Rīga +17°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Būtībā mūsu acu zīlītes darbojas līdzīgi fotoaparātam. Tām sašaurinoties, varam iegūt labāku attēla asumu vairākos attālumos. Savukārt tumsā zīlītes paplašinās, lai uz tīklenes nokļūtu vairāk gaismas staru un mēs spētu labāk redzēt. Ja ir spilgta gaisma, tā mūs apžilbina, tāpēc zīlītes sašaurinās.
Acu zīlītes pasargā tīkleni arī no pārmērīgas saules staru iedarbības, taču, ja ir spilgta saule, aizsardzībai papildus vajadzēs saulesbrilles ar UV filtru.
Vēl zīlītes svarīgas, lai mēs varētu skatīties gan tuvumā, gan tālumā bez brillēm, kas iespējams, acu zīlītei un lēcai iesaistoties akomodācijas procesā (akomodācija ir acs pielāgošanās dažādā attālumā esošu priekšmetu aplūkošanai). Proti, skatoties tuvumā, zīlītes sašaurinās, bet, skatoties tālumā, paplašinās. Normāli zīlītes diametrs var būt no 1 līdz 8 milimetriem liels.
Tuvredzīgiem cilvēkiem biežāk ir platākas zīlītes, bet tālredzīgajiem – šaurākas. Turklāt tās sašaurinās arī līdz ar vecumu.
Zīlītes var būt ne tikai apaļas, bet arī ovālas, taču reizēm šāda forma liek aizdomāties par traumu vai kādu patoloģiju.
Kāpēc paplašinās
Normāli zīlītes kļūst platākas stresa brīžos, to nosaka simpātiskā nervu sistēma. Ne velti ir teiciens – bailēm lielas acis! Savukārt, ja zīlītes ir paplašinātas un nereaģē uz gaismu, vispirms būtu jāpārliecinās vai nav sliktākais variants – trešā nerva parēze. Tad slimajā pusē zīlīte ir plata, vairāk vai mazāk noslīdējis plakstiņš un acs vērsta uz ārpusi.
Trešo nervu mēdz nospiest aneirisma galvā, tāpat iemesls var būt cukura diabēts un dažādas infekcijas.
Lai to diagnosticētu, acu ārsts vai neirologs veic dažādus testus. Atklājot trešā nerva parēzi, pacientu papildus sūtām uz radioloģisko diagnostiku – datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses angiogrāfiju, lai noskaidrotu, tieši kāpēc trešais nervs tiek nospiests.
Citi zīlīšu paplašināšanās iemesli…
- Insults, migrēna, stipras galvassāpes. Tādas lietas nevar nepamanīt.
- Lietotie medikamenti. Antihistamīni jeb pretalerģijas zāles un deguna tūskas noņēmēji. Arī parkinsonisma slimnieku lietotās zāles, tricikliskie antidepresanti un medikamenti, ko izmanto pret trauksmi. Urīna nesaturēšanas līdzekļi. Hormoni oksitocīns un adrenalīns.
- Narkotiskās vielas. Zīlītes paplašinās pēc LSD, kokaīna, spaisa, amfetamīna lietošanas. Savukārt heroīns tieši pretēji – zīlītes sašaurina.
- Dažādi augi. Klīst nostāsti, ka senos laikos sievietes izmantojušas belladonnu, lai paplašinātu acu zīlītes un pievilinātu vīriešus. Šādas īpašības piemīt arī eņģeļtaurēm un dzeloņainajam velnābolam.
- Acs trauma, ja ievainots muskulis, kas sašaurina zīlīti.
- Galvas smadzeņu traumas un audzēji. Tie, radot tūsku, izraisa zīlīšu reakciju.
- Acu pārpūle. Jā, paplašinātas zīlītes var liecināt, ka par ilgu strādā pie datora vai izšuj smalkus rakstus un tāpēc redze sāk migloties, jo ar platu zīlīti akomodācija nestrādā labi.
