Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Turpinot izdalīt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes pašreizējā vai pieaugošā apjomā, arī globālās temperatūras izmaiņas 2100. gadā varētu pieaugt līdz pat 5°C. Daudzās pasaules vietās tam būtu katastrofālas sekas, ko izraisītu gadalaikiem neraksturīgas temperatūras, ledāju kušana, vēl lielāks karstums globālo dienvidu zemēs un tam sekojošā sugu un cilvēku migrācija uz atbilstošāku dzīves vietu.
Latvijā šīs izmaiņas būs nedaudz atšķirīgas: siltākas ziemas, nepastāvīgi laika apstākļi, jūras krasta atkāpšanās un izmaiņas sastopamajās augu un dzīvnieku sugās.
Klimata krīze ir steidzami jārisina, atgādina vides eksperti, gan vides, gan sociālā taisnīguma iemeslu dēļ, jo ar klimata krīzi saistītā neaizsargātība dažādas paaudzes, dzimumus un īpaši – ienākumu grupas – ietekmē atšķirīgi.
Dzīvesveida pamatu veido patēriņš, tāpēc mūsu dzīvesveids nosaka, cik daudz patērējam dabas resursus un cik daudz radām vides piesārņojumu un atkritumus. Līdz ar to, mūsu dzīvesveids nosaka arī, cik lielā mērā ietekmējam klimata pārmaiņas un to rezultātā radušos globālo klimata krīzi.
Ietekmi uz klimatu var arī aprēķināt. Metode, ko izmanto šiem aprēķiniem, ir dzīves cikla novērtējums. Tas atklāj, cik daudz resursu un enerģijas ir nepieciešams un kāds ir vides ietekmju daudzums visiem mūsu patērētajiem produktiem un pakalpojumiem visā to dzīves ciklā no resursu ieguves līdz to nonākšanai atkritumos. Šo kopējo patēriņa ietekmi uz klimatu bieži vien dēvē arī par oglekļa pēdu. Tā tiek izteikta kilogramos vai tonnās CO2 ekvivalentu, ko gada laikā radām savu vajadzību apmierināšanai.
Kā stāsta biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs un vides zinātnieks Jānis Brizga, pētnieku grupa no septiņām Eiropas valstīm – Somijas, Vācijas, Ungārijas, Latvijas, Nīderlandes, Spānijas un Zviedrijas – ir uzsākusi Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas projektu “1,5 °C dzīvesveids ES: klimatu saudzējoša dzīvesveida aktualizēšanas un ieviešanas rīcībpolitika un rīki”.
“Projekta mērķis ir aktualizēt dzīvesveida sasaisti ar centieniem sasniegt 1,5 °C klimata mērķi un atbalstīt pārmaiņas, kas noteiktas Parīzes nolīgumā un ES zaļajā kursā,” skaidroja Jānis Brizga. “Šim nolūkam projektā izstrādājam zinātniskos pētījumos balstītas atziņas par to, kā dzīvesveids ietekmē oglekļa pēdu un kā politiskais, ekonomiskais un sociālais konteksts ietekmē ilgtspējīga dzīvesveida izvēli. Mūsu lielākās emisijas saistās ar transportu, jo daudz pārvietojamies ar privāto autotransportu un lidmašīnām. Otra būtiskākā emisiju joma ir pārtikas patēriņš, kam seko mājokļa joma ar tā uzturēšanai nepieciešamo enerģijas patēriņu.”
Vidējais Latvijas iedzīvotājs:
- vislielāko oglekļa emisiju daudzumu – 41 % rada ar pārvietošanos saistītajā jomā,
- tālāk seko pārtikas patēriņš – 21 %,
- mājokļa joma – 17 %,
- dažādu pakalpojumu izmantošana – 11 %,
- dažādu preču izmantošana – 7 %,
- apģērba patēriņš – 3 %.
Lielu daļu no pārmaiņām dzīvesveidā var panākt, mainot politiku un pieejamo infrastruktūru, jo šķēršļi bieži vien ir ārēji, piemēram, nepieejams sabiedriskais transports, zems augu valsts produktu piedāvājums, vietas trūkums apkures sistēmas nomaiņai, tādēļ to ieviešanai var būt jāveic arī plašāki sociāli un politiski priekšdarbi, uzsver Jānis Brizga.
