Sekss bez vīrieša otrās sirds. Kāds tas ir?

Kāpēc vīrietis tomēr aizgājis pie daktera

Slikti stāv, toties labi tek – šāda neiepriecinoša perspektīva paveras vīrietim, kuram nozīmēta prostatas ļaundabīgā audzēja operācija.

Protams, šīs operācijas alternatīva ir priekšlaicīga nāve, taču daudziem vīriešiem dzimumdzīve ir gandrīz vai dzīves sinonīms.

Tāpēc domas par inkontinenci un impotenci, kā zinātniski sauc pēc prostatas operācijas novērojamo urīna nesaturēšanu un erekcijas trūkumu, viņus iedzen gandrīz tikpat lielā izmisumā kā domas par šķiršanos no šīs pasaules. Ir pieredzēts, ka daži izvēlas labāk pāris gadus turpināt dzīvi iepriekšējā kvalitātē, un tad lai notiek, kas notikdams, nekā ļauties medicīniskām manipulācijām.

Taču vairākums tomēr izšķiras par dzīvības glābšanu.

Un vīrieti interesē: vai pēc prostatas, sauktas arī par vīrieša otro sirdi, ļaundabīgā audzēja operācijas viņš var cerēt arī uz kaut ko vairāk un – vai viņam būtu lieki nolemtības pašaizliedzībā dzīt savu sievu vai mīļāko meklēt citu vīrieti? 

– Dakter, vai vīrieša otrās sirds operācija nozīmē, ka par mīlas priekiem būs jāaizmirst?

– Nē. Prostatas jeb, latviski sakot, priekšdziedzera operācijas ir divu veidu. Prostatas labdabīgā hiperplāzija attīstās dziedzera iekšējā daļā. Pēc labdabīgās hiperplāzijas operācijas, kad prostatas vidējo daļu endoskopiski izņem laukā, parasti nav nekādu komplikāciju, kas atstātu iespaidu uz dzimumdzīves kvalitāti.

Pēc trim mēnešiem operētā vieta sadzīst pilnībā, bet dzimumdzīve var atsākties jau ātrāk.

Šī operācija neietekmē mīlēšanos, tikai ejakulācija ir tā sauktā sausā – ejakulāts (sēkla) nevis iznāk laukā, bet ietek urīnpūslī, jo muskulis, kas to neļāva, nu ir izgriezts.

– Bet kā ar orgasmu?

– Orgasms ir.

– Kāds ir otrais prostatas operāciju veids?

– Ja vīrietim ir prostatas ļaundabīgā slimība, tad tiek veikta radikāla prostatektomija – orgānu izņem laukā. Jo prostatas audzējs ir multifokāls, tam bieži ir vairāki lokusi, nevis tikai viens bumbulis, kā plaušu vai nieru audzējiem, tāpēc standarta operācija šādos gadījumos ir prostatas pilnīga izņemšana.

– Vai var iztikt arī bez operācijas?

– Kā jebkura ļaundabīga slimība, prostatas vēzis apdraud cilvēka dzīvību, izplatoties metastāzēm. Šobrīd medicīna ir tiktāl attīstījusies, ka prostatas ļaundabīgos audzējus atkarībā no to šūnu tipa un uzvedības iedala divās grupās: maznozīmīgs audzējs un nozīmīgs audzējs. Maznozīmīgie attīstās tik lēni, ka tie ar lielu varbūtību cilvēkam viņa dzīves laikā nerada problēmas.

– Cik droši iespējams noteikt, vai atklātais audzējs tiešām būs maznozīmīgs?

– Ar 90 procentu varbūtību. Tāpēc vairs neoperē visus audzējus – daļa tiek aktīvi novērota, to pēdējo gadu medicīnas attīstība pieļauj.

Vienkārši ir daļa audzēju, kurus nevajag ārstēt, jo ārstēšana sagādās vairāk bēdu nekā neārstēšana.

Tātad vīrietim tiek saglabāta dzīves kvalitāte, un viņš ar lielāko varbūtību nomirs no vecuma vai kādas citas kaites un nevis no prostatas audzēja.

