Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Karstums nav labākais sirds draugs. Lai gan – jāteic arī, ka īpašu pacientu pieplūdumu klīnikā mēs vasarā nejūtam. Acīmredzot sirds slimnieki lielākoties ir apzinīgi un, iestājoties lielākam karstumam, ievēro piesardzību un sevi saudzē. Tomēr dažas universālas lietas atgādināšu…
Paplašinās asinsvadi
Kad saulīte cepina, sliktā pašsajūta parasti saistīta ar šķidruma samazināšanos organismā. To karstā laikā galvenokārt zaudējam caur ādu svīstot, kā arī ātri elpojot. Tāpēc šajā laikā ir ļoti svarīgi dzert pietiekami daudz ūdens.
Kā jau zini, lai organisms funkcionētu, ķermeņa optimālā temperatūra ir 36,6 grādi. Atkarībā no ārējās vides temperatūras svārstībām tiek aktivizēti vairāki ķermeņa temperatūras regulēšanas mehānismi. Proti, aukstā laikā siltums tiek taupīts, bet karstā – organisms cenšas pats sevi atdzesēt.
Aukstumā zemādas asinsvadi saraujas, tāpēc samazinās ķermeņa siltuma zudums. Karstā laikā notiek pretējs process – zemādas asinsvadi paplašinās, ādas asinsrite paātrinās, un rezultātā pazeminās ķermeņa temperatūra. Svīšana un sviedru iztvaikošana nodrošina ķermeņa siltuma zudumu, savukārt šķidruma zudums pazemina asinsspiedienu un paātrina pulsu.
Latvijas klimatiskajos apstākļos gaisa temperatūra var svārstīties samērā plašās robežās, taču mūsu komforta zona ir 18–22 grādi. To, ka ziemā, zemā āra temperatūrā, organisma siltums jāsargā, saprot visi.
Mēs siltāk ģērbjamies, cenšamies ilgi neuzturēties ārpus telpām un dzeram siltu tēju. Ja aukstā ziemas dienā ilgāk atrodamies laukā, tad kustamies, ražojam siltumu, lai organismam būtu vieglāk.
Taču par to, ka organismam vasarā jāpalīdz tikt galā arī ar karstumu, dažreiz piemirstam.
Augstā temperatūrā riskam vairāk pakļauti mazi bērni līdz 3–4 gadu vecumam un gados vecāki cilvēki.
Vai nav par zemu, par augstu?
Katram, kam sirds nav vesela, regulāri jāseko līdzi savam asinsspiedienam un pulsam – īpaši situācijās, kad ir slikta pašsajūta. Pat nedaudz paaugstināts asinsspiediens virs 140/90mm Hg ievērojami palielina sirds un asinsvadu slimību risku, tāpēc tas aktīvi un jau laikus jāārstē.
Atgādināšu, ka norma –120/80mm/Hg, ko uzskata par ideālu rādījumu, – ir viena visos vecumos, taču normas robežās iekļaujas arī skaitļi, kas ir nedaudz zemāki par šo radītāju. Piemēram, ja tavs asinsspiediens ir 100/70 mmHg, taču jūties labi, par šiem cipariem nav jāuztraucas. Par nopietni zemu uzskatāms asinsspiediens, kas ir zemāks par 90/60mm Hg.
Karstumā, paplašinoties asinsvadiem, pastiprināti svīstot un zaudējot šķidrumu, asinsspiediens parasti pazeminās, taču atsevišķos gadījumos var arī paaugstināties.
Parasti tas notiek, kad saķer saules dūrienu – karstuma ietekme ir tik izteikta, ka uz to reaģē centrālā nervu sistēma, izraisot galvassāpes, nelabu dūšu, reiboni un bieži vien arī asinsspiediena paaugstināšanos. Tas ir ļoti bīstami!
Arī tad tev jāatvēsinās, taču, ja pusstundas laikā nesāc justies labāk, jāvēršas pēc ārsta palīdzības. Ja ir apziņas traucējumi, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība.
Slimai sirdij nepatiks arī krasas temperatūras svārstības. Piemēram, ja telpā, kur darbojas kondicionieris, ir vairāk nekā par desmit grādiem vēsāks nekā ārā.
Mehānismi, kas mūsu organismā regulē pielāgošanos apkārtējās vides temperatūrai, nepārslēdzas līdzīgi elektrības slēdzim, bet gan pakāpeniski.
Slikta pašsajūta var būt gan pie augsta, gan ļoti zema asinsspiediena, un tikai pēc sajūtām to nav iespējams konstatēt. Protams, lietojot asinsspiedienu pazeminošus medikamentus situācijā, kad spiediens karstuma dēļ jau tāpat ir pazemināts, pašsajūta neuzlabosies – būs tieši otrādi, tu jutīsies vēl sliktāk.
Ar slodzi prātīgi!
Karstā laikā vajadzētu izvairīties no lielas fiziskas slodzes. Protams, ikdienas sportošana nav aizliegta, taču šādām aktivitātēm jāatrod laiks agrāk no rīta vai vēlu pēcpusdienā, kad gaisa temperatūra vēl vai vairs nav tik augsta.
Kā jau sacīju, organismam ar karstumu jāpalīdz tikt galā. Fiziska slodze paplašina asinsvadus, veicina svīšanu un šķidruma zudumu – tātad ievērojami pastiprina visu to, ko jau pats par sevi izraisa karstums.