Oglekļa pēdu var samazināt arī veicot izmaiņas dzīvesveidā: kā patērējam, dzīvojam, pārvietojamies un pavadām brīvo laiku.
“Lai būtu ērtāk izvēlēties sev atbilstošās rīcības, zinātniskās literatūras analīzes rezultātā esam apkopojuši dzīvesveida rīcības, kas ļauj samazināt savu CO2 pēdu. Tās sadalījām četrās jomās – pārtikas patēriņš, pārvietošanās, mājoklis un brīvā laika pavadīšana. Šo sarakstu var izmantot kā ceļa karti ar rīcību ieteikumiem, kuras var ieviest savā dzīvesveidā tuvākā vai tālākā nākotnē. Lai sasniegtu 2030. gada un 2040. gada mērķus, vienai mājsaimniecībai nav jāveic visi soļi, tādēļ sarakstu var uztvert arī kā sev iespējamo un pieņemamo rīcību atlases rīku,” iesaka vides zinātnieks.
Kas tas ir – klimatu saudzējoša dzīvesveida rīcības?
PĀRTIKAS PATĒRIŅŠ
- Samazini pārtikas atkritumus
- Dzer krāna nevis pudelēs fasēto ūdeni
- Dzer krāna ūdeni nevis rūpnieciski ražotos dzērienus
- Samazini dzīvnieku valsts produktu patēriņu
- Izvēlies vegāno diētu
- Izvēlies veģetāro diētu un atsakies no gaļas vai zivīm
- Ēd bioloģiskos dārzeņus un augļus
- Ēd sezonālus dārzeņus un augļus
- Ēd tik, cik nepieciešams, lai būtu vesels
- Aizstāj liellopa gaļu vai cūkgaļu ar vistu vai zivi
PĀRVIETOŠANĀS
- Iegādājies mazāku automašīnu Izvēlies kopbraukšanu
- Parastās automašīnas vietā iegādājies elektroauto
- Nomaini braukšanu ar auto uz velo vai iešanu ar kājām
- Nomaini braukšanu ar automašīnu uz sabiedrisko transportu
- Kad pārcelies, izvēlies dzīvesvietu tuvāk darba vietai
- Biežāk strādā attālināti savās mājās
- Aizstāj privāto automašīnu ar auto koplietošanu
- Esošās automašīnas vietā izvēlies automašīnu ar mazākiem CO2 izmešiem
MĀJOKLIS
- Salabo savas elektroierīces un izmanto tās ilgāk
- Izmanto lietotās elektroierīces un atdod citiem savas lietotās
- Iegādājies ekoloģiski sertificētas elektroierīces
- Samazini istabas temperatūru
- Samazini izmantotā karstā ūdens daudzumu
- Uzstādi energotaupīgu apgaismojumu
- Izmanto energoefektīvas ierīces
- Atsakies no nebūtiskām liela patēriņa ierīcēm, piemēram, veļas žāvētāja
- Koplieto savas mājsaimniecības ierīces ar kaimiņiem
- Izvēlies dzīvot koplietojamā mājokli
- Atsakies no liekās mājokļa platības
- Nosiltini savu māju
- Samazini enerģijas patēriņu ar viedierīcēm
- Nomaini apkures sistēmu uz siltumsūkni
- Nomaini apkures sistēmu uz biomasas apkures katlu
- Pārej uz atjaunojamo tīklu elektroenerģiju
- Uzstādi saules kolektoru ūdens sildīšanai
- Uzstādi savus saules paneļus
BRĪVAIS LAIKS
- Izvēlies mazu vai mazāku mīļdzīvnieku, ja plāno tādu iegādāties
- Iegādājies mīļdzīvnieku barību ar mazāku CO2 pēdu
- Dodies atpūtas braucienā ar vilcienu nevis ar lidmašīnu
- Samazini pārvietošanos ar mašīnu savās brīvdienās
- Samazini pārvietošanos ar lidmašīnu atvaļinājumā vai brīvdienās
- Samazini apģērba un apavu iegādi
- Izklaides braucienos mazāk dodies ar auto
- Veic ekoloģiskus un ētiskus ieguldījumus izmantojot zaļās finanses
- Samazini savas darba stundas un savus izdevumus nebūtisku lietu iegādei
- Tērē vairāk naudas ar patēriņu nesaistītām aktivitātēm
- Ziedo vides interešu aizstāvībai vai vides organizācijām
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
