Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷 
Rīga -9°C 
Skaidro pneimonoloģe Cēsu klīnikā un ārsta praksē Nodieva Anda – ārsta prakse pneimonoloģijā Dr. med. Anda Nodieva.
Sāksim ar to, ka klepus ir svarīgs fizioloģisks aizsargreflekss, kurš pasargā elpceļus. Visbiežākie klepus ierosināji ir sezonālie vīrusi, kad slimība sākas ar sāpēm kaklā, iesnām un var paaugstināties arī ķermeņa temperatūra. Vīrusu izraisīts klepus parasti sākumā ir sauss, krēpas parādās pēc pāris dienām. Vai klepu vajag ārstēt, atkarīgs no tā, cik nopietna ir organisma atbildes reakcija. Ņem vērā, ka tādas vienas lielas grupas kā pretklepus zāles nav. Medikamenti darbojas atšķirīgi, tāpēc tos lieto dažādās klepus fāzēs.
Mitrini un nomierini
- Pret sausu un kairinošu klepu ārsts var izrakstīt klepus refleksa nomācējus, piemēram, dekstrometorfānu vai kodeīnu.
- Kamēr klepus ir sauss, svarīgi mitrināt iekaisušo un pietūkušo bronhu gļotādu. Tautas līdzekļu cienītāji var elpot vārītu kartupeļu tvaikus, bet ar kumelīšu un citu augu tvaikiem jāuzmanās, jo pret tiem mēdz būt alerģija. Labāk gan inhalācijas veikt mūsdienīgāk, no sprauslas miglotāja – speciālā ierīcē iepildot ārsta izrakstītās zāles vai sālsūdeni.
- Iekaisušo rīkles gļotādu var nomierināt ar pretiekaisuma tabletēm vai pastilām, kas satur Islandes ķērpi, medu, ingvera sakni, salvijas lakstus, piemēram, Isla Mint, Isla Cassis, Vocal vai citas. Ja nav alerģijas, kaklu var skalot ar propolisa šķīdumu.
Vīrusu izraisīta klepus gadījumā antibiotikas nereti tiek lietotas lieki un pat ar kaitējumu.
Cīniņš ar krēpām
- Ja izdalās krēpas, ieteicams veicināt atkrēpošanos, lietojot, piemēram, bromheksīnu saturošus medikamentus. Ja krēpas ir biezas, palīdzēs krēpu šķīdinātāji, kas satur acetilcisteīnu (ACC, ACC long) un karbocisteīnu. Krēpu šķīdinātājus var kombinēt ar atkrēpotājiem, kas sašķidrinātās krēpas palīdzēs izvadīt ārā. Krēpu šķidrinātāju un atkrēpošanas veicinātāju lieto no rīta, bet, ja klepus neliek mieru arī naktī, pirms miega var lietot pretklepus līdzekli.
- Ieteicami arī elpošanas vingrinājumi atkrēpošanas veicināšanai, trenējot pagarinātu izelpu. Ieelpojot skaiti līdz divi, bet izelpojot – līdz četri. Citus vingrinājumus zinās ierādīt rehabilitologs vai fizioterapeits.
- Ja krēpas grūti atkrēpot, piemēram, ir hronisks bronhīts, bronhektāzes jeb bronhu paplašinājumi, palīdzēs pozitīva izelpas spiediena ierīces (PEP), kad ieelpojot un izelpojot elpceļos ir paaugstināts gaisa spiediens, kas novērš to saplakšanu un, mainoties spiedienam, rodas vibrācijas, kas kopā veicina labāku krēpu atdalīšanos. Šādas ierīces var iegādāties aptiekās un medicīnas preču veikalos.
- Ja komplektā ar vīrusu ir sašaurināti bronhi (pie bronhiālās astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības), lieto bronhu paplašinātājus, kas palīdz izdalīties krēpām, un noteikti inhalējamos kortikosteroīdus, kas mazinās iekaisuma procesu bronhos. Tie ir recepšu medikamenti, kurus izrakstīs ārsts, izvērtējot situāciju.
- Izdalīties krēpām var palīdzēt arī zāļu tējas, kas satur gaiļbiksītes lakstus, priežu pumpurus, griķu ziedus, ceļtekas lapas, altejas saknes. Taču ar tējām jāuzmanās, ja ir bronhiālā astma, jo tajās ir ziedputekšņi, kas stāvokli var pasliktināt.
- Papildus krēpu šķidrināšanai jāuzņem daudz šķidruma. Vislabāk dzert ūdeni, kam labākai garšai var piepilināt citrona sulu, vai siltu tēju. Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, noderēs liepziedu tēja. Tiem, kuriem ir kuņģa skābes atvilnis, nav piemērotas piparmētru, karkades vai citas skābas tējas, jo tad klepus pastiprināsies.
