Rīga +11°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
10 jautājumi par Covid-19 vakcīnu
Atbild profesore Dace Zavadska.
1. Kas šobrīd zināms par to, cik droša ir kovidvakcīna?
Pēc jebkuras vakcinācijas ļoti retos gadījumos var sākties anafilaktiskais šoks, kas ir ļoti nopietna alerģiska reakcija. Tas var sākties arī, piemēram, pirmo reizi saņemot antibiotikas vai kādu citu medikamentu vēnā, ja pret kādu tā sastāvdaļu ir izteikta alerģiska reakcija.
Šāds risks pastāvēja arī pirms kovida, tāpēc visur, kur veic vakcināciju, personāls ir tam gatavs – visos vakcinācijas kabinetos ir nepieciešamais pirmās palīdzības ekipējums, tajā skaitā adrenalīns, kuru šādos gadījumos ievada pacientam. Tagad kovidvakcinācijas kabinetu aptieciņās jābūt epipenam – pildspalvveida šļircei, kas satur adrenalīna šķīdumu, kuru var ievadīt acumirklī. Vairs nav jātērē pat minūte, lai adrenalīnu pudelītē atšķaidītu un ievilktu šļircē, kā tas bija agrāk.
Ja pēc vakcīnas dūruma vietā parādās apsārtums, sāpīgums, ja ir galvassāpes, sliktāka dūša, drudzis un citas līdzīgas reakcijas, tās izzūd dažu dienu laikā, jo ķermenī notiek imūnsistēmas atbildes reakcija.
Šīs izpausmes nav veselībai kaitīgas, bet, ja nu tās šķiet grūti izturamas, tad palīdzēs tādi vienkārši un sen pazīstami pretiekaisuma un sāpes mazinoši medikamenti kā paracetamols vai ibuprofēns.
2. Vai var būt vakcīnas blaknes, kas var parādīties pēc gada, pieciem, desmit?
Kovida vakcīnā nav nekā tāda, kas varētu ietekmēt veselību pēc tik ilga laika.
3. Cik ātri pēc vakcinēšanās izveidojas imunitāte?
Aizsardzība pret vīrusinfekciju veidojas no organisma šūnu imunitātes un antivielām. Tiklīdz caur muti un degunu cilvēkā iekļūst vīruss (patiesībā daudzi vīrusi), tas piestiprinās gļotādas šūnai, lai tur vairotos.
Kā rīkojas vakcinētā cilvēka imūnsistēma? Pirmkārt, antivielu uzdevums ir šo vīrusu pamanīt un neļaut iekļūt šūnā. Antivielas noklāj un bloķē vīrusa pīķveida izaugumus, un, ja vīrusam vairs nav pīķīšu, tas nevar iekļūt šūnā. Taču antivielas nevar bloķēt uzreiz visus vīrusus, kāds tomēr iekļūst šūnā un sāk tur vairoties. Tad nāk talkā šūnu imunitāte, kas panāk, ka inficētās šūnas uzreiz tiek pamanītas un iznīcinātas.
Savukārt tos vīrusus, kuri jau savairojušies šūnā, iznīcina antivielas. Kas notiek vēl pēc tam? Tiklīdz organismā ir iekļuvis ienaidnieks – SARS-CoV-2 vīruss – un sākušas darboties jau gatavās antivielas un šūnu imunitāte, uzreiz tiek novadīti signāli arī uz kaulu smadzenēm un citiem imūnsistēmas orgāniem, un tur tiek izmesti papildspēki, lai cīnītos ar infekciju. To var panākt ar vakcīnas palīdzību.
Imūnsistēmas apmācības process sākas uzreiz, tiklīdz ievadīta vakcīnas pirmā deva.
Pēc 28 dienām tiek sasniegta augstākā aizsardzības pakāpe. Bet, lai tā noturētos ilgāk, nepieciešama vakcīnas otrā deva.
4. Cik ilga būs ar vakcīnu iegūtā aizsardzība?
Pēc pārslimota kovida pastāv ļoti maza varbūtība, ka pirmo trīs mēnešu laikā cilvēks varētu inficēties atkārtoti. Savukārt pēc vakcinēšanās gan šūnu imunitāte, gan antivielu līmenis ir daudz augstāki un imūnā atmiņa ir krietni noturīgāka nekā pēc pārslimošanas.
Taču, lai spriestu, vai tāda tā turēsies gadu vai divus, vai piecus, vajadzīgs laiks.
Antivielas ik pēc laika noteiks brīvprātīgajiem, kas iekļauti kovidvakcīnu pētījumos.
