Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gūdu klintis, kas atrodas Gaujas labajā krastā, iepretī Līgatnes dabas takām, pasludinātas par Latvijas šāgada ģeovietu, un jau tas vien ir iemesls, lai šo punktu atzīmētu savā vasaras maršrutu kartē, it sevišķi, ja plāno doties laivu izbraucienā.
Milzu arkla lemesim līdzīgais aizvēsturiskais dabas veidojums atklāj vairāk nekā 380 miljonus gadu senu pagātni, ko šodien pazīstam kā devona (pēc Devonšīras grāfistes Lielbritānijā) jeb zivju laikmetu. Tolaik zivis bija lielākās un sarežģītākās radības, kas apdzīvoja Zemi. Ieži, kas veido Gūdu klintis, pieder vidējā devona Živetas stāvam, kas veidojies laikposmā pirms 387,7–382,7 miljoniem gadu.
Citi lasa
Nosaukumi kā mēles mežģi
Arī Gūdu klintīs ir atrastas seno dzīvnieku fosilijas, turklāt ar mēles mežģu cienīgiem nosaukumiem, piemēram, bezžokļeņi jeb vairodži, bārkšspures (jeb otiņspures) un žokļžauņi. Bezžokļeņu atzars ir arī mūsdienu apaļmutnieki, kam pieskaitāmi arī katram kārtīgam Gaujas laiviniekam labi zināmie nēģi. Tiek uzskatīts, ka no bezžokļeņiem cēlās visas zivis, tai skaitā pirmā īsto zivju klase – bruņuzivis, kuru paliekas atrastas arī Gūdu klintīs.
Nogulumiežos, kas veido Gūdu klintis, atrastas liecības arī par daivspurzivīm. To apakšklase – bārkšspures – tiek uzskatītas par arhaisko abinieku, pirmo četrkājaino sauszemes mugurkaulnieku, priekštecēm. Savukārt no tiem vēlāk attīstījās dinozauri, jūras rāpuļi, lidojošie rāpuļi – pterozauri, kā arī zīdītāji un putni.
Te vietā atgādināt, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kurā ir atrasti pirmo četrkājaiņu pārakmeņojumi.
Ventastega curonica – šis abinieks, kas izskatās pēc zivs ar kājām, uziets Kurzemē, Cieceres krastos, un dzīvojis pirms 372–359 miljoniem gadu.
Ne ar vēju, bet ar straumi
Gūdu klintis ir viens no lielākajiem devona smilšakmens atsegumiem ne vien Latvijā, bet arī Baltijā, un to kopējais garums sasniedz 390 metrus, bet augstums – 20 metrus. Kopā ar nogāzi tas mērāms 50 metros, taču lielu daļu veido noslīdeņi.
Upes nestais ledus un baļķi palu laikā nogludina smilšakmens atsegumus, neļaujot klintīm apaugt. Ieža zeltainos, sārtos, oranžos un rūsas toņus veido dažādi dzelzs savienojumi, bet to, ka aizlaikos šeit skalojusies jūra, pierāda dziļumā veidojušās fosfātu konkrēcijas – cieti, ieapaļi, 2–20 centimetrus gari tumši ieslēgumi smilšakmens slāņos.
Interesanti, ka vēl nemaz ne tik sen, 19. gadsimta sākumā, valdīja uzskats, ka smilšakmens klintis ir paliekas no sena tuksneša,
jo tolaik atrastās fosilijas sākumā tika uzskatītas par bruņurupuču un zauru atliekām. Vēlāk tika noskaidrots, ka patiesībā smilšakmens kārtas izgulsnējušās, pateicoties vienā virzienā ātri plūstošām ūdens straumēm, nevis sadzītas ar vēju.
Sudraba nauda drošai plostošanai
Gūdu klintis, kas nosaukumu ieguvušas no tuvējām mājām, apvij dažādi nostāsti. Tuvējās Gūdu mājās agrāk dzīvojis dikti skops saimnieks, kas savu dvēseli bijis apsolījis nelabajam. Galu galā velns tad arī ierāvis knauzeri ar visu naudas maisu dziļā atvarā iepretim Gūdu klintīm. Lai ar godu šai vietai tiktu pāri, plostnieki ziedojuši sudraba monētas. Ja kāds plostnieks noslīcis, viņu atrast palīdzējusi Gaujā palaista maize ar degošu sveci – kur tā apdzisusi, tur bijis jāmeklē aizgājējs.
Cita teiksma vēsta, ka senos laikos, ganot lopus iepretī Gūdu mājām, ganu dziesmas tik skaisti un tālu atbalsojušās stāvajā un ieliektajā smilšakmens sienā, ka klintis iedēvētas par Gaviļu iezi. Vēlāk, cildinot vērienīgo skatu, kas paveras no ieža virsotnes, tās sauktas arī par Tālskata iezi.
Mūsdienās Gūdu klintis ir atzītas par ģeoloģisku un ģeomorfoloģisku dabas pieminekli.
Ala ar noslēpumu
Vislabāk Gūdu klintis aplūkojamas no Gaujas kreisā krasta vai sēžot laivā – tad var arī ieairēt sešus metrus dziļajā nišā, ko izskalojusi straume. Alā ir atrodama plaisa, kurā ekstrēmu izklaižu meklētāji var likt lietā savas niršanas prasmes. Pie zemāka ūdens līmeņa, kāds vasarā nav retums, iespējams izkāpt uz stāvo klinšu piekājes maliņas.
Klintīm var piekļūt arī upes labajā krastā, taču tas nav tik vienkārši. Pirmkārt, jāizlaužas cauri visai mežonīgiem džungļiem, ko veido krūmi un kritalas, otrkārt, jābūt pietiekami manīgam, lai uzrāptos stāvajā pamatkrastā. Uz skatu kartītēs redzamo klinšu spicīti, kas ir neaizaugusi un tīra kā kuģa klāja priekšgals, ved šaura un vietām bīstama taciņa.
Kā atrast?
*Ģeogrāfiskās koordinātas: E25° 0,212' un N57° 15,024'.
*Gūdu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, senlejas pamatkrasta nogāzē, iepretī Līgatnes dabas takām, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Gaujas Nacionālajā parkā, Natura 2000 teritorijā.
Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
