reakciju. Iespējams, tas ir no ielas nākušais troksnis remonta laikā – pietiks, ja aizvērsi logu un mazināsi skaņas efektu, nevis uzreiz meklēsi nomierinošas zāles kaķim.
Turklāt jāatceras, ka arī tad, ja bez nomierinošiem līdzekļiem neiztikt, tie nav domāti ilgstošai lietošanai, bet tikai atsevišķos gadījumos vai pat ārkārtas situācijās. Jebkuras zāles iedarbojas divējādi – gan ārstē, gan arī kaitē, ja tiek pārsniegtas ārsta norādītās devas un lietošanas biežums.
