Rīga +7°C 
Konsultē Kristaps Ankevics, produkcijas un tirgošanas eksperts uzņēmumā MG Timber. Piedalās arī kublu ražošanas procesā.
Koks, akrils, stiklšķiedra. Kuru?
Kubli, kas ir viscaur no koka, aktīvi tirgoti vairs netiek, jo, tos ražojot, vērā jāņem virkne dažādu nianšu, par kurām mūsdienās cilvēki vairs nevēlas maksāt. Darbs, kas ieguldīts šāda kubla ražošanas procesā, neatsver kvalitāti, kādu piedāvā akrila vai stiklšķiedras vannas.
Stiklšķiedras kubls būs maciņam draudzīgāka izvēle. Agrāk nekvalitatīvām stiklšķiedras vannām bija problēmas ar osmozi – kad skābeklis nonāca starp stiklšķiedru un gela pārklājumu, uz virsmas izveidojās mazi burbulīši (skats šādā gadījumā ir līdzīgs rūsējošai mašīnai). Taču mūsdienās tiek izmantots arī granīta vai perlamutra pārklājums – daudz biezāki un izturīgāki nekā gels. Jāņem vērā, ka stiklšķiedras vannu var daudz vieglāk saskrāpēt, taču to ir arī samērā viegli salabot.
Akrila kublu saskrāpēt ir daudz grūtāk, taču, ja kāds dziļāks defekts tomēr gadās, to novērst ir teju neiespējami. Akrila kublu nevajadzētu atstāt saulē bez vāka – tumšie toņi saulē uzsilst ļoti ātri, un var gadīties, ka temperatūra sasniedz pat 90–100 grādus. Sekas var būt neatgriezeniskas. Labā ziņa – akrila vannām ir ļoti plaša krāsu izvēle, sākot no metāliskas līdz melnai, baltai, zeltītai, pat kafijas tonim. Jārēķinās, ka akrila kubls būs maciņam sālītāks pirkums materiāla dārdzības dēļ.
