Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rūdīties var pilnīgi visi!
Vēl vairāk – tas ir nepieciešams, jo ar savu komfortablo dzīvošanu mēs diemžēl esam sevi iedzinuši civilizācijas slazdā. Proti, mums vairs nav, tā teikt, saskares ar ķermeņa termoregulācijas dabiskajiem kairinātājiem: izņemot vasaru, visu pārējo laiku dzīvojam satuntuļojušies – cimdi, zeķes, zābaciņi, jaka ar kapuci, silti mājokļi, ofisi, silts ir arī automašīnā, vilcienā, autobusā, veikalā.
Līdz ar to pietiek vienreiz izmirkt un dabūt slapjas kājas vai iekļūt kārtīgā caurvējā, lai nākamajā rītā pamostos ar iesnām.
Rūdīšanās veidi, lai atmodinātu un uztrenētu savu ķermeņa dabisko spēju adekvāti reaģēt uz aukstumu un citu veidu stresu, lai pretotos saaukstēšanās slimībām (un ne tikai!), ir daudzi dažādi, atšķirīgi – gan stipriem un veseliem ļaudīm, gan biežajiem slimotājiem, gan tiem, kam ir visvisādas hroniskas kaites, gan bērniem – lieliem un maziem un ļoti maziņiem, zīdainīšiem. Šie piedāvātie rūdīšanās varianti – pavisam vienkāršas, pārbaudītas racionālas lietas jeb 7 vaļi – domāti normālam vidusmēra latvietim.
Draudzība ar vēsu ūdeni
Sāc ar parastu peldēšanos! Ja gaiss iesilst ap +25 grādiem, tad ezerā vai dīķī ūdens temperatūra varētu būt kādi +18 vai +20 grādi, jūrā – atkarīgs no vēja virziena, bet parasti vēsāks. Tas ir labs temperatūras kontrasts, lai sāktu rūdīties.
Un, ja būsi peldējis visu vasaru, turpini to darīt arī rudenī, cik vien ilgi spēj, tikai attiecīgi samazini ūdenī atrašanās laiku.
Vēsa duša vai, ja izmanto dabas labumus, regulāras peldes vēsā ūdenī sašaurina asinsvadus, līdz ar to paātrinās sirdsdarbība, aktivizējas asinsrite, un vienlaikus tiek kairināta nervu sistēma, paātrinās vielmaiņa. Pamatā tas notiek uz muskuļu darbības rēķina, jo saraujoties tie rada siltumu.
Kā darīt? Ja grūti saņemties, sāc ar kāju dušošanu, jo tās šajā ziņā ir visizturīgākās. Vēso dušas strūklu virzi no pēdām uz augšu līdz ceļgaliem, lai ķermenis aprod, un tad augstāk.
Norīvēšanās no rītiem
Iznes dārzā vai uz balkona bļodu ar siltu ūdeni, aplejies (nedrīkst salt!) un tad rīvējies. Visērtāk to izdarīt ar apmēram 100–120 centimetrus garu raupju frotē, lina vai džutas dvieli, kuru gareniski saloka, vai ar masāžas cimdu.
Tiesa, ja tev vairs nav ne divdesmit, ne trīsdesmit, tik gludi zīžainu ādu kā maza bērna dupsis rīvējoties tu vairs neiegūsi.
Bet jebkurā gadījumā situācija uzlabosies: āda tiks labāk apasiņota, saņems vairāk skābekļa un kļūs tvirtāka – precīzāk sakot, saglabās to tvirtumu, kas ir, un, ņemot vērā faktu, ka gadi skrien kā stirnas, tas nemaz nav peļams rezultāts.
Turklāt, ja tev ir zems asinsspiediens, rīvēšanās un rūdīšanās procedūras no rītiem palīdzēs dienu iesākt krietni možākam. Pilnīgi iespējams, uzlabosies arī imūnsistēmas darbība, un tas nozīmē, ka rudenī tevi mazāk apdraudēs saaukstēšanās un pārējie elpošanas ceļu vīrusi.
Kā darīt?
- Lai panāktu efektu, vajag rīvēties virzienā no perifērijas uz centru, sākot ar pēdām, virzīties uz augšu, uz sirdi un tāpat no plaukstām uz ķermeņa centru – kā tek limfa un venozās asinis.
Dvieli četrreiz gareniski saloki, lai sanāk desa, un, saņemot galus, velc ar katru roku, būs berzēšana no vienas puses uz otru.
Ar masāžas cimdiņu sanāks apļveida kustība, tāda veicina limfas atteci. Apļos aprīvē arī vēderu: no sākuma ap nabu mazos aplīšos, tad lielos apļos ap visu vēderu līdz krūtīm un līdz apakšai, pulksteņrādītāja virzienā.
- Cik ilgi un cik stipri? Vadies pēc sajūtām – leģendārā rīvēšanas meistare Inese Ziņģīte iesaka katru ķermeņa vietu izrīvēt septiņas reizes vai tikmēr, kamēr āda kļūst sārta un jūt siltumu. Sāc maigāk un pakāpeniski pieradini sevi masēties spēcīgāk. Bet nepārspīlē!