Otra lieta, kur medicīna gājusi uz priekšu, – atrodot vīrietim prostatas audzēju, to var novērot gadu vai divus, kamēr audzējs pieaug apjomā, un tikai tad izoperēt, līdz ar to šos gadus pacientam ar onkoloģisku slimību saglabājot dzīves kvalitāti.

– Tas attiecas tikai uz jauniem vīriešiem?

– Nē, uz pacientiem, kuriem ir indicēta operācija. Par jauniem šajā gadījumā tiek uzskatīti pacienti līdz 70–75 gadu vecumam.

– Vai viņiem dzimumdzīve ir aktuāla?

– Te nav svarīgs vecums, jo citam arī četrdesmit gados dzimumdzīves nav! Pirms operācijas ar pacientu tiek runāts par to, vai dzimumdzīve viņam ir vai nav, un atkarībā no tā arī izvēlas ārstēšanas veidu vai operācijas tipu.

– Ja dzimumdzīves nav, tad ārsts var griezt drošāk?

– Mūsdienu tehnoloģijas ļauj veikt saudzējošas operācijas.

– Prostatas vēža riska grupa ir vīrieši vecumā pēc 50 gadiem, visbīstamākā desmitgade esot 60–70 gadi. Kas var izraisīt prostatas ļaundabīgo audzēju vecumā pirms 50 gadiem? Iedzimtība?

– Pagājušajā gadā man bija trīs pacienti jaunāki par 40 gadiem, un iedzimtību varēja vainot tikai vienā gadījumā.

– Ar kādām komplikācijām vīrietim jārēķinās pēc prostatas izņemšanas?

– Ir divas galvenās – erekcijas traucējumi un urīna saturēšanas traucējumi pie slodzes.

– Slikti stāv, toties labi tek…

– Urīna nesaturēšanai jeb inkontinencei vajag pāriet vai stāvoklim ievērojami uzlaboties pusgada laikā. Operācijā tiek izņemts viens no diviem slēdzējmuskuļiem, un organismam vajadzīgs adaptācijas periods.

Urīna inkontinence pēc operācijas ir faktiski jebkuram.

Jo jaunāks vīrietis, jo mazāk tā ir izteikta, tāpēc ka muskuļi spēcīgāki. Pēc pusgada inkontinencei vajadzētu pāriet, bet jārēķinās ar to, ka pie smagāka darba kāda pilīte varētu ietecēt…

Savukārt erektilā disfunkcija, stāvēšana, atkarīga no operācijas veida – proti, vai nervs tiek saglabāts vai izņemts laukā.

– Un operācijas veids atkarīgs no audzēja veida?

– Arī. Taču nervus saudzējošas operācijas tika izgudrotas pirms divdesmit gadiem, un vecākas paaudzes ķirurgi vairāk pievērš uzmanību onkoloģijai, nevis nerviem.

Mūsu princips ir nervus pēc iespējas saglabāt.

– Vai no tā būtu jāsecina, ka prostatu labāk operēt pie jaunākiem ķirurgiem?

– Nē, runa ir tikai par kopējo tendenci. Nervu saglabāšana nozīmē to, ka uzlabojumi ir pēc pusgada un pilnīga atlabšana no operācijas – pēc diviem gadiem.

– Un šajā laikā nekādas dzimumdzīves?! 

– Ja cilvēks grib, mēs dzimumdzīvi nodrošinām. Pirmais variants ir dzert fosfodiesterāzes inhibitorus: Viagra, Levitra, Cialis vai Spedra tabletes. Atkarībā no medikamenta erekcija būs no 4 līdz 24 stundām pēc tabletes lietošanas.

– Erekcija nepārtraukti ilgs 24 stundas?!

– Nē, tā iestāsies tikai tad, ja vīrietim būs uzbudinājums.

– Cik ātri var sākt lietot šīs tabletes?

– Jo ātrāk, jo labāk, lai attiecīgā funkcija var atjaunoties.

– Vai tabletes var arī nepalīdzēt un iegāzt atbildīgā brīdī?

– Jā, līdz pusgadam pēc operācijas arī no tām var nebūt efekta. Tādā gadījumā tiek veiktas tā saucamās intrakavernozās injekcijas jeb injekcijas dzimumloceklī, kas paplašina asinsvadus, asinis pieplūst un ir erekcija.

Ārsti to var nodrošināt jebkuram, ja vien vīrietis grib!