Reizēm pacienti pirms lielākas slodzes mēdz lietot nitroglicerīnu, taču jāņem vērā, ka tas ir nopietns medikaments, ko izmanto stenokardijas simptomu mazināšanai. Stenokardijas iemesls ir sirds koronāro artēriju jeb vainagartēriju sašaurināšanās.
Bez ārsta nozīmējuma nitroglicerīnu lietot nedrīkst. Pacientiem, kuriem tas izrakstīts, karstā laikā jāievēro īpaša piesardzība, jo nitroglicerīns var ātri paplašināt asinsvadus un pēkšņi pazemināt asinsspiedienu, kas karstuma dēļ jau tāpat, iespējams, ir pazemināts. Un tad rezultāts var būt ģībonis.
Mainīt devu?
Zāles, kuras lieto sirds mazspējas ārstēšanai, var negatīvi ietekmēt mehānismus, kas nodrošina organisma pielāgošanos karstajam laikam. Piemēram, karstuma izraisītā paātrinātā sirdsdarbība ir kompensējoša organisma reakcija uz to, ka samazinājies cirkulējošā šķidruma daudzums.
Ar paātrinātu sirdsdarbību tas cenšas uzturēt asinsspiedienu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu visu orgānu asinsapgādi. Medikamenti, kas mazina un stabilizē sirdsdarbības frekvenci un kurus lieto sirds mazspējas ārstēšanai, karstumā neļaus pulsam paātrināties.
Taču aplami ir domāt, ka zāļu iedarbība karstā laikā var pastiprināties vai pavājināties.
Medikamentu darbības mehānisms nav atkarīgs no gaisa temperatūras. Jautājums ir cits – ko mēs, lietojot medikamentus, vēlamies panākt?
Ja, pārkaršanas un šķidruma zuduma dēļ pazeminoties asinsspiedienam, jūties slikti, diez vai būs lietderīgi lietot urīndzenošus līdzekļus, kas vēl vairāk izvadīs šķidrumu no organisma un stāvokli tikai pasliktinās. Tāpat ir ar asinsspiedienu pazeminošiem līdzekļiem.
Ja spiediens jau tā ir zems, tad pazemināsies vēl vairāk. Diemžēl nav iespējams dot universālas rekomendācijas visām dzīves situācijām. Tāpēc iesaku zāļu lietošanu nekoriģēt pašai, bet konsultēties ar ģimenes ārstu. Ne vienmēr medikaments ir atceļams, dažreiz nepieciešama tikai devas korekcija.
Divi litri – nav par daudz?
Veselam cilvēkam dienā vajadzētu uzņemt 1,5–2 litrus ūdens. Sirds mazspējas un nieru slimniekiem šis daudzums jāierobežo atkarībā no slimības smaguma pakāpes. Karstā laikā papildu šķidruma uzņemšana šādiem pacientiem var būt problemātiska. Labākais risinājums ir maksimāli sargāties no karstuma ietekmes.
Stipri svīstot, karstā laikā zaudējam ne tikai ūdeni, bet arī sāļus, taču tādēļ nevajag bērt sāli pie ūdens, kā nereti iesaka. Pat ļoti karstā laikā daudz svīstot, sāls zudums svīšanas dēļ nav nozīmīgs – mēs to uzturā uzņemam pietiekami.
Svarīgs ir organisma šķidruma balanss, lai uzņemtais un izdalītais daudzums būtu līdzsvarā. Ja esi vesela, papildu šķidruma slodze tavam organismam nav problēma. Taču sirds mazspējas gadījumā sirds ar to var netikt galā, tāpēc var rasties tūska, kā arī pastiprināties citi akūtie un hroniskie sirds mazspējas simptomi, kā sirdsklauves un aizdusa.
Uzskaitīt ikdienā uzņemto un izdalīto šķidrumu var palīdzēt arī ikdienas svara kontrole.
Ja kilogrami pieaug, visticamāk, uzņemtā šķidruma daudzums ir bijis par lielu.
Parūpējies par savu sirdi!
Palīdzi sev pati!
- Valkā vieglu, gaišas krāsas un brīvi piegulošu apģērbu! Gaišs apģērbs atstaro saules starus, nevis absorbē tos kā tumšs apģērbs. Vieglāks un brīvāks apģērbs ļaus siltumam izplūst un labāk palīdzēs dabiskajiem svīšanas procesiem ķermeni atvēsināt.
- Ja apmeklē brīvdabas koncertu vai citu pasākumu, kurā neizbēgami sanāk uzturēties saulē, noteikti lieto galvassegu!
- Ēd vieglu ēdienu! Gremošanai nevajadzētu radīt papildu slodzi ķermenim, kas cieš no karstuma. Mazāk lieto olbaltumvielām un taukiem bagātus pārtikas produktus, bet vairāk pievērsies aukstā galda ēdieniem, piemēram, salātiem un augļiem, kuriem ir augsts ūdens saturs un kas ir labs vitamīnu un minerālvielu avots.
- Vēdini telpas, ja ārā ir vēsāks nekā mājās!
- Nedzer alkoholu vai dzērienus ar kofeīnu vai glikozi! Tie var veicināt organisma atūdeņošanos. Atceries, ka tējai un kafijai piemīt urīndzenošs efekts, kas arī palielinās šķidruma zudumu.
- Ja sajūti vājumu un reiboni, centies atrast kādu vēsāku vietu vai vismaz ēnu. Apgulies – vislabāk tā, lai kājas būtu nedaudz augstāk par sirds līmeni, un dzer daudz ūdens. Lai palīdzētu mazināt ķermeņa temperatūru, ādu vari apsmidzināt ar vēsu ūdeni.