Protams, Latvijā antivielu analīzes visiem vakcinētajiem netiks veiktas, taču mēs noteikti uzzināsim, ja kādam no viņiem būs pozitīvs kovida tests vai arī cilvēks nonāks slimnīcā ar kovidu. Dati krāsies visās Eiropas valstīs, un arī pēc tiem varēs izdarīt secinājumus.
5. Kas notiek, ja cilvēks ir inficējies, bet viņam vēl nav simptomu un viņš šajā laikā vakcinējas?
Nekas slikts. Vakcīna noteikti nepadarīs slimības gaitu smagāku. Mēs nevaram sacīt, ka vakcīna palīdzēs veseļoties. Bet tas, ko mēs noteikti zinām, – cilvēku, kuram ir pozitīvs kovida tests un kurš jūtas labi, droši drīkst vakcinēt.
6. Vai cilvēks var inficēties drīz pēc pirmās vakcīnas – laikā starp abām vakcinēšanās reizēm?
Tā var notikt, jo kovidvakcīna, tāpat kā citas vakcīnas, simtprocentīgi nepasargā no inficēšanās. Svarīgs arī laiks, cik dienu pagājis pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas.
Ja pagājis gandrīz mēnesis, tad šūnu imunitāte un antivielas jau ir izveidojušās, un tas varētu palīdzēt cīņā ar īsto koronavīrusu. Vakcinēšanās grafiks gan tad nobruks. Jo – ja cilvēkam ir pozitīvs kovida tests, viņam ir noteikta karantīna. Tad vakcīnas otro devu viņš saņems, tiklīdz drīkstēs iziet no mājas un doties uz vakcinācijas kabinetu. Bet no jauna gan vakcinācija nav jāuzsāk.
7. Pfizer/BioNTech vakcīnas transportēšanai un glabāšanai jānotiek mīnus 75 grādu temperatūrā! Vai tas būs iespējams mazajās ģimenes ārstu praksēs, kur tādu uzglabāšanas iekārtu nav?
Tāpēc tur nav arī paredzēts piegādāt Pfizer/BioNTech vakcīnu, ar to strādās lielajos vakcinācijas centros. Tiek arī veidoti saraksti, cik cilvēku saņems vakcīnu, un tieši tik devu flakonos aizved uz konkrēto vakcinācijas kabinetu. Pēc atsaldēšanas Pfizer/BioNTech vakcīnu var piecas dienas turēt parastā ledusskapī.
Mazie vakcinācijas kabineti un ģimenes ārstu prakses, mēs ceram, janvāra beigās varēs saņemt AstraZeneca vakcīnu, kurai ir vienkāršāki glabāšanas un ievadīšanas noteikumi.
8. Ja cilvēks izslimojis kovidu, vai viņam tik un tā jāvakcinējas?
Mēs, infektologi, to noteikti iesakām.
9. Vai pēc vakcinēšanās varēs nenēsāt masku un neievērot distanci?
Nē, pagaidām arī pēc vakcinācijas pret Covid-19 ir jāturpina ievērot visus noteiktos drošības pasākumus. Jo infekcijas izplatība ir liela un vakcinēto cilvēku skaits vēl ir mazs.
Pagaidām mums arī nav datu par to, cik ļoti Pfizer/BioNTech vakcīna spēj ietekmēt vīrusa transmisiju.
Teorētiski it kā skaidrs – sastopoties ar vīrusu, tas vakcinētā cilvēka organismā uzturas īsu brīdi un tur nevairojas, tātad viņš nevar aplipināt citus. Bet zinātnisku datu par to vēl nav. Varbūt vakcinētais cilvēks kādu laiku šo vīrusu tomēr var pārnēsāt elpceļos un apdraudēt citus? Tādēļ pagaidām pēc vakcinēšanās tiek lietoti aizsardzības līdzekļi un ievēroti drošības noteikumi. Citi vakcīnu radītāji, piemēram, AstraZeneca, savos pirmsreģistrācijas pētījumos jau ir iekļāvuši arī šo vīrusa transmisijas aspekta izpēti.
10. Vai vakcīnu var nopirkt par savu naudu?
Nē, par naudu kovidvakcīnas vismaz tuvākajā nākotnē – 2021. gadā – nebūs nopērkamas.
Pirms vakcinēšanās jāaizpilda anketa
Ķirurģe Linda Kokaine ir viena no mediķiem, kuri īpaši apmācīti strādāt ar vakcīnām pret Covid-19: «Esmu iesaistīta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vakcinācijas kabineta darbā – veicu pacientu anketēšanu, atbildu uz viņu jautājumiem. Anketā ir 13 jautājumi, uz kuriem jāatbild pirms vakcinēšanas, – par veselības stāvokli un līdzšinējām alerģiskām reakcijām, ja tādas bijušas; vai ir jau pārslimots Covid-19 u. c.