Viņš iemācās sev pats mājās injicēt, protams, dakteris pirms tam apmāca, kā, un nosaka devu. Erekcija iestājas apmēram pēc 15 minūtēm un ilgst apmēram stundu.

– Bet ja nu erekcija nepāriet?

– Tā gadās ārkārtīgi reti. Ja erekcija nepāriet pēc četrām stundām, jāvēršas slimnīcā. 

– Vai injicēšanas laikā vīrietis sev nevar nodarīt pāri?

– Nē. Sliktākais, kas iespējams, ja viņš netrāpa kavernozajā ķermenī, bet blakus – tad vienkārši nav efekta.

– Erekciju droši vien ietekmē arī vīrieša psiholoģiskais stāvoklis?

 – Jā, to ietekmē gan operācija (nervi operācijas laikā tiek stiepti, ievainoti, katram cilvēkam anatomija ir mazliet citāda un tā tālāk…), gan psiholoģiski faktori – apziņa, ka tev ir audzējs. Arī pēc brukas operācijas zināmam procentam vīriešu palielā vecumā erekcija neatjaunojas: tev tur sāp, kādus četrus mēnešus dzimumdzīves nav, un tad vairs īsti arī negribas…

Ir pētījumi, kas gan vēl nav apstiprināti, ka pēc operācijas jādzer minētās zāles, lai uzlabotu asinsriti dzimumloceklī arī bez dzimumdzīves.

Ja pēc pusgada stāvoklis ir uzlabojies un erekcija ir normāla, vīrietis var pārtraukt tablešu lietošanu. Savukārt, ja viņš lietojis injekcijas, tad var pāriet uz tabletēm. Ja erekcijas nav, injekcijas jālieto visu laiku.

– Bet ja arī injekcijas nepalīdz?

– Alternatīva ir protēze.

– Vai pašam vīrietim ar protēzi tiek kāds prieks no mīlēšanās?

– Protams, tiek. Jo galvenais prieks jau ir no locekļa galviņas, un tur nervu inervācija saglabājas.

Protēze ir divi piepūšami baloniņi kavernozajos ķermeņos. Bet, tā kā prostata ir izgriezta, ejakulāts neizdalās.

– Ir tikai patīkamas sajūtas?

– Jā.

– Bet tātad pēc prostatas ļaundabīgā audzēja operācijas vismaz uz pusgadu par jēdzīgu dzimumdzīvi jāaizmirst?

– To jāmēģina atjaunot – jo ātrāk, jo labāk. Jo ilgāk to neatjauno, jo vairāk var ielaist.

Divi gadi ir periods, kura laikā stāvoklis pilnībā uzlabojas, bet uzlabojumi mēdz sākties arī agrāk. Pacientam var uztaisīt ļoti labu operāciju, kad viņam būs normāla erekcija, kas sāksies pēc pusgada un pilnīgi normāla būs pēc diviem gadiem.

Bet, ja viņam neviens to nav izstāstījis, viņš nelieto zāles, pusgadu viņam nav erekcijas, viņš par to nedomā un pat aizmirst, cik jauki tas kādreiz bija…

Protams, runa ir par gadījumiem, kad erekcija pirms operācijas ir bijusi normāla un cilvēks grib to saglabāt. Ja erekcija nav bijusi normāla, tad pēc operācijas būs ļoti grūti, bet, ja ir bijusi, jāveic noteikti soļi, lai to atjaunotu. Un, protams, jāsaprot, ka operācija tiek veikta, lai glābtu cilvēka dzīvību nākotnē, un ka tas prasa kaut kādus upurus.

– Ja prostatas vēzis ir labi atklājams un operējams, kāpēc no tā joprojām mirst? Tikai tāpēc, ka vīrietis pats laikus nav gājis uz pārbaudēm?

– Prostatas audzējs ir biežākais vīriešu ļaundabīgais audzējs. Tas var būt katram trešajam, bet vienam no desmit šis audzējs ir klīniski nozīmīgs – proti, tāds, kas jāārstē. Trīs procenti no prostatas vēža mirst – vai nu slimība bijusi ļoti ielaista, vai arī audzējs ir tik agresīvs, ka attīstās ļoti strauji.

