Rīga +4°C 
Plašāk skaidro sertificēta farmaceite, bezatkritumu kustības Zero Waste Latvija biedre un uzņēmuma Silmachy dibinātāja Marta Šulce. Arī viņas uzņēmums rada dabīgu kosmētiku cietā formātā.
Mūsdienās daudzi šķidrie kosmētikas produkti ir veiksmīgi aizstājami ar cieto formātu, un Šulce atzīst, ka savā ziņā tas patiešām ir stāsts par atgriešanos pie saknēm – pie tā klasiskā ziepju gabaliņa, ko mūsu vecmammas reiz pašaizliedzīgi vārīja no pelniem un cūku taukiem. Taču vēl svarīgāk – šo produktu iepakojumi nereti radīti no kartona, tātad – tie ir pārstrādājami. «Pie mūsdienu milzīgā plastmasas apjoma šis ir ļoti labs veids, kā no tās vismaz kādā jomā atteikties. Tāds bija arī mans uzstādījums, sākot darboties šajā lauciņā. Jā, man patīk radīt kosmētiku, un, tā kā pēc izglītības esmu sertificēta farmaceite, šī prasme – pārzināt ķīmiju –, man bija, taču vienlaikus zināju, ka es nevēlos ar savu produktu veidot plastmasas pieprasījumu,» uzsver Marta Šulce.
«Jā, arī plastmasa mūsdienās ir pārstrādājama. Esmu par to daudz interesējusies. Taču reiz publicētais pētījums National Geographic par visas pasaules datiem parāda bēdīgo ainu – vidēji tikai 9–10 % no visas plastmasas tiek pārstrādāta. Un runa nav tikai par to, ka cilvēki nemāk pareizi šķirot atkritumus. Pat ja arī šķirojam pareizi, noslodze pārstrādes rūpnīcām ir tik milzīga, ka tās nespēj tikt ar to visu galā.» Labākajā gadījumā, kā norāda Šulce, šī plastmasa nonāk atkritumu poligonos. Sliktākajā – mežos, jūrās un okeānos. «Protams, mums nav tik traki, kā citur pasaulē, piemēram Indijā.
Un tomēr – pagājušajā gadā biju ekskursijā Getliņos, un tajā uzzināju, ka, ja nemainīsies cilvēku paradumi mazāk ikdienā lietot plastmasu un atsevišķi šķirot biokompostu, tad tur vieta Latvijas iedzīvotāju radītajiem atkritumiem ir nākamajiem 15–20 gadiem.
Un tad atkal būs jādomā, kuru Latvijas pleķīti atvēlēsim atkritumu poligonam. Jo tie atkritumi jau netiek aizgādāti kaut kur prom, uz Mēnesi, piemēram! Kāda Latvijas teritorija vienkārši uz visiem laikiem tiek piegruzīta ar atkritumiem.»
Turklāt jāsaprot – plastmasa nav pārstrādājama ilgmūžīgi, kā, piemēram, stikls vai alumīnijs, uzsver Šulce. To atkārtoti var izmantot vien dažas reizes. «Vēl ļoti satraucoši ir daudzie pētījumi par mikroplastmasu, kas atrodama ne tikai pārtikā un kosmētikā, bet nu jau arī mātes pienā un cilvēku asinīs. Protams, šobrīd pētījumi vēl viennozīmīgi nepasaka, kā tieši mikroplastmasa ietekmē cilvēka veselību, taču ir bažas, ka tas var vairot gan onkoloģiju, gan citas veselības problēmas.»
Vai esi gatavs maksāt par ūdeni? Un citas cietās kosmētikas priekšrocības
Šulce norāda, ka pudelētie jeb šķidrie kosmētikas produkti satur aptuveni 60–80% attīrīta ūdens. «Tātad, pērkot šampūnu par 10 eiro, 80% samaksājat vien par ūdeni,» saka farmaceite. Atlikušie 20% ir sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai šo ūdeni padarītu par šampūnu – biezinātāji un emulgatori, un tikai pavisam nedaudz ekstraktu un eļļu, kas ir produkta patiesā vērtība.