Sievietēm arī jāatbild, vai pašlaik nav grūtniecības un vai nebaro bērniņu ar krūti. Kāpēc visi šie jautājumi? Lielākā daļa no tiem ir tikai ārsta zināšanai, un atbilde jā nenozīmē, ka vakcinēties nedrīkst. Izņēmums ir, ja pieredzētas smagas alerģiskas reakcijas uz konkrētiem elementiem šīs vakcīnas sastāvā, – tad vakcinācija nav veicama.
Savukārt, ja iepriekš bijušas kādas citas alerģiskas reakcijas, vakcinēties drīkst, tikai jāpievērš īpaša uzmanība pašsajūtai tuvāko minūšu laikā – akūtas alerģiskas reakcijas parasti izpaužas tūlīt pēc medikamentu ievadīšanas.
Vakcinācijas kabinetos ārsti ir gatavi tūlīt sniegt pirmo palīdzību, ir pieejami medikamenti palīdzībai anafilaktiskā šoka gadījumos.
Strādājot vakcinācijas kabinetā, līdz šim vēl ne reizi neesmu piedzīvojusi, ka kādam būtu alerģiska reakcija pēc Covid-19 vakcīnas. Un nevienam nav novērotas tūlītējas reakcijas uz vakcīnu. Pagaidām vienīgās man zināmās sūdzības – dažiem pēc injekcijas sāpējusi roka, kur izdarīts dūriens, citam vairāk, citam mazāk.»
Kā veidotas un kā atšķiras dažādas vakcīnas?
Eiropas Komisija noslēgusi līgumus ar sešu vakcīnu ražotājiem par to gatavo vai izstrādes stadijā esošo vakcīnu pieejamību visās ES dalībvalstīs, tiklīdz tās būs apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra. Šā gada laikā arī Latvijā, cerams, būs pieejamas sešas dažādas vakcīnas. Tās veidotas pēc trim atšķirīgām tehnoloģijām.
- Ziņnesis nosūta informāciju. Pfizer/BioNTech, Moderna un CureVac ražotās ir tā dēvētās mRNS (nukleīnskābju) vakcīnas jeb ziņneši. Tiek izveidota sintētiska mRNS, kas atdarina to, kuru savu infekciozo olbaltumvielu – tā dēvēto spike jeb pīķa proteīnu – veidošanai izmanto vīruss. Ar vakcīnu šī mRNS tiek ievadīta organismā, organisma šūnas to izlasa kā instrukciju un pašas veido pīķa proteīnu, tikai nekaitīgu. Cilvēka imūnsistēma to uztver kā svešinieku un sāk veidot pret to dabīgo aizsardzību. Ja cilvēks vēlāk nonāk saskarsmē ar SARS-CoV-2, imūnsistēma vīrusu atpazīst un ir gatava tam uzbrukt. Antivielas un T šūnas sadarbojas, lai nogalinātu pašu koronavīrusu, lai novērstu tā iekļūšanu organisma šūnās un lai nogalinātu jau inficētās šūnas.
Ziņneša tehnoloģija tiek lietota jau vairāk nekā desmit gadu. Līdz ar to Pfizer/BioNTech vakcīnai nav nekādas saistības ar īsto vīrusu.
Tas arī viens no iemesliem, kāpēc šīs vakcīnas tik lielā daudzumā un tik ātri var izveidot – nav vajadzīgs pats vīruss.
Tomēr tehnoloģija ir nestabila, tāpēc vakcīnas ievieto lipīdu apvalciņā un uzglabā mīnus 75 grādu temperatūrā.
6. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja Moderna vakcīnu, kas ir radīta ASV, bet Vācijā tapusī CureVac vēl gaida reģistrāciju.
- Nodod ziņu cita vīrusa apvalkā. Pēc citas tehnoloģijas radīta Oksfordas universitātes zinātnieku un AstraZeneca kopīgi izstrādātā vakcīna un Janssen vakcīnas kandidāts – tās abas ir vīrusa vektora vakcīnas. Proti, parastais adenovīruss, kas normāli izraisa to, ko mēs devējam par saaukstēšanos, ģenētiski pārveidots, lai vairs nespētu vairoties, un to izmanto kā nesēju, līdzīgi kā ziņnešu vakcīnām. Adenovīrusu vakcīnas ir pētītas un izmantotas gadu desmitiem, un tām ir vairākas svarīgas priekšrocības: stabilas, viegli ražojamas, viegli transportējamas, uzglabājamas ledusskapja temperatūrā (plus 2–8 grādos).