- Var dzert arī pienu ar medu un sodu vai rutka sulu ar medu. Tikai tas nelīdzēs ieilguša klepus gadījumā, un pret medu var būt alerģija.
Atceries, ka klepus ir organisma aizsargreakcija, tāpēc produktīvu klepu nevajag nomākt.
Vai vajag antibiotikas?
Vīrusu izraisīta klepus gadījumā antibiotikas nereti tiek lietotas lieki un pat ar kaitējumu. Tās uz vīrusiem nedarbojas, bet tikai veicina antibiotiku rezistences attīstību, kad baktērijas kļūst nejutīgas pret medikamentiem. Taču – ja klepus ieilgst, slimībai var pievienoties baktērijas, un tad antibiotiku nepieciešamību izvērtēs ārsts. Lielākoties, ja nav iepriekšējas hroniskas plaušu slimības, tās nevajag lietot.
Ar antibiotikām klepu ārstē tad, ja, piemēram, ir plaušu karsonis, hroniska bronhīta vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības uzliesmojums, kad klepus pastiprinās, pieaug krēpu apjoms un tās maina krāsu no causpīdīgām uz zaļganām vai pelēcīgām.
Kas vēl palīdzēs?
- Ja tevi pieveicis vīruss un ir akūts klepus, nodrošini organismam saudzējošu režīmu, atpūtu un miegu, lai izveseļotos ātrāk.
- Pie akūta klepus var palīdzēt sinepju vai piparu plāksteri, kas reflektori ietekmē elpceļus, kā arī bankas, kas stimulē asinsriti un tādējādi var mazināt iekaisumu.
- Vīrusu sezonā neaizmirsti vēdināt telpas un telpās ar sausu gaisu lietot gaisa mitrinātājus, lai mazinātu elpceļu kairinājumu.
- Ja klepus ir ieildzis, bet nopietns iemesls tam nav atrasts, 2–4 nedēļas palieto kapsulas GoRespiro ar priedes un bosvēlijas ekstraktu, lai tas ātrāk pārietu.
Tā nedari!
- Ar akūtu klepu nekarsējies pirtī, jo vīrusu izraisīta saaukstēšanās jau tāpat ir liela slodze elpošanas, sirds un asinsvadu sistēmai. Turklāt, izmantojot arī slotas, tvaiki ar augu izgarojumiem var kairināt elpceļus.
- Ja ir sauss klepus, nelieto krēpu šķīdinātājus – jo nav krēpu, ko šķidrināt. Reklāma, kurā rāda, ka klepus no acetilcisteīna pāries, ir maldinoša.
- Ja izdalās krēpas, nelieto zāles, kas nomāc klepus refleksu, jo tad nevarēsi atkrēpot. Atceries, ka klepus ir organisma aizsargreakcija, tāpēc produktīvu klepu nevajag nomākt.
- Pie mitra klepus nelieto acetilcisteīnu vai karbocisteīnu kopā ar klepu nomācošām zālēm, jo tad krēpas uzkrāsies un veicinās plaušu karsoņa attīstību.
Vēl citi ilga klepus iemesli
Ja klepus nav pārgājis divu līdz trīs nedēļu laikā, būtu jānoskaidro tā iemesls, jo no tā atkarīga pareiza ārstēšana. Piemēram, ja klepus ir sācies kā parasta saaukstēšanās, bet pēc pāris nedēļām tas nevis mazinās, bet gan kļūst arvien spēcīgāks, ar stiprām klepus lēkmēm līdz pat vemšanai un naktīs, ir vērts aizdomāties par garo klepu, ar kuru slimo ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Vislabākā garā klepus profilakse ir vakcinācija, kaut tas ir novērots arī vakcinētajiem.
No citiem stipriem klepus veidiem to var atšķirt, veicot atbilstošus laboratoriskos izmeklējumus. Izteikts klepus var būt arī pie plaušu karsoņa jeb pneimonijas un tuberkulozes. Klepus lēkmes un čīkstēšana krūtīs var liecināt par bronhiālo astmu. Lai diagnosticētu astmu, jāveic spirogrāfija, pārbaudot plaušu tilpumu un bronhu stāvokli. Ja klepus iemesls ir astma, tad tradicionālie pretklepus līdzekļi nelīdzēs, būs jālieto ārsta izrakstītas ieelpojamas zāles.
Dodies pie ārsta nekavējoties, ja:
- atklepo asinis;
- jūti sāpes krūtīs;
- klepu pavada elpas trūkums;
- klepus kombinējas ar drudzi un temperatūra nekrītas;
- tev ir klepus un iepriekš ir bijusi ļaundabīga slimība, tuberkuloze vai ir zema imunitāte.
