Rīga +11°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Porsche un sporta auto – šie divi jēdzieni sader kopā tāpat kā boksera tips un seši cilindri, kā ZS un apgriezieni. Cufenhauzenieši ar saviem sporta auto ir radījuši īstas ikonas, motosporta pasaules čempionus, gadu desmitiem piešķīruši paātrinājumu vīriešu sapņiem. Viņi ir likuši mūsu asinīm vārīties. Un tagad Porsche uzpildās ar dīzeļdegvielu. Tas šķiet tikpat ticami kā Madonna, kas raksta grāmatu par šķīstību.
Un tieši Porsche! Cayenne pārkāpj visas robežas. Vai tad nepietika jau ar to, ka resnais apvidus rūcējs pabojā Porsche aristokrātisko ģenealoģisko koku? Tagad dižciltību aptraipīs arī eļļas motors.
Dīzelis Porsche? Tas taču nav iespējams!
Un kā vēl ir! Porsche ar kvēlsvecēm aizdedzes sveču vietā pārstāv senu tradīciju. Šā sporta auto veiksmīgākos dīzeļdegvielas patērētājus sauc Junior, Standard, Master un Super. Tie visi ir traktori, fermera sapņu agregāti, arāja sacīkšu zirgi. Un patiesi, reiz Porsche ar šiem lēnajiem auto pelnīja lielu naudu, no 1956. līdz 1963. gadam pat tika pārdots vairāk traktoru nekā 356. modeļa auto. Porsche traktori bija pietiekami lēti, robusti un daudzpusīgi, ar pārskatāmiem tehniskajiem risinājumiem.
Standard 218 V. Karmīnsarkans darba zirgs, ko pirms desmit gadiem ieguvu no kāda zemnieka pie Ditmaršenas. Protams, tagad ir īstais laiks pirmajam dīzeļu duelim: neaptēsts zemnieks, kas dzimis 1959. gadā, tiekas ar savu stilīgo mazdēlu. 25 ZS divcilindru motors tarkšķ pret 240 ZS V6 Common-Rail dzinēju. 7800 vācu marku sacenšas ar tā laika Cayenne vērtību – 56 436 eiro.
Cayenne pneimatiskā piekare vien ir dārgāka par visu aizvēsturisko senci ar tā pusgadsimtu seno cenu.
Nu, nekas. Nauda tikai sabojā raksturu, un šie abi tomēr nāk no viena staļļa Standard 218 V arī pieder pie ģimenes, vienalga, vai Porsche to grib vai ne. Ja runājam pavisam konkrēti, traktora izcelsme ir pat nedaudz tīrāka nekā Cayenne. Traktoros Porsche mēdza iebūvēt tikai savus motorus, no viena līdz četriem cilindriem, no galvas līdz pat rumpim no alumīnija. SUV savu lējuma bloku saņem no Audi.
Labi, labi, ir redzēti arī sliktāki orgānu donori, un mans Standard ne tuvu nav tik enerģisks kā šis modernais Audi dzinējs. 218. pirms pirmās ieklepošanās pamatīgi ilgi ievelk elpu. Rokasgāzi līdz pusei, ar divām sūkņa svirām 20 līdz 30 reižu jāiesūknē ar roku, kvēlsveces aizdegšanās, līdz pēdējai sekundei izbaudām dīzeļa piemiņas minūti, aizdedzes slēdzi līdz atdurei – un nu jau man dārgums ir modies.
Bububu-tak… tak… tak… Mašīna pukst, kaklā kasās, acis sūrst. Beidzot varētu braukt… ja vien… ja vien ātrumkārbas kloķis neķertos un neuzvestos tik stūrgalvīgi. Sajūgs ir tik stīvs, ka jau pēc otrās ātrumu pārslēgšanas sāk sāpēt augšstilba muskuļi, it kā kāds uz tiem lietu karstu eļļu.
Nepaiet ne desmit minūtes, kad večukiņš sasniedz savu maksimālo ātrumu – 25 km/h. Taču cīņa ar mašīnu vēl ir tikai sākusies – Standard gaita līdzinās kravas kuģim, nekādu amortizatoru un gandrīz nekādu bremžu. Toreiz bija tādi laiki.
Porsche ar dīzeļdzinēju bija domāti, lai novāktu ražu, nevis vestu sievu iepirkties.
Jo tieši tāds ir Cayenne liktenis šodien. Ar savu smalki sašūto ādas salonu, guldīts uz jutīgām pneimatiskajām atsperēm, noblīvēts ar vairākām kārtām skaņu izolējoša, bieza vilnas auduma, šis luksusa auto apdveš savus pasažierus ar komfortu un eleganci, pasargā ar iespaidīgo izskatu, iepriecina dvēseli ar jaudu. Kas attiecas uz piederību pie augstākās klases, Cayenne ir Porsche caur un cauri. Tas vieglā gaitā traucas cauri līkumiem, uz šosejas nemaldīgi turas joslā. Neviens konkurents nespēj to izdarīt labāk.
Tik daudz pirmklasīgu braukšanas izjūtu nespēj sabojāt pat dīzeļdzinējs. Audi V6 transplantācija drīzāk vēl vairāk paaugstina prasību latiņu. Jau tāpat jaudīgo 3,0 TDI Porsche ir uzlabojuši, kā vien mācējuši, arī motora skaņas līmenis kļuvis zemāks. Dzinējs nu murrā tikpat klusi kā benzīnnieks, tikpat ātri reaģē uz gāzes pedāļa nospiešanu, brīnišķīgi vienmērīgi atbrīvo jaudu un ar 9,3 litru degvielas patēriņu uzlabo arī cufenhauzeniešu ne pārāk labo CO2 bilanci. Žēl tikai, ka auto ne pēc kā neskan. Šādu bālumu mans Standard 218 neatļautos nekad – jau Ditmaršenā dzirdēsi, kā tas pukšķina Hamburgā.
Rezumējums
Porsche un dīzeļdzinējs – tīras aprēķina laulības. Pat ja traktors un SUV nāk no viena staļļa, pat ja tie ēd vienu un to pašu barību, tie tomēr ir divi pilnīgi nesalīdzināmi braucamie. Skaidrs, ka tehniķi arī pēc 50 gadu ilgas atturības vēl arvien perfekti pārzina dīzeļdzinēju tematiku. Vienkārši agrāk to nedrīkstēja.
Taču nu jātaupa arī Porsche un tā klientiem, bet visvairāk jāpiestrādā pie CO2 izmešu samazināšanas. Tādējādi beidzies ir dīzeļdzinēju embargo. Taču man Cayenne ar dīzeļdzinēju, par spīti jaudai un temperamentam, tomēr nešķiet īsts Porsche, jo vēderu kņudinošas skaņas un apgriezienu orģiju vietā nu ir vairs tikai tāli rūcieni un sintētiska piedziņa. Īstas aprēķina laulības.