«Savukārt cietā kosmētika ir ciets, presēts gabaliņš, kurš saturēs tikai aktīvās vielas, kas attīra ādu. Tajā ne smakas nav no ūdens!» Kā skaidro Šulce, tas kosmētikas ražošanā ļauj izmantot arī dabīgākas formulas, jo šampūnā, kurā vairāk nekā pusi sastāva veido ūdens, gana viegli vairojas baktērijas. «Lai līdzeklis būtu lietošanai drošs, klāt jāpiejauc diezgan jaudīgi konservanti, kas neļauj šīm baktērijām vairoties ne tikai trīs mēnešus, bet pat gadu un pusotru. Arī mēs cietajai kosmētikai drošības labad esam pievienojuši pavisam nedaudz konservantu – nātrija benzoātu un kālija sorbātu –, jo nevaram paredzēt, kādos apstākļos klienti glabās un lietos produktu. Taču kopumā bez tiem varētu arī iztikt.»
Cits ieguvums, kuru pirkšanas brīdī visdrīzāk neapjaušam, ir ekonomiskums. «Jā, pirmajā reizē tiešām varētu šķist: nu, kurš gan par «parastām ziepēm» gatavs samaksāt 10 eiro? Taču realitātē šo produktu sastāvs krasi atšķiras no ziepēm, kas paredzētas roku mazgāšanai un maksā vien pāris eiro. Ja parastas ziepes gatavo no sārma un augu eļļām, tad cietajā šampūnā ir aktīvās putojošās vielas, augu ekstrakti, kondicionējošās vielas – viss tas pats, kas dabīgajos pudelētajos šampūnos, tikai ar ūdeni neatšķaidītā veidā. Un kas ir svarīgi – pH šādos produktos ir ādai un matiem draudzīgs – 5 – 5,5, tādējādi nesausinot un nekairinot ādu.»
Lietojot šķidro šampūnu, cilvēki nereti produktu izmanto daudz vairāk, nekā patiesībā vajadzētu – ar šampūnu piegāž pilnu sauju, bet puse no tā – aiztek kanalizācijā.
Šulce norāda, ka gan viņas uzņēmuma testēšanas rezultāti, gan pētījumi par cietajiem kosmētikas produktiem pierāda – šāds produkts kalpo aptuveni 2–3 reizes ilgāk, nekā ierastā 250 mililitru pudelīte.
Taču ar nosacījumu, ka produkts lietots pareizi un tāpat arī uzglabāts. «Ja šādu ziepju gabaliņu atstās ūdenī, tad, protams, tas kļūs mīksts un zaudēs savu stingro konsistenci, tāpēc arī nekalpos tik ilgi. Taču ir parastie ziepju trauciņi ar caurumiem, caur kuriem notecināt lieko ūdeni, restes dušas kabīnē, uz kuriem produktu atstāt, lai tas nožūtu, un tas kalpos aptuveni 2–3 mēnešus. Ir klienti, kas atzīst – kļūst pat kaitinoši, ka šie produkti ir tik ekonomiski, jo tos vienkārši nevar notērēt,» smejot stāsta Šulce.
Turklāt cietas konsistences kosmētikas līdzekļi ir īpaši ērts risinājums ceļotājiem. Tos ir viegli pārvadāt, jo lidostās produktus nav nepieciešams likt caurspīdīgajos šķidrumu maisiņos, kas nozīmē – sevi nav jāierobežo, domājot par higiēnu atpūtā, kā arī – nav jāuztraucas, ka kāds no produktiem varētu sabojāt brīvdienas, nejauši izlīstot uz līdzpaņemtā apģērba.
Dabīgs – tātad neefektīvs, un citi mīti
Farmaceite atzīst, ka cieto kosmētiku pavada dažādi mīti, tāpēc ikdienā neizpaliek skaidrojošais darbs.
Viens no izplatītākajiem mītiem – dabīgs produkts nav efektīvs. «Sintētiskās izejvielas no dabīgajām bieži atšķiras ar to, ka tās formulētas tā, lai rezultātu sniegtu uzreiz. Ja lietosi, piemēram, matu eļļu ar silikonu, tas matus pārklās ar tādu kā plēvīti, un mati uzreiz kļūs mīksti. Patiesībā tur nav ne vitamīnu, ne citu izejvielu, kas matiem palīdzētu ilgtermiņā. Taču ir daudz izejvielu, ar kurām silikonus kosmētikā aizvietot, lai dotu ilgtermiņa rezultātu. Tiesa, tās ir daudz dārgākas, tāpēc ir tikai loģiski, ka masveida ražotāji izvēlas tās neizmantot un priekšroku dod lētākām izejvielām – vazelīnam, silikonam, minerāleļļām.» Šulce gan apstiprina, ka arī kosmētika no dabīgām izejvielām dažiem cilvēkiem var izrādīties alerģiska. «Ēteriskās eļļas, lai kā mēs tās mīlētu, atsevišķos gadījumos var būt arī kairinošas,» viņa skaidro.