- Olbaltumvielu fragmenti. Savukārt Sanofi/GSK izstrādātais vakcīnas kandidāts ir proteīnu daļiņu vakcīna. Pēc šādas tehnoloģijas top arī vakcīnas pret B hepatīta vīrusu, garo klepu, meningokoku. Olbaltumvielu fragmenti atdarina koronavīrusa ārējo apvalku specifiskās daļas un tā ierosina organisma imūno atbildi. Arī te nav vajadzīgs vīruss, lai vīrusa daļiņas pavairotu un inaktivētu, bet tiek izmantots zinātnieku radītais spike proteīns.
Svarīgi!
Neviena no šīm sešām vakcīnām NAV dzīvā vakcīna. Līdz ar to var vakcinēt pilnīgi visus, arī tos, kuriem ir imūnsistēmas traucējumi vai kuri lieto medikamentus, kas novājina imūnsistēmu, – šīs sešas vakcīnas viņiem ir pilnīgi drošas.
Kāpēc vajadzīgas sešas?
Pirmkārt, tāpēc, ka vakcīnas vienlaikus vajag visai pasaulei, un viens ražotājs nespētu tās nodrošināt. Otrkārt, iespējams, laika gaitā parādīsies katras vakcīnas priekšrocības, piemēram, kādai varbūt ir augstāka efektivitāte vecākiem cilvēkiem vai pacientiem ar hroniskām slimībām.
ĀRSTU PAŠU PIEREDZE
Dace Zavadska: Jūtos ļoti labi
«Vakcinējos 29. decembrī, un jūtos ļoti labi. Arī nākamajā dienā pēc potes jutos tāpat kā iepriekš, vienīgi, kustinot roku, pavisam nedaudz jutu sāpīgumu injekcijas vietā. Taču tas bija mazāk izteikts nekā pēc gripas vakcīnas. Nākamajā dienā pēc vakcinēšanās noskrēju savu dienišķo trasīti un secināju: skriet ir tikpat viegli kā citās reizēs, un arī ātrums nav mazinājies – nekas nav mainījies.
Tiem, kuri šaubās vai baidās, es iesaku paanalizēt, kas tad ir pirmie, kuri savakcinējušies. Tie ir ārsti, kas strādā intensīvās terapijas un uzņemšanas nodaļās. Neirologi, kardiologi, onkologi, anesteziologi, infektologi, abu medicīnas augstskolu profesori – cilvēki ar izkoptu kritisko domāšanu.
Es pati savu personīgo paļāvību un brīvo gribu vakcinēties balstīju uz zinātniski pamatotām zināšanām par cilvēka imunitāti un citām vakcīnām.
Pfizer/BioNTech vakcīnai ir pārbaudīts viss, ko vien šobrīd var pārbaudīt, un šim procesam pastiprinātu uzmanību pievērsušas zinātniskās aprindas visā pasaulē. Vakcīna atbilst pilnīgi visām izstrādes, izpētes un apstiprināšanas prasībām, kādas piemērojam jebkurai reģistrētai vakcīnai, – pandēmijas dēļ nav bijis neviena atvieglojoša vai izslēgta nosacījuma – nekādu atlaižu!»
Linda Kokaine: Esmu priecīga, ka biju viena no pirmajiem
«Es tiku vakcinēta 30. decembrī, un pirms tam man nebija nekādu šaubu – vakcinēties vai ne. Vakcināciju veicu bez jebkādas iepriekšējas sagatavošanās, tieši todien biju dežurējošā ķirurģe Uzņemšanas nodaļā – vakcinējos un pēc tam turpināju dežūru. Dūriens bija plecā, un procedūra – ātra un mazsāpīga. Pēc vakcinācijas nebija nepatīkamu sajūtu, tikai nākamajā dienā nedaudz pasāpēja injekcijas vieta.
Revakcinācija plānota pēc trīs nedēļām, 20. janvārī. Līdz tai man nav jāievēro nekādi speciāli ierobežojumi – drīkstu iet dušā, nodarboties ar sportu, ja vēlos, lietot alkoholu. Un būtiski turpināt drošības pasākumus, jo imunitāte jau vēl nav izveidojusies, tā veidojas pakāpeniski un iegūst noturību tikai septiņas dienas pēc revakcinācijas. Un arī pēc revakcinācijas saslimšanas risks gan būtiski mazinās, taču vakcinētais joprojām var pārnēsāt infekciju, tādēļ jāturpina ievērot visi epidemioloģiskie ieteikumi.
Esmu ļoti priecīga, ka šis process pie mums ir sācies un ka man bija unikālā iespēja kļūt par vienu no pirmajiem, kas Latvijā vakcinēti.
Uzskatu, ka vakcinācija ir vienīgā iespēja kontrolēt šo infekciju.
Gaidu nākamo vakcinācijas reizi un ļoti ceru, ka imunitāte būs noturīga un sabiedrība būs atsaucīga uz aicinājumu vakcinēties.»
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