- Toniskā jeb Adija zīlīte. Parasimpatiskā nervu sistēma nosaka to, ka zīlītes ir lielākas un nereaģē uz gaismu. Šī slimība visbiežāk sastopama sievietēm ap 20–40 gadu vecumu. Reizēm tai neatrod iemeslu, bet lielai daļai toniskā zīlīte attīstās pēc dažādām pārslimotām vīrusu infekcijām, jo ir vājinājušies acu zīlītes refleksi. Šajā gadījumā noteikti jālieto saulesbrilles, jo zīlītes ir platākas un acīs vairāk iekļūst gaisma.
Viena tāda, otra – citāda
Fizioloģiski viena zīlīte var būt lielāka katram piektajam, biežāk sievietēm. Ja kāds teic, ka arī tev viena zīlīte ir lielāka nekā otra vai pati esi to ievērojusi, tad, stāvot pie spoguļa, palūko, no kuras puses krīt gaisma. Svarīgi, lai apgaismojums nebūtu no tās puses, kurā zīlīte izskatās šaurāka. Gaismai jābūt tieši pretī, lai varētu noteikt, vai zīlītes patiesi ir atšķirīgas.
Pamanot dažādu izmēru zīlītes, būtu jāvēršas pie acu ārsta.
Citreiz šķiet, ka vienā acī ir paplašināta zīlīte, bet izrādās, ka patiesībā otrā acī ir šaura zīlīte. Eksistē dažādi testi, kā acu ārsts to pārbauda. Vienkāršākais variants: viņš cilvēkam acīs iespīdina gaismu un skatās, kā zīlītes reaģē. Katrā ziņā zīlīšu reakcijai uz gaismu un tumsu normāli jābūt simetriskai. Paplašināties zīlītei neļauj iekaisums, ko ārsts var konstatēt, izmeklējot aci ar mikroskopu. Ja vienā acī miglojas redze un ir šaurāka zīlīte nekā otrā acī un pat tumsā zīlīte ir pašaura, tas var nozīmēt, ka veidojas saaugumi, kurus nepieciešams iespējami drīzāk ārstēt.
Pret tiem var palīdzēt arī ārsta nozīmēti zīlīti paplašinoši medikamenti.
Pacientiem, kuriem ir dažāda izmēra zīlītes, bet izmeklējumos neko neatrodam, prasām, cik sen tas varētu būt. Ja cilvēks to nav pamanījis, labs veids, kā to noskaidrot, ir paskatīties senas fotogrāfijas.
Paplašina arī speciāli
- To dara pirms acu pārbaudes, lai izmeklētu acs dziļākās struktūras – tīkleni un redzes nervu. Pieaugušajiem pēc 40 gadu vecuma ikgadējās pārbaudēs parasti pilina preparātu, kas darbojas divas stundas, bet nopietnākos gadījumos – tādas zāles, kas darbojas 12 stundas. Tāpēc uz padziļinātu pārbaudi pie acu ārsta nevajadzētu pašai braukt ar mašīnu, lai pēc tam nav jāsēžas pie stūres, savukārt, ja ārā ir saulains laiks, būtu labi paņemt līdzi saulesbrilles.
- Ārzemēs ļoti bieži zīlītes paplašinošus pilienus mēdz pilināt uz nakti, lai cilvēks mazāk skatītos tuvumā un neprogresētu tuvredzība. Vai tas profilaktiski palīdz vai ne, ārstu viedokļi atšķiras.
- Arī veicot acu operāciju, ārkārtīgi svarīgi, kā zīlīte paplašinās un vai abas paplašinās vienādi. Piemēram, ja ir platākas zīlītes, vieglāk izoperēt kataraktu. Savukārt pacientam ar fizioloģiski platu zīlīti pastāv risks, ka, nomainot dabisko lēcu ar mākslīgo, viņš var izjust katru nelīdzenumu uz acs virsmas. Tāpēc šādam pacientam tiek implantēta asfēriska lēca, kurai tamlīdzīgu blakņu nav.