- Pēc rīvēšanās aplejies ar siltu ūdeni, jo, ja ir slapja silta miesa un vēss gaiss, ķermenis norūdās.
Gaisa peldes
Visefektīvāk tās iedarbojas dzestrā laikā, kad gaisa temperatūra ir aptuveni 17–20 grādi. Būšana svaigā gaisā pa pliko vai tikai vešiņā vai peldkostīmā norūda organismu.
Iesākumā gaisa pelžu ilgums varētu būt 5–10 minūtes, bet pakāpeniski šo laiku pagarini līdz stundai. Es saprotu, visdārgākais šobrīd ir laiks… Bet tu taču, saņemot savu gaisa dušu, vari darīt visu ko lietderīgu!
Svaigs gaiss + kustības
Cik vien spēj, uzturies ārā un fiziski kusties. Tā tu vairāk saņemsi skābekli, kas vajadzīgs tavai vielmaiņai un imunitātes stiprināšanai. Svaigs gaiss nāk par labu arī plaušām. Sēžot telpās, ierasts elpot sekli, gaiss iekļūst tikai plaušu augšdaļā. Savukārt atrašanās ārā un kustības veicina diafragmālo elpošanu.
Tas nozīmē, ka tu gaisu ievelc dziļi, līdz pat plaušu apakšai.
Šāda elpošana ienes organisma šūnās vairāk skābekļa. Kustības svaigā gaisā palīdz labāk uzsūkt barības vielas, un, vairojot dabisko iekšējo siltumu, uzlabo audu barošanos. Mežs šajā ziņā ir unikāla spēcinoša vieta. Starp citu, Japānā ir pat tāda profilaktiska un ārstēšanas metode – meža peldes (shinrin-yoku).
Ideālā gadījumā tā ir vairāku stundu lēna, bezmērķīga pastaiga pa mežu, kuras laikā elektroniskās ierīces ir atstātas mājās, lai pilnībā nodotos dabas baudīšanai un elpošanai.
Japāņu pētnieki ir tik tiešam zinātniski pierādījuši, ka meža peldes spēj palīdzēt normalizēt asinsspiedienu, pazemināt stresa hormonu līmeni, uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas, kā arī stiprināt imūnsistēmu.
Basām kājām!
Pēdās ir daudz, daudz nervu galiņu, kurus stimulējot, uzlabojas asinsrite, mazinās saspringums. Ej basām kājām pa zāli, pa smiltīm, izmēģini, cik interesanti pēdiņas gavilē, sastopoties ar granti, olīšiem, čiekuriem. Ej pa rasu! Šai aktivitātei nav laika ierobežojuma, to var darīt tik ilgi, cik vien fiziski iespējams. Ziemā basām kājām varēsi izskriet loku arī pa sniegu. Superīga sajūta un nāk par labu organisma aizsargsistēmai.
Ogas, augļi, dārzeņi – pilnām mutēm!
Kad tad, ja ne tagad, kad dārzos aug viskautkas ar vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem bagāts?! Šobrīd ir ideāls laiks, lai ēstu sabalansēti un daudzveidīgi, un, lai cik tas banāli neizklausītos, pilnvērtīgs uzturs ir viens no stipras imunitātes stūrakmeņiem. Rūdīšanās būs veltīga, ja galvenais ēdiens, no kā vasarā pārtiksi, būs saldumi, bulciņas un uz benzīntankā pirktām oglēm sadedzināts šašliks.
Esi pozitīvs!
Tieši tā, kā dzied Jānis Stībelis: Manā sejā smaidiņš iezadzies… Kaut kas pēkšņi manī mainījies, liekas viss tik jauks un tīrs, un es saku pašam sev – esi vienmēr pozitīvs, pozitīvs! Rūdīšanās vajadzīga arī nerviem.
Daudziem no mums visu laiku ir aktivizēta simpātiskā nervu sistēma un dzīvojam ar trauksmes izjūtu.
Jātrenē prasme iegūt mieru. Relaksācija kā garīgā bagātināšanās – lūdzu, pabaro savu dvēseli! Vienalga, kā, bet ar to, kas tev pašam rada pozitīvas emocijas, jo dvēseles miers un laimes hormons serotonīns mazina ķermenī stresu un stiprina aizsargsistēmu.
Rūdīšanās izdošanās noteikumi
- Galvenais – vajag sākt ar mazumiņu, pakāpeniski un turpmāk rūdīties regulāri.
- Rūdīšanās sāls: lai vasarā iegūto rezultātu saglabātu, rūdīšanās – jau ar citām metodēm – jāturpina arī vēsākā laikā. Ja līdz ar vasaras beigām beidzas arī rūdīšanās aktivitātes, iegūtais efekts pazudīs dažu mēnešu laikā.