Cits aizspriedums – šie produkti neputo tik labi, kā šķidrie kosmētikas līdzekļi. Šulce norāda, ka ne vienmēr tā ir patiesība. Taču svarīgi ir rūpīgi izvērtēt arī produkta izcelsmi.
Farmeceite skaidro, ka gana viegli iegrābties nekvalitatīvā kosmētikā var, ja tā tiek pirkta no valstīm, kur kosmētikas nozare nav stingri regulēta vai vienkārši ražotājs ir negodprātīgs un neprasmīgs produktu formulēšanā.
Nereti tieši pēc šādu produktu izmantošanas rodas vispārīgi aizspriedumi par cieto kosmētiku.
Tiesa, pie cietas konsistences kosmētikas līdzekļiem ir jāpierod, viņa atzīst. Nereti cilvēki norāda, ka aptuveni pirmās trīs lietošanas reizes sajūtas bijušas neierastas. «Cilvēki īsto rezultātu jūt tikai pēc kāda laika. Īpaši, ja iepriekš lietoti antiperspiranti, kas nosprosto poras. Dabīgais dezodorants poras neaizbloķē – tu turpini svīst, jo galu galā tas ir normāls termoregulācijas process, taču dezodorants uz savas virsmas absorbē mitrumu un nepatīkamo aromātu. Līdz ar to sākumā varētu būt sajūta, ka paduses tomēr nav pilnīgi sausas.»
Galvenais jautājums: vai cilvēks ir gatavs mainīt paradumus savā dzīvē? Šulce iesaka dot šāda veida produktiem iespēju ienākt skaistumkopšanas rutīnā. «Ja pamēģinām vienu šķidro šampūnu un tas mums nepatīk, mēs taču nedomājam, ka pilnīgi visi ir slikti! Par cietajiem kosmētikas produktiem diemžēl cilvēki bieži domā tieši tā. Pamēģina vienu, kas neder, un cilvēks uzskata, ka pilnīgi visi cietie produkti ir slikti. Taču, pamēģinot kaut ko citu, tikpat labi var gadīties arī patīkams pārsteigums!»
Dermatoloģes viedoklis: Ir jāvadās pēc sajūtām
Veselības centra 4 dermatoloģe un triholoģe Kristīne Poiša norāda, ka cietā kosmētika ir laba alternatīva cilvēkiem, kas vēlas dzīvot zaļāk un ādas kopšanas rutīnā izmantot produktus ar dabīgāku sastāvu. Tā kā cietajā kosmētikā, atšķirībā no šķidrās, risks veidoties dažādiem mikroorganismiem ir krietni zemāks, šie kosmētikas līdzekļi visbiežāk nesatur konservantus, piemēram, parabēnu.
Taču kopumā dermatoloģe uz cieto kosmētiku iesaka raudzīties tieši tāpat kā uz jebkuru citu – vispirms vērojot to, kā pēc produkta lietošanas jūtas āda. Kosmētikas līdzekļu ietekme uz ādas veselību ir ļoti individuāla – kas der vienam, neder otram, atgādina ārste.
«Tas, ka kaut kas ir dabiskāks, noteikti nenozīmē, ka ir ādai labāks. Tieši otrādi – bieži vien dažādi augu eļļu koncentrāti var būt kairinoši, izraisīt alerģiju vai kairinājuma kontaktdermatītu. Ja ilgtermiņā āda kļūst sausa, ir velkoša sajūta, ir jāapdomā, vai tiešām šāda kosmētika būs piemērota,» viņa skaidro.
Pirms pirkšanas būtu vēlams pārbaudīt kosmētikas pH līmeni. Tam jābūt zem 7, taču ideāli, ja tas ir robežās no 5 līdz 6. Tiesa, ne visi ražotāji to norāda. Šādos gadījumos jāskatās, vai kosmētika paredzēta jutīgai vai normālai, vai taukainai ādai. «Kopumā šāda veida kosmētika vislabāk būs piemērota normālai vai taukainai ādai, jo tās sastāvs sausai un jutīgai ādai var izrādīties pārāk sausinošs.»
Dermatoloģes galvenais ieteikums – rūpīgi sekot līdzi tam, kāds ir ādas stāvoklis pēc kosmētikas līdzekļu lietošanas. «Ir jāvadās pēc sajūtām. Ja kādam patīk apziņa, ka viņš dzīvo zaļi un lieto pēc iespējas mazāk «ķīmijas» gan uz sevis, gan apkārtējā vidē, tas šajā gadījumā ir lielākais ieguvums,» rezumē dermatoloģe.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
