«Vīrs publiskā iepazīšanās portālā!? Ar savu īsto vārdu un fotogrāfiju? Man šāda situācija šķiet pilnīgi traka,» saka psihoterapeite Diāna Lapsa. «Lielākajai daļai sieviešu, protams, nepatiktu, ka viņas vīrs ir tinderī, vienalga, kādu mērķu vadīts. Šobrīd gan pāru attiecības un izpratne par ģimeni pasaulē tik ļoti mainās, ka dažkārt arī man, psihoterapeitei, iestājas mulsums. Vakar lasīju par jauno Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu – viņam ir sieva un četri bērni, un ir arī draudzene, ar kuru viņš iziet sabiedrībā.
Ja kaut kas tāds tiek pieņemts tradīcijām tik apvītā monarhiskā zemē, kāda ir Lielbritānija, ko tur brīnīties par mūsu bāleliņiem, kas, būdami precējušies, tinderī meklē seksu!
Mūsdienās pāru attiecības mēdz būt ļoti demokrātiskas un kopdzīves formas neordināras, tādēļ, iespējams, ir arī sievas, kuras zina par savu vīru meklējumiem ārpus ģimenes robežām. Ja pārim tas šķiet abpusēji pieņemami – viss kārtībā! Savukārt ja sievai šādi vīra meklējumi ir nepatīkams pārsteigums, viņai noteikti nav jāklusē un jāsēž rokas klēpī salikušai. Ir skaidri un gaiši vīram jājautā: kas īsi notiek – kāpēc tu tur esi un ko meklē?»
Vīrietis meklē to, kā pietrūkst
Psihoterapeites vērtējums ir skarbs: vīrs, kurš kaut ko meklē tinderī – tas ir ļoti nopietns signāls, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā. Tas pat vairs nav bijīgs un slepens sānsoļa mēģinājums – tas ir publisks pazemojums sievai.
Var gadīties, ka vīrs sievai teiks: mēs tur ar džekiem vienvakar pajokojāmies, un – bāc! – aizmirsu izdzēsties. Varbūt taisnosies: nujā, zini, man pietrūkst tāda asumiņa dzīvē – domāju, jāpaskatās, vai es vēl kam deru, vai mani kāda izvēlētos, un neko vairāk… Ticēt vai neticēt – tas lai paliek katra pāra uzticības robežās.
Tomēr diez vai sievai vajadzētu noticēt vīra stāstiem, ka viņš tinderī gribējis tikai socializēties – atrast intelektuālas sarunas vai cilvēkus, kas kolekcionē pastmarkas. Tikai nevajag!
Ir daudz citu iespēju, lai satiktos ar līdzīgi domājošiem: var pieteikties dziedāt korī, iestāties mednieku un makšķernieku biedrībā vai iet spēlēt prāta spēles. Pat attaisnojums par tikai paskatīties ir vērtējams kā ļoti muļķīgs.
Iespējams, arī tev gribētos intereses pēc patestēt: nu, kā tad tas tinderis darbojas, un pačolēt, kuri kolēģi vai kaimiņi tur kaut ko meklē. Tomēr veselais saprāts gūst virsroku – tinderis ir klasiska iepazīšanās vieta ar ļoti precīzu mērķi un auditoriju – tur nemaz nevar nejauši ieklīst, tur ir jāreģistrējas, un pieauguši cilvēki tur nepārprotami atrodas, lai paši kaut ko darītu, nevis tikai lūrētu, ko dara citi. Tinderī nevar sev pielikt zīmīti: es jau neko, es tikai paskatīties – reģistrēšanās iepazīšanās vietnē jebkurā gadījumā ir nepārprotama norāde: jā, es arī kaut ko meklēju! Vai tiešām tā ir īstā vieta, kur pajokot, diskreditējot savu ģimeni un attiecības?
Kādai sievai, uzzinot – viņas vīrs ir tinderī –, iespējams, var rasties doma arī pašai tajā iereģistrēties un mēģināt iepazīties ar savu vīru. «Tā var iebraukt vēl lielākās auzās,» uzskata psihoterapeite. Iespējams, tas būtu labs sižets teātra izrādei – te varētu izdoties brīnumjauka komēdija, kurā skatītāji būtu pārsmējušies, bet reālajā dzīvē sievai, kura līdz šim bijusi droša par savu laulību, diez vai šādā situācijā nāks smiekli un gribēsies jokoties.
