Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
-
Ko fizioterapeits man var palīdzēt, ja sāp mugura?
Fizioterapeits var atrast cēloni sāpēm, piemēram, vāja vai pārslogota muskulatūra, nervu struktūru kairinājums, psihoemocionāla pārslodze, – un risināt konkrēto problēmu, izglītojot pacientu par sāpju cēloni un veidiem, kā ar tām cīnīties.
Fizioterapeits var parādīt pareizo virzienu un būt labs atbalsts ceļā uz dzīvi bez sāpēm.
Tomēr cilvēkam jāsaprot, ka pārsvarā būs smagi jāstrādā pašam, nevis fizioterapeitam, taču mēs esam priecīgi būt saviem pacientiem blakus un viņus motivēt. Dažkārt sāpju cēloņi nav izdibināmi, un tad, protams, jāizlīdzas ar simptomu mazināšanu. Ir reizes, kad sāpju cēlonis vairs nav fizioterapeita kompetence un pacients jānodod cita speciālista rokās, piemēram, onkologa, traumatologa un ortopēda vai psihoterapeita.
-
Vai drīkstu doties pie fizioterapeita, ja nav bijuši muguras izmeklējumi?
Noteikti. Fizioterapeitam ir daudz dažādu novērtēšanas metožu un prasmju, lai sāpju cēloni noteiktu arī bez papildizmeklējumiem. Ja kāds izmeklējums būs nepieciešams, tad fizioterapeits to rekomendēs vai arī nosūtīs pie cita ārsta speciālista – ja uzskatīs, ka problēmas cēlonis nav fizioterapeita kompetence.
Principā fizioterapeitam nav nepieciešams zināt pacienta diagnozi, jo mēs neārstējam diagnozi – mēs ārstējam sāpes.
Visai bieži noteiktā diagnoze neiet kopā ar reālo iemeslu, kāpēc sāp mugura. Piemēram! Pacients atnāk ar akūtām sāpēm, kas staro no krustiem pa kāju uz leju un apgalvo, ka tas ir no diska trūces, kura radioloģiski apstiprināta pirms pāris gadiem, bet, izmeklējot pacientu, izrādās, ka šīs sāpes nāk no savilkta sēžas muskuļa, kas nospiež nervu, un šoreiz tā nav diska trūce, kas provocē sāpes.
Lūk, video, kas parāda, kā fizioterapeits var veikt pacienta un viņa sāpju novērtēšanu, ja sāp muguras lejasdaļa.
-
Vai fizioterapeits var būt pat pirmais speciālists, pie kā doties, ja man sāp mugura?!
Būtībā jā. Jo bieži vien mēs izmeklējam visai plaši un dziļi. Ir dažādas metodes, ar kuru palīdzību izsecinām, kas par problēmu varētu būt. Cilvēks izpilda dažādus funkcionālos testus: būtībā mēs cilvēku izlokām visos iespējamos virzienos, liekam noliekties, apgulties, pietupties, palēkāt – lai provocētu tās sāpes, kuras viņš jūt ikdienā. Daudz palīdz anamnēzes ievākšana.
Mēs izjautājam cilvēku par sāpēm. Kad tās ir – dienas laikā vai naktī. Vai mugura sāp pie konkrētām kustībām – noliecoties, atliecoties, ilgstoši ejot vai darot konkrētus darbus…
Mēs veicam arī cilvēka iztaustīšanu, izpalpējam visu muskulatūru. Tāpat mēs varam manipulēt ar skriemeļiem, tos pakustinot, un tā saprast, kur atrodas vaina, – vai tā ir muskuļu un skeleta problēma, vai tomēr nāk no iekšējiem orgāniem, bet varbūt ar muguras sāpēm izpaužas psihoemocionāli pārdzīvojumi.
Pēc tam, vadoties pēc iegūtās informācijas, plānojam tālākās rehabilitācijas gaitu.
Visbiežāk cilvēks var pats sev palīdzēt, un mēs varam būt blakus un parādīt, kā. Tomēr ir reizes, kad vajag arī pasīvo terapiju, proti, fizioterapeita rokas uz pacienta muguras. Jo ir lietas, ko pacients pats mājās nevar izdarīt.
-
Vai fizioterapeits palīdz arī tad, ja muguras sāpes parādījušās pēc bērna piedzimšanas?