– Tātad vīrietis var arī regulāri iet uz pārbaudēm, bet tomēr audzējs izrādās viltīgāks?

– Principā uz pārbaudēm jāiet reizi gadā, bet, ja audzējs attīstās ļoti strauji, tad reize gadā var izrādīties par retu.

– Tad jau vajadzētu visiem vīriešiem pēc sešdesmit reizi pusgadā pārbaudīties, un nāves gadījumu tikpat kā nebūtu!

– Problēma tāda, ka prostatas vēža agresīvās formas ir retas. Ja visā dzīves garumā pārbaudītu tūkstoš vīriešu, trijiem simtiem mēs atrastu audzēju, simtam tas būtu jāārstē, un 20–30 pacientiem audzējs būtu agresīvs, viņus vajadzētu kontrolēt katru pusgadu. Ja tūkstoš slimnieku 40 gadu garumā jākontrolē divreiz gadā, lai tiem 20 vīriešiem laikus atrastu agresīvo audzēju, valstij tas nozīmē ļoti lielas izmaksas.

– Tātad vīrietim par savu veselību jādomā vispirms pašam?

– Protams. Jāsāk ar vizīti pie urologa, un viņš pateiks, cik regulāri jānāk pārbaudīties, – viens varēs nākt reizi piecos gados, otram labāk ierasties ik pa pusgadam.

– Ko darīt, ja vīrietim par ārsta ieteikumiem nav pilnīgas pārliecības?

– Latvijā ir vērojams pretējs fenomens, ka pacients aiziet pie ārsta, tas viņam kaut ko pasaka, un pacients viņam akli tic. Normāli būtu divi viedokļi, ja vien attiecīgais ārsts jau nav sekmīgi ārstējis pacientu vai viņa radiniekus.

Ja viens ārsts tev saka: «Jāgriež!», ir tikai normāli, ka pacients iegūst vēl vienu viedokli, lai saprastu, vai tiešām jāgriež.

Ja cilvēks, lai nopirktu kādu lietu 50 eiro vērtībā, izstaigā vairākus veikalus un izpēta internetu, kāpēc lai viņš rūpīgāk nepainteresētos par procesiem, kas saistīti ar viņa dzīves kvalitāti un dzīvību?

– Bet kā ārsts uztvers šādu konsultēšanos pie citiem dakteriem? Piemēram, vai jūs pašu tas neaizskar?

– Ja redzu, ka pacients nav pilnīgi pārliecināts par maniem slēdzieniem, tad es viņu pat spiežu iet pie cita ārsta. Manuprāt, tas ir kā indikators: ja ārsts uztraucas, ka pacients iet konsultēties arī pie cita ārsta, tas nozīmē, ka pie šā ārsta iet tiešām nevajag, jo viņam ir kas slēpjams!

Visās universitātes slimnīcās ir konsiliji, mēs visus gadījumus analizējam.

Tas ir interesanti pašam, jo tu iegūsti zināšanas un praksi, un tas ir interesanti arī pārējiem. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka neviens cilvēks nav Dievs, viņš kādā brīdī var kļūdīties. Tāpēc ir labi, ja ir vairāki viedokļi un tie tiek analizēti, lai pieņemtu pareizu lēmumu.

– Ja līdz tam vīrietim bijusi normāla dzimumdzīve, kādai būtu jābūt viņa sarunai ar sievu pirms operācijas?

– Pirmkārt, viņam pašam jāsaprot, kas un kā, un jāizrunājas ar ārstu.

– Bet ar sievu?

– Jāsaprot viens – ja operācija ir pareizi nozīmēta, tad mēs cīnāmies par to, lai cilvēks dzīvotu. Citādi slimību var ielaist un viņš nomirs. Ja dzimumdzīve vēl pāris gadus ir tik svarīga, ka tās dēļ pēc tam var mirt, tad, protams, tas ir apspriežams jautājums (smaida). Pie manis bieži vien pirms operācijas atnāk slimnieks ar sievu, un mēs visu izrunājam trijatā, jo vīrietis pats nespēj visu profesionāli izstāstīt un atbildēt uz savas sievas jautājumiem.

– Kā sieva var palīdzēt pēc operācijas? Ar pacietību?

– Ar savu atbalstu un attieksmi. Ja ir normāla ģimene, tā tas arī notiek.