Skatīsimies patiesībai acīs – viņš tur ir tāpēc, ka meklē iepazīšanos. Lai kādam mērķim – stabilām attiecībām vai seksam –, jebkurā gadījumā viņš meklē to, kā viņam pietrūkst.
Sievai gan nevajadzētu uzreiz izmisumā saķert galvu, domājot: ak vai – ar ko tad esmu viņu apdalījusi? Kā viņam, nabadziņam, trūkst? Pat tad ja vīrs saka: meklēju paralēlās attiecības tāpēc, ka tev bieži sāp galva, tu nemāki cept pumperniķeļus un nezini, kas uzvarēja Dzelzceļa kausā, sievai nevajag sevi atzīt par vainīgu, šaustīt sevi pašpārmetumos un pašai sev piespriest nežēlīgu sodu.
«Ikreiz, kad attiecībās kaut kas aiziet greizi, vainīgi vienmēr ir abi, un nav novelkama strikta robeža, kurš vairāk, kurš – mazāk. Pat tad, ja vīrs saka: «Esmu tur tāpēc, ka tu nedari to vai to,» – rodas jautājums: bet kāpēc mēs par to nerunājam? Kāpēc mēs nemeklējam risinājumu?» uzskata psihoterapeite.
Un tomēr: kāpēc precētie tur ir?
Varētu šķist dīvaini, kādēļ gan vīrieši pusmūžā tinderī meklē paralēlās attiecības, vienlaikus uzsvērdami: es no sievas nešķiršos! «Šis jautājums ir vecs kā pasaule,» saka psihoterapeite. Katrā ziņā jāsaprot pamatvērtības. Cilvēki, kas ciena savas ilgstošās attiecības, apzinās: atrast partneri, ar kuru kopā ilgstoši būt uz viena viļņa lielu dzīves mērķu realizēšanai, ir daudz grūtāk nekā atrast partneri īslaicīgam kaislīgam seksam.
Ja vīrietis atklāti meklē paralēlās attiecības, kaut kas viņa attieksmē pret esošajām attiecībām ir sašķobījies. Visticamāk, tā ir liecība, ka tās vīrietim vairs nav svarīgas, lai ko viņš arī saka.
Pat tad, ja vīrietim sazin kādos apstākļos gadīsies sānsolis, viņš to sievai nepasniegs kā dāvanu. Viņš slēps, nožēlos un lūgs piedošanu.
«Prātīgi cilvēki, kuru psihe spēj izšķirt, kas ir labi un kas ir slikti, kā vajag un kā nevajag, ar gadījuma sakaru nebojās laulību, kas labi funkcionē. Ja vīrietis novērtē un vēlas saglabāt ģimeni, viņš apzināsies, kāds tas ir neprāts – izpostīt laulību īslaicīga seksuāla piedzīvojuma dēļ. Bet cilvēki tā dara,» saka psihoterapeite.
«Iespējams, kāds man pārmetīs liekulību, bet runāsim godīgi – arī vīrietis, kurš ir laimīgi precējies un kuram vienlaikus ir milzīga kāre pēc sānsoļiem, šo vēlmi var piepildīt daudz diskrētākā veidā, nevis izklāstot savas seksuālās slāpes populārā iepazīšanās platformā,» uzskata Diāna Lapsa.
Publiskā paralēlo attiecību meklēšanā vairs nav ne slēpšanās, ne baiļu kaut ko zaudēt. Tur ir vienalga. «Vīrietis, kas savu sievu kaut mazliet ciena, nepakļaus viņu publiskam pazemojumam,» uzsver psihoterapeite. Ja viņš to nesaprot un saka: «Kas tad tur nu tāds sevišķs,» – tad sievietei jāpadomā, vai vērts palikt kopā ar dumju vīrieti.
Nē, viņi visi nav tādi!
Un nu atgriezīsimies pie draudzenes, kurai radies iespaids, ka iepazīties grib tikai precētie vīrieši. Noteikti nevajadzētu pieņemt, ka tā ir balta patiesība un ka viņi visi tur, tinderī, ir tādi. Sieviešu pieredzes par iepazīšanos internetā mēdz būt krasi atšķirīgas.