Protams! Vairumā gadījumu pacientēm, kurām sāp mugura pēc dzemdībām, vainu meklē pašā mugurkaulā, bet šeit jāņem vērā, ka sāpju cēlonis var būt pavisam cits, piemēram, diastāze jeb vēdera priekšējās sienas pavērums vai vāja iegurņa pamatnes un starpenes muskulatūra.
Šos jautājumus fizioterapeits ar pacienti noteikti izrunās konsultācijas laikā.
Sievietēm nevajadzētu kautrēties stāstīt par nesaturēšanu, hemoroīdiem, sāpīgu dzimumaktu, jo visas šīs problēmas ir risināmas.
-
Vai tad, kad akūti sāp mugura, vispār drīkst vingrot?!
Svarīgi zināt, kas ir akūto sāpju cēlonis. Pie konkrētiem stāvokļiem ne tikai drīkst, bet tas ir pat rekomendējams, jo pasivitāte bremzē audu mikrocirkulāciju, un šādos gadījumos labākās zāles ir kustība. Tad izmanto dažādas relaksācijas pozas un elpošanas vingrojumus.
Piemēram, kādreiz izveidojas tā dēvētais funkcionālais bloks, kad skriemeļi sabloķējas un nervam nav vietas, kur tam izgrozīties un apasiņoties, un cilvēks jūt mugurā akūtas sāpes. Šķiet, ka ir grūti piecelties, grūti staigāt…
Šādās situācijās pacientam parādām pirmās četrrāpus pozas, kā izšūpoties, vai pirmās stāvus pozas, kā cilvēks pats varētu izkustināt funkcionālo bloku.
Piemēram, mainot savu gaitu. Ja cilvēkam sāp mugura, ejot savā standarta gaitā, mēs viņam liekam iet ātrākā tempā lielākiem soļiem vai, tieši otrādi, mazākiem soļiem un lēnām, vai aizliekot rokas aiz muguras. Tas bieži vien akūtās sāpes noņem vai vismaz mazina. Mēs arī izstāstām, ko turpmāk darīt mājās. Viešam drošības sajūtu, ka kustēties vajag un ka kustēties ir labi.
Cik šādu konsultāciju vajag? Dažkārt pietiek ar vienu. Piemēram, ja muskulis ir saspazmējies un vairs nelaiž vaļā, mēs to atbrīvojam un cilvēkam mugura vairs nesāp.
Taču ne vienmēr tā notiek, viss ir ļoti individuāli. Svarīgi arī pie fizioterapeita atnākt pēc iespējas ātrāk.
Lai saprastu turpmāko ārstēšanās gaitu – vai tās būs kustības vai tomēr, ja mēs pie tāda slēdziena nonākam, dienas divas, trīs vai četras būs vajadzīgs daļējs miera režīms, kas jāpavada mājās pusguļus stāvoklī vai staigājot, bet noteikti ne sēdus. Šādā gadījumā, visticamāk, būs jāņem darbnespējas lapa, lai ļautu mugurai atpūsties un netraucētu dzīšanas procesam, ko mēs nevaram paātrināt. Darbnespējas lapu izraksta ģimenes ārsts.
Vēl kāda nianse… Nākot uz pirmo konsultāciju pie fizioterapeita, pirms tam nevajadzētu dzert pretsāpju zāles. Kāpēc? Ja cilvēks lietojis nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, mēs vairs īsti nevaram pateikt, pie kurām kustībām viņam sāp, un ir grūtāk nonākt pie gala slēdziena.
-
Vai ir iespējams, ka fizioterapeits man parāda, kā jāizpilda vingrojumi, un pēc tam turpinu vingrot mājās?
Viss ir iespējams. Šādos gadījumos gan jāsaprot, ka rezultāts, visticamāk, tiks sasniegts vēlāk, nekā tas būtu, vingrojot fizioterapeita uzraudzībā. Pēc pieredzes saku, ka vienas reizes apmeklējums strādā tiem pacientiem, kuriem kustība ir ikdiena, piemēram, sportistiem amatieriem vai tiem, kas sportojuši bērnībā un tagad to dara prieka pēc, jo viņiem kustību izpratne ir gana laba, lai apgūtu tehniku vienā piegājienā.