«Savā psihoterapeites darbā dzirdu tik daudz pretēju stāstu par to, kā cilvēki iepazīstas internetā! Ir sievietes, kuras saka: tur ir tikai lūzeri, psihiski slimie un vīrieši ar seksuālas dabas traucējumiem. Un ir sievietes, kas stāsta, cik fantastiskus cilvēkus viņas satiek tinderī. Bieži brīnos – nu kā tas ir iespējams, ka katra sieviete piesaista pilnīgi ko citu!
Bet katrai ir atšķirīgi kritēriji: ir, kas meklē vīriešus tikai Rīgas robežās, cita pieķer klāt Jelgavu, Jūrmalu un Saulkrastus, bet vēl cita – Stokholmu.
Tad sākas sarakste. Sievietes ir teikušas, ka viena no pirmajām tēmām, ko viņas parasti apspriež ar vīrieti, ir darbs. Un jau no pirmās atbildes katra izdara pilnīgi citādus secinājumus. Piemēram, vīrietis stāsta, ka viņš tikko ir zaudējis darbu. Viena sieviete no šādiem vārdiem izsecinās: oj, bezdarbnieku man nevajag! Tikām otra domās: nabaga cilvēks – kā viņam neveicas! Bet trešā pajautās, ko viņš tagad darīs, un izrādīsies – vīrietis ir kādas nupat aizvērtas bankas gandrīz galvenais, un jau rīt viņu laipni sagaidīs citā bankā.
Vai arī vīrietis saka: es strādāju ministrijā, bet man šīs darbs nepatīk, tāpēc gribu piepildīt savu sapni – gribu būt skolotājs. Vienai šķitīs: pfff, tad jau uz krogiem mēs vakaros neiesim – viņam būs jālabo burtnīcas. Bet cita teiks: forša profesija, mums būs, par ko runāt, – es arī esmu skolotāja, tā ir cēla profesija! Ar to gribu teikt, ka nekad nevajag paļauties uz draudzeņu stāstiem, ka tinderī ir tikai trakie vai laulības pārkāpēji. Drīzāk draudzene, kurai tā šķiet, vienkārši izvēlas noteikta tipa cilvēkus,» uzskata psihoterapeite.
Ja tiešām kādai nepārtraukti gadās visi vienādi un neviens tāds, kādu gribētos satikt, vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt: kāpēc es pamanu tikai viņus, bet viņi – mani? Kaut kas ir jāmaina! Varbūt jānomaina sava fotogrāfija, jāuzsver citas savas kvalitātes vai prasības.
Iespējams, jāpamaina meklētā vīrieša kritēriji – varbūt sievietes priekšstatos valda tik ierūsējuši stereotipi, ka viņa pati sevi nevajadzīgi ierobežo.
Savukārt tām sievietēm, kas ir gatavas piekrist seksuālām attiecībām ar precētu vīrieti, jāzina: šāda vīrieša pieeja liecina par absolūtu narcismu. Var jau būt, ka kādai šķiet – man arī neko citu nevajag, tikai seksu. Bet tās noteikti nav un nekad nebūs veselīgas attiecības. Sieviete, kas kam tādam piekrīt, visticamāk, slīgst mazvērtības bezdibenī – ko nu es, man jābūt pateicīgai par to, ko dzīve piedāvā, neko labāku jau nevaru gribēt. «Ielaišanās ar precētu vīrieti, kas meklē seksa partneri, no mazvērtības nepaceļ, bet tieši otrādi – iegrūž tajā vēl dziļāk,» uzsver psihoterapeite.
Īpašais jautājums – vai teikt draudzenei, ka redzēju viņas vīru tinderī?
Ļoti kutelīgs jautājums, uz kuru nav pareizās vai nepareizās atbildes. Ja jūsu draudzība ir tik ilgstoša, ka zināt viena otras dzīvi līdz sīkumam, šāds jautājums droši vien pat neradīsies, uzreiz būs nešaubīgi skaidrs – ir tas draudzenei jāsaka vai ne. Ja tomēr ir šaubas – nevajag steigties, ir desmit reižu jānomēra.
Pirmkārt, slikto ziņu pienesēji nekad un nekur nav bijuši lielā cieņā. Otrkārt, visticamāk, nav zināms šīs situācijas konteksts (ja zinātu, tad nešaubītos – teikt vai ne) – varbūt draudzene ar savu vīru tikko sastrīdējušies, un vīrs nolēmis atriebties, bet jau pēc stundas to nožēlojis un no tindera izdzēsies, no sirds cerot, ka sieva nekad un neko par šo muļķīgo soli neuzzinās